26. februārī pēc cīņas ar smagu slimību mūžībā 60 gadu vecumā devies režisors, uzņēmējs, pasniedzējs, aktieris un septiņpadsmit gadu garumā Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars. Atvadu brīdis notiks 4. martā plkst. 13.00 Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē.
Kā »Vakara Ziņas« informēja kāds aculiecinieks, jau pirms mēneša vizuāli bija redzams, ka kultūras cilvēku vidū mīlēto Andreju Žagaru moka smagas veselības problēmas un viņš pārvietojas klibojot. Kaut arī Andrejs par savām kaitēm vīrišķīgi klusēja un lieliski prata tās noslēpt, aptaujājot tuvākos draugus, var secināt, ka pēdējā pusgada laikā veselības problēmas saasinājās. Dzīvespriecīgā, enerģiskā un inteliģentā Andreja Žagara nāve šokēja daudzus. Virtuālajā vidē sabiedrībā atpazīstami cilvēki teica «ardievu» aizgājējam un dalījās mirkļos, kas piedzīvoti kopā ar Andreju Žagaru.
Ģimenes un draugu oficiālais paziņojums
«Līderis, vizionārs, cilvēks, kas spēja ieraudzīt talantus un palīdzēja viņiem augt un attīstīties. Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Andris Nelsons, Marina Rebeka, Maija Kovaļevska, Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš un citi. Viņa karjeras lidojums bija arī viņu lidojums. Viņš bija Latvijas kultūrainas dzinējspēks, kas neļāva samierināties ar esošo. Viņa latiņai nebija griestu, jo izcilībai nav rāmējuma. Viņš bija prasīgs un nepiedeva pussoļus, un viņam visu vajadzēja pa īstam. Viņš varēja arī tad, kad vairs nevarēja.
Andrejs bija temperamentīgs, kaislīgs un apsēsts ar idejām. Viņam vienmēr kabatā bija programma vismaz nākamajiem pieciem gadiem. Viņš teica: «Man ir tādi dzīves periodi, kad dzīvoju tik ārkārtīgi ātri, ka reizēm pat kļūst mazliet baisi - nevis par pārvietošanās tempu, bet par dzīves intensitāti.» Viss notiek tik nežēlīgi ātri. Visiem, kuru dzīvēs Andrejs Žagars ienāca un piedalījās, tās mainījās. Viņš kļuva par virzītājspēku garīgajā un mākslinieciskajā izaugsmē. Dzīves krāsainības un dažādo garšu buķetes izjušanā viņam nebija līdzinieku. Viņa lidojums bija Riharda Vāgnera «Nībelungu gredzena» tetraloģijas pilns iestudējums, kas Latvijā iespējams vien reizi simt gados. Viņa dzīvei pilnībā piemita Vāgnera mūzikas spēks un dziļais romantisms.
Pašlaik ir pacēlies priekškars tai izrādei, kur Tev, Andrej, skan lielo operas ģēniju mūzika.
Ar Tevi bija tā, kā ne ar vienu cilvēku uz Zemes,» teikts Andreja Žagara ģimenes un draugu vēstījumā.
Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv