VAKARA ZIŅAS: Dārtas Danevičas oriģinālo stilu veidojusi mamma
Par vienu no stilīgākajām latviešu aktrisēm atzītā Dārta Daneviča (30) par savu oriģinālo un atšķirīgo dzīvesstilu, tajā skaitā vizuālo tēlu, ir pateicīga mammai, kas iedvesmojusi meitu atšķirties no citiem.
Svārki spilgtās neona krāsās
Dailes teātra aktrise Dārta Daneviča sarunā ar »Vakara Ziņām« atminas vēl to laiku, kad dzīvojusi un mācījusies vecāku paspārnē Jēkabpilī. Tolaik jaunākās modes tendences ļaudis gāja nolūkot un iegādāties pilsētas tirgū. Visām Dārtas klasesbiedrenēm bija vienādi svārki spilgtās neona krāsās. Arī Dārta lūdza mammai iegādāties tirgū kārotos svārkus. Lai arī apģērbs nemaksāja lielu naudas summu, mamma atteicās to iegādāties. Mazā Dārta bija neizpratnē, kādēļ saņēmusi no mammas atteikumu. Uz to mamma atbildēja, ka šos svārkus nepirks, jo tādi jau ir visām meitenēm.
Pēc kāda laika Dārtas oriģinālo stilu sāka novērtēt un kopēt arī pārējās klasesbiedrenes. Aktrise atminas, ka, līdzko sākusi siet ap kaklu lakatiņu, arī citām skolasbiedrenēm parādījušies lakatiņi, par ko mamma uzslavējusi meitu, piebilstot, ka labāk, lai Dārtu atdarina, nevis viņa tērpjas kā visi. Aktrise atminas, ka skolas laika lakatiņš, ko sējusi ap kaklu, bijis pavisam vienkāršs, tomēr tas kalpoja par paraugu, ka savu tēlu var izveidot oriģinālu ne tikai ar dārgām luksusa precēm un zīmoliem.
Šodien Dārta Daneviča saka mammai lielu paldies par audzināšanu un dzīvesstila veidošanu. Aktrises ģērbšanās stilu ir ietekmējušas arī studijas Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un audiovizuālās mākslas katedrā.
Kā radās patika pret melno krāsu?
Runājot par apģērba iegādi, aktrise »Vakara Ziņām« atklāj: «Pirmkārt, tagad iepērkos daudz retāk, bet savus līdzekļus ieguldu vienā vērtīgā apģērbā, ko esmu gatava nēsāt gadiem, nevis izsviest kā īslaicīgi kalpojošas lietas, kas mani ir uzrunājušas, vienkārši garām skrienot. Otrkārt, man ļoti patīk melnā krāsa, kas garderobē parādījās studiju laikā. Mana pasniedzēja, kas ir Latvijā labi zināma režisore un teātra profesionāle, aizliedza ģērbties citās krāsās. Visus četrus gadus, kamēr studēju, drīkstēju nēsāt tikai melnas krāsas apģērbu. Paskaidrojums, kāpēc visu laiku bija jāģērbjas tikai melnas krāsas apģērbā, ir ļoti vienkāršs. Mēs, topošie aktieri, tikām aicināti izcelties nodarbībās ar saviem darbiem un personību, nevis ar apģērbu. Nesaku, ka to vajadzētu ievērot ikdienā, taču melnas krāsas apģērbs ir kā lieliska motivācija. Patiesībā sievietes, kas spēj iedvesmot, nepiesaista mūsu uzmanību ar savu blūzi, krekliņu vai žaketi, bet ar savu personību. Ticiet vai ne, bet, ja sievietei vai vīrietim galvā nekā nav, viņš nebūs diez ko intriģējošs sabiedrībai. Varbūt apģērbs būs tikai kā īslaicīgs acu apmāns!? Tā ilgtspējība ir ne tikai auduma vai apģērba izvēlē, bet skatījumā uz modi, stilu un garderobi kopumā.»