VAKARA ZIŅAS: Kā izskaust negatīvismu sociālajos tīklos un medijos?

 
©Pixabay

Katru dienu saskaramies ar ļoti lielu negatīvo ziņu plūsmu, ko pārraida dažādi informatīvie kanāli, bieži lasām asus un pat iznīcinošus komentārus, kas diemžēl ir ļoti izteikti tieši Latvijas virtuālajā vidē.

Ainars Baštiks mudina pateikties par labajām lietām

«Vienkārši nevajag lasīt negatīvu informāciju. Censties no tās izvairīties. Priekš kam sabojāt sev garastāvokli? Savukārt sociālajos tīklos draugi apzināti neliek negatīvo, ievietojot patiesu informāciju. Ja šī informācija skar reāla drauga dzīvi, tad jau tas ir citādāk. Nevis negatīvisms, bet patiesa situācija, varbūt kāda nelaime vai grūtības.

Es pārāk daudz neveltu laiku komentāru lasīšanai un tādām lietām. Bet piekrītu, ka kaut kas pozitīvs jau reti kur ir. Tomēr ir iespēja to saskatīt, pasakot paldies.

Pētījumi parāda, ka, katru dienu pamanot vairākas lietas, par kurām pateikties, laimes un apmierinātības sajūta par 30 procentiem uzlabojas. Gan pats cenšos, gan arī citiem atgādinu, ka katru dienu vajag ieraudzīt vismaz pāris lietas, par ko pateikties. Tad negatīvisms mazinās. Svarīgi apzināties to, kas tev pieder, kā arī to, ka esi svētīts.

Mediji tiešām publicē daudz negatīvo ziņu. Acīmredzot uzrakstīt ko negatīvu ir vieglāk nekā parādīt kaut ko gaišu un pozitīvu. Tas ir tāds primitīvs notrulināšanas paņēmiens, lai nav jāpiepūlas, aizbildinoties ar realitātes atspoguļošanu. Bet bieži tā vietā, lai parādītu visu patiesību, paliek vien negatīvais,» uzskata bijušais ministrs, garīdznieks Ainars Baštiks.

Andris Račs: «Ir cilvēki, kuriem nekad nav labi!»

«Vislabāk ar negatīvo informāciju var cīnīties, to ignorējot. Cīņa izraisa cīņu. Cīnīties nozīmē vēl vairāk to vairot. Ja pret negatīvismu dosies pretī ar cīņu, tad to vairosi. Es personīgi sociālajos tīklos pārtraucu ar tiem cilvēkiem komunikāciju, kas dalās ar negatīvu saturu. Tas ir ļoti vienkārši ar vienas podziņas palīdzību. Priekš kam man ņemt to galvā? Iespējams, cilvēki paši negatīvo neapzināti meklē. Domāju, ka asie komentāri ir viens no mentalitātes rādītājiem. Negribu būt cinisks, bet neapmierināto skaitliski vienmēr ir bijis vairāk nekā apmierināto. Vienkārši neapmierinātajiem šobrīd ir ļoti daudz dažādu iespēju izpausties. Tā tas ir bijis vienmēr. Neteiktu, ka tas ir raksturīgi tikai pēdējos desmit gadus. Tā bija arī pirms krīzes, vienīgi tolaik nebija tik daudz sociālo tīklu. Tādās publiskās reizēs vienmēr esmu redzējis, ka cilvēki ir neapmierināti. Tad es uzdodu ikvienam jautājumu: «Vai jums vispār ir bijis kādreiz labi?» Cilvēki parasti ietur pauzi un ilgi domā. Dažreiz neatrod atbildi, jo nekad nav bijis labi. Daži atrod kaut ko labu, atminoties jaunību. Nav jēgas komunicēt ar neapmierinātiem cilvēkiem. Nekad nebūs tā, ka vienmēr ir labi. Ja kādam būs bišķi vairāk, atkal nebūs labi. Daudziem ir raksturīga skaudība un mūžīga neapmierinātība. Cilvēki iemeslus laimei grib atrast ārpusē, lai gan laime jāmeklē sevī. Es neesmu antropologs, bet intereses pēc paskatījos uz ļoti neapmierinātu cilvēku scenāriju, kā viņi dzīvo. Un man bija diezgan skaidrs, cilvēka laime ir viņa paša pienākums pret sevi. To neviens viņam nav parādā. Apzinīgi cilvēki to saprot un dara kaut ko, nevis sūdzas par to, kas viņu padarījuši nelaimīgu. Lai gan katrs pats ir atbildīgs par savu laimes stāvokli. Mediju uzdevums jau nav audzināt sabiedrību. Sabiedriskajam medijam varbūt arī ir jāaudzina. Bet privātajiem medijiem tāda uzdevuma nav. Tas ir drīzāk pieprasījuma un piedāvājuma jautājums,» saka astrologs Andris Račs.

Guntra Kuzmina-Jukna: «Negatīvo ziņu ir vairāk»

«Katram savā dzīvē jādara tas, kas patīk. Un es tā arī daru - mūzika, dziesmu rakstīšana, komponēšana un koncerti ir tas, kas man sagādā prieku, uzlādē un iedvesmo. Ja mēs visi darītu to, kas mums patīk, nevis nepatīk, tad arī uzlādētu viens otru un būtu aizvien pozitīvāki. Tad arī būtu mazāk negatīvo komentāru. Man ir paveicies, ka darbs ir arī sava veida hobijs. Mani iedvesmo bērnu un jauniešu skološana, jo viņi nāk pie manis katrs ar savu enerģiju. Katram cilvēkam ir savs veids, kā uzņemt enerģijas lādiņu - vienam tā ir rīta kafija, citam sporta zāle. Manam vīram, piemēram, tas ir hokejs.

Es sociālajos tīklos cenšos ievietot tikai tos labākos notikumus, foto no ceļojumiem, svētkiem un pasākumiem.

Ja runā par politiskām un citam lietām, kur ir negatīvisma pieskaņa, domāju, ka tā ir viedokļu apmaiņa, kas tāpat kā dzīvē ir gan pozitīva, gan negatīva. Katram ir savs viedoklis. Man liekas, ka negatīvisms portālos un komentāros tomēr ir samazinājies. Agrāk lasot komentārus, likās, ka negatīvā ir vairāk. Varbūt esam kļuvuši iejūtīgāki.

Mani iedvesmo dažādi raidījumi par dabu, mūziku un kultūru. Prieks, ka, ziņām noslēdzoties, tiek demonstrēti sižeti par foršo, kas noticis, vai sporta ziņās tiek ievietoti labākie dienas momenti. Negatīvo ziņu tomēr ir vairāk, un tās tiek rādītas tieši vakarpusē, kad cilvēki ieslēguši televizoru, bet pozitīvu dienas noslēgumu šīs negatīvās ziņas neraisa,» atklāj vokālā pedagoģe, mūziķe Guntra Kuzmina-Jukna.

Pilnu publikāciju lasi žurnālā "Vakara Ziņas" vai www.vz.lv

 

Rīgas namu pārvaldnieks