Džeza kontrabasista Toma Lipska sirds. Mūziķis pēc divu gadu ilgas cīņas ar vēzi diemžēl nespēja uzveikt šo smago slimību.
Latgales patriots no ļoti muzikālas ģimenes
Toms auga ļoti muzikālā ģimenē. Viņa māte Anda ir mūzikas pedagoģe, bet tētis Einārs ir tautas mūzikas aranžētājs. Lipsku ģimenei Dievs dāvāja trīs muzikālus dēlus: vecākais no brāļiem Toms pāris gadu spēlēja basģitāru grupā «Baltie lāči», vidējais, Mārcis, ir kontrabasists, bet jaunākais brālis Jurģis ir perkusionists. Toms Lipskis bija arī īsts Latgales patriots, kas deva lielu pienesumu Rēzeknes kultūras dzīvē un arī folkmūzikā. Jaunietis absolvēja arī Jāņa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza nodaļu un turpināja mācības maģistrantūrā. Viņš ir sadarbojies ar Latvijas Radio Bigbendu, grupu «Framest» un pat Raimondu Paulu, kā arī Olgu Rajecku, Daumantu Kalniņu un Ievu Kerēvicu.
Neviens īsti nezināja, ka viņš slimo
Toms bija Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas lepnums, kurā strādāja par pedagogu. Tāpat viņš bija arī teorētisko priekšmetu pasniedzējs Rīgas Doma kora skolā.
Baltacis: «Neviens īsti nezināja, ka viņš slimo»
Grupas «Baltie lāči» solists Andris Baltacis, atceroties kolēģi, stāsta: «Jāsaka, ka man ir pazīstama visa muzikālā Lipsku ģimene - tētis, mamma un visi brāļi. Tā kā muzicējām lielākoties ar tēti, visi dēli mūsu sastāvam nāca klāt pakāpeniski. Tostarp arī Toms spēlēja mums basģitāru. Tajā laikā viņš vēl bija pavisam jauns - bija pabeidzis mūzikas vidusskolu un nupat iestājies augstskolā.
Ir grūti runāt, viņš bija ļoti gaišs cilvēciņš. Kopā piedzīvojām arī muzikālā teātra periodu, kurā Tomiņš darbojās ar citiem jauniešiem. Tomiņš bija šā teātra dvēsele.
Ir kaut kas tāds, ko es vienmēr atcerēšos: rudeņos parasti kopā pirtiņas malā pie dīķa sēdējām un vārījām uz ugunskura zupas. Toma tētim Eināram Lipskim ir sava pirtiņa un mājas turpat pie Rēzeknes. Blakus pirtiņai ir izrakts liels dīķis, kur katru rītu visi dēli mazgājās un peldējās, uzturot fizisko formu. Ūdens viņiem visiem bija ļoti tuvs. Brāļi vienmēr centās izpeldēties, lai būtu moži un veselīgi.
Toms dzīvoja pilnībā mūzikā. Viņš ļoti centās un mācīja arī citus. Skolnieki pie Toma nāca ar degsmi un aizrautību, viņiem interesēja katra Toma vadītā stunda. Jā, Dievs deva Tomam talantu, un arī vecāki jau bērnībā ielika muzikālus pamatus, bet ļoti daudz ko viņš sasniedza, pateicoties neatlaidīgam darbam. Viņam raksturīga bija arī spītība.
Neviens īsti nezināja, ka viņš slimo.»
Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv
