VAKARA ZIŅAS: Interesanti fakti par Romas pāvestu
24. septembrī Latviju apciemos Romas pāvests Francisks I, pasaulē mazākās valsts Vatikāna galva.
Pāvesta vizītei par godu šī diena mūsu valstī izsludināta par oficiālu brīvdienu, un pāvesta uzņemšanai tiks iztērēts gandrīz miljons eiro. Bez īpaši izredzēto ļaužu loka vienkāršajai tautai pāvestu būs iespēja skatīt vaigā brīvdabas dievkalpojumā Aglonas bazilikas laukumā, Rīgā pie Brīvības pieminekļa vai pāvesta īsajā braucienā no Brīvības pieminekļa uz Doma katedrāli. Latvijā Svētais tēvs pavadīs 10 stundas un 25 minūtes.
Par Romas pāvestu var kļūt tikai neprecēts, vismaz 35 gadu vecumu sasniedzis vīrietis, kurš jau ir kardināls un kuram ir doktora grāds teoloģijā. Pāvesta amats ir augstākais katoļu garīdzniecības amats baznīcā, ko sasniegt ir neiedomājami grūti. Kāpēc katoļu garīdznieki par to ir gadsimtiem ilgi cīnījušies un ar ko tik īpašu saistās pāvesta institūcija - »Vakara Ziņas« apkopoja interesantākos faktus.
1) Neparastā amatā stāšanās ceremonija
Par pāvestu var tikai ievēlēt. Mūsu ēras pirmajos gadsimtos, kad kristieši vēl bija mazskaitlīga ticīgo grupa, Romas bīskapu ievēlēja visas Romas draudzes kopsapulcē. T
am nevajadzēja būt priesterim - pietika, ka tas ir cienījams un morāli nevainojams draudzes loceklis. 1059. gada aprīlī pāvests Nikolajs II izdeva dekrētu, kurā tika definēta pāvestu ievēlēšanas kārtība: kopš šī laika pāvestu ievēlē baznīcas kardinālu kopsapulcē no sava vidus ar vismaz 2/3 balsu «par».
1274. gadā, kad pāvesta vēlēšanas ieilga gandrīz trīs gadus (1006 dienas!), pāvests Gregors X ieviesa «konklāva» (cum clave - «zem atslēgas») praksi: kardinālus ieslēdza atsevišķā telpā (mūsdienās - Siksta kapelā), kuru tie varēja atstāt tikai tad, ka bija ievēlējuši jaunu pāvestu. 1975. gadā pāvests Pāvils VI noteica, ka vēlēšanās drīkst piedalīties ne vairāk kā 120 kardinālu un to vecums nedrīkst pārsniegt 80 gadus.
Šobrīd pāvesta ievēlēšanas kārtību regulē 1996. gadā pieņemtā apustuliskā konstitūcija un formāla kandidātu saraksta nav. Katram kardinālam ir papīra lapa, uz kuras rakstīts: «Es izvēlos par virspriesteri», kurā tam jāieraksta, viņaprāt, vispiemērotākā kristieša vārds (prasība rakstīt tā, lai pēc rokraksta nevarētu noteikt rakstītāja personu). Par vienu kandidātu jāsavāc 2/3 balsu. Ja balsu skaits nav pietiekams, biļetenus sadedzina kapelas kamīnā, pievienojot sveķus: pa skursteni ceļas melni dūmi, un Sv. Pētera bazilikas laukumā sapulcējušies ticīgie redz, ka balsošanai vēl nav rezultāta.
Kad pāvests ievēlēts, kardinālu kolēģijas vadītājs oficiāli lūdz tā piekrišanu ieņemt šo amatu. Ja kandidāts piekrīt, sadedzināmajiem biļeteniem pievieno sausus salmus: dūmi no skursteņa ceļas balti. Tūdaļ pēc tam no bazilikas balkona tiek izsaukta tradicionālā frāze: «Habemus Papam!» («Mums ir pāvests!»), ticīgajiem tiek pavēstīts jaunā pāvesta vārds, bet pats jaunievēlētais pontifiks iznāk apustuliski svētīt pilsētu un pasauli.
Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv