Bijusī svarcelšanas zvaigzne, tagad treneris un Latvijas Svarcelšanas klubu apvienības prezidents Viktors Ščerbatihs un viņa meitas māmiņa, interjera dizaina studijas «Simetrija» vadītāja Marija Afanasjeva 10. septembrī pielika punktu tiesvedībai un atrisināja domstarpības, kas saistītas ar abu meitas Tatjanas audzināšanu.
Uz tiesas sēdi ieradās tikai Viktora un Marijas pārstāvji, jo vienošanos par izlīgumu šķirtie vecāki parakstīja jau 30. augustā un viņu advokātiem bija sagatavotas nepieciešamās pilnvaras, lai izbeigtu šo lietu. Šobrīd kara cirvis abu vecāku starpā ir aprakts, aizvainojums aizmirsts un nogurdinošajām tiesas sēdēm beidzot pielikts punkts.
Marijai pēc smagajām tiesas sēdēm trīc rokas
«Esam visu izrunājuši, un abi ar Viktoru parakstījām mierizlīgumu.
Mūsu starpā bija izveidojusies situācija, ka es biju nikna un arī Viktors bija nikns. Tiesas sēdes visu laiku tika atliktas dažādu iemeslu dēļ, viens no tiem bija advokātu maiņa. Tiesājoties pagāja gads un divi mēneši. Šobrīd esam visu izrunājuši un pieņēmuši lēmumu, kura dēļ būs labāk un mierīgāk gan bērnam, gan mums pašiem. Tagad ar Viktoru esam labi draugi, varam parunāties un pat aiziet kaut kur trijatā. Mums bija jāatrisina divas lietas, saskarsmes iespējas ar tēvu un uzturlīdzekļi. Tagad dzīvosim mierīgi. Ja runā par uzturlīdzekļu summu, ko man maksās, tā ir lielāka nekā 120 eiro, bet to, cik tieši, es neatklāšu. Es esmu apmierināta ar galarezultātu. Viktors parakstīju visu, ko gribēju. Mēs ļoti ilgi domājām, kā noformēt šo vienošanos. Mums ļoti daudz palīdzēja mana jaunā advokāte Žanna Bleihmane, gan Viktora advokāts Aldis Liepiņš. Meita dzīvos kopā ar mani, bet turpmāk Viktors varēs viņu satikt, kad vien vēlēsies. Viktoram ir ļoti daudz komandējumu, jo viņš pašlaik trenē svarcēlāju Rebeku Kohu un citus sportistus, tādēļ viņš mēneša laikā var atrasties pat divas nedēļas ārpus valsts. Bet, kad atgriezīsies mājās, varēs satikt meitu, kad gribēs. Es saprotu, ka mums vajag pielāgoties Viktora grafikam. Jo, ja būtu noteiktas dienas, kurās viņš drīkst satikties, viņš meitu vispār neredzētu. Sarunājām tā, ka viņš drīkst braukt tad, kad var, un ja meita vēlas. Bet viņa pārsvarā grib satikt Viktoru, jo ilgojas pēc tēva. Tēvs mums ir labs cilvēks. Meita tā arī pateica, protams, ar saviem vārdiem: «Labi, mamm, ka tu izvēlējies šo vīrieti par manu tēvu.» Mazajai ir seši gadi, un viņa šobrīd apmeklē pirmsskolas nodarbības, bet Viktors jau ir nopircis visu nepieciešamo šīm sagatavošanas stundām. Viņš zina visu, kas notiek. Meita arī nodarbojas ar mākslas vingrošanu, un viņai ļoti patīk. Viņa grib līdzināties tētim. Redzēsim, kā būs. Ar meitu skatāmies visas sacensības, kurās Viktors piedalās kā treneris. Meita zina arī, kas ir Rebeka Koha. Mēs ļoti jūtam līdzi, ja izdodas, kaut ko sasniegt, kopā priecājamies pie televizora.
Es zinu, kur ir Viktors un kādas sacensības mums jāskatās. Viņš visu laiku ir pieejams mobilajā lietotnē «WhatsApp» un mums regulāri zvana. Mums beidzot ir labas attiecības. Tās sāka uzlaboties pirms trim mēnešiem, kad bija vasara, saule, un varbūt tas arī ietekmēja mūsu draudzības atgriešanos. Mēs ar Viktoru esam mainījuši savas domas. Visu, ko domājām, mēs pateicām tiesā. Mums bija grūtas tiesas sēdes, īpaši lietā par saskarsmi. Kad cilvēks ir nikns, viņš var pateikt daudz ko. Pašlaik esam sapratuši, ka tas viss bija tikai niknuma un aizvainojuma dēļ, kas bija sakrājies. Tās tiesas man izvērtās stresa pilnas, jo es dažas reizes nevarēju domāt pat par savu darbu. Kad pēc tiesas trīc rokas un sirds satraukuma dēļ sāk sisties straujāk, tad vispār neko negribi un nevari. Šobrīd viss ir labi, un manā dzīvē ir divas lietas, darbs dienā, bet vakaros bērns,» vaļsirdīgi atklāta ir Marija.
Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv
