Viedi cilvēki, kas beiguši dažādas gudras tirgzinības skolas un lepni sevi dēvē par mārketinga speciālistiem, ik pa brīdim mūs iepriecina ar kādu ne mazāk viedu saukli. Piemēram, ka cenai nav nozīmes, jo visu nosaka produkta kvalitāte. Šo dzīves gudrību tirgzinības speciālisti būs patapinājuši no daiļajām dāmām, kuras, mierinot mūs – spēcīgos un staltos, nevainīgi turpina melot, ka izmēram nu galīgi neesot nozīmes.
Citi mēra savu ikmēneša atalgojumu alus divlitrenēs vai klasiskajos pusstopos. Aģentūra «RIA Reiting» ņēmusi un sarēķinājusi, cik no vienas algas autobraucējs var nopirkt degvielas litrus. Nu, protams, ka dažādās pasaules malās. Un, protams, par pamatu ņemot gluži parastu deviņdesmit piektās markas benzīnu. Droši vien benzīns izvēlēts tā iemesla dēļ, ka ne visur cilvēki ir tik kāri uz dīzeļdegvielu, kā tas ir pie mums. Nedaudz pārsteidzoši, jo pilsētas vajadzībām diez vai dīzeļdegviela spēs atpelnīt tos izdevumus, kas saistīti ar dīzeļmotora izvēli un apkopi. Un tomēr pie mums dīzeļdegvielai tiek dota priekšroka pat tad, ja dienā nobraukti vien labi ja desmit kilometru.
Taču šoreiz ne par autovadītāju ieradumiem, bet labklājību! Mēs varam būt priecīgi, ka aiz mums vēl ir Rumānija, Bulgārija un Ukraina. Tur no vienas algas nopērkami vēl mazāk degvielas litru!
Tātad no aģentūras sastādītā saraksta trīsdesmit trīs pozīcijām mēs esam godpilnajā trīsdesmitajā! Ar to arī sevi apsveicam!
Un nav jau tā, ka mums būtu visdārgākā degviela pasaulē. Visticamāk, šoreiz pie vainas ir mūsu algas. Vismaz tās, kuras tiek deklarētas un apliktas ar nodokļiem. Pie mums par vienu vidēju mēneša algu, pēc aģentūras domām, var nopirkt vien 490,8 litrus deviņdesmit piektās markas benzīna. Rumānija un Bulgārija mums ir ļoti tuvu ar dažiem litru desmitiem, taču saraksta noslēdzošajā Ukrainā varot no vienas algas tikt tikai pie 243,8 litriem. Cerams, ka neuztversim to kā izaugsmes iespējas?
Taču pēdējais laiks atgriezties saraksta augšgalā un pavērties, kā cilvēki dzīvo citur. Piemēram, Luksemburgā! Vidēji statistisks autobraucējs par vidēji statistisku algu Luksemburgā var iegādāties gandrīz trīs tūkstošus litru benzīna. Ja precīzāk, tad 2,8 tūkstošus litru. Ja vidējais patēriņš ir desmit litru uz simts kilometriem, tad Luksemburgas autovadītājs var par vienu algu nobraukt divdesmit astoņus tūkstošus kilometru! Tas ir vismaz desmit reižu no Rīgas līdz Parīzei un atpakaļ!
Otrie pēc kārtas ir mūsu draugi norvēģi! Kāda mārrutka pēc gan viņiem vajadzīgi elektriskie automobiļi, ja par vienu algu norvēģis var ieliet bākā 2,2 tūkstošus litru benzīna? To mēneša laikā nav iespējams nobraukt, pat dzīvojot Oslo, bet strādājot Bergenā. Un tas vēl, ja ieskaitām pusdienas laiku, pa kuru maltīti ieturēt dodamies uz mājām!
Austrija ar diviem tūkstošiem degvielas litru mēnesī nostājusies uz goda pjedestāla trešā pakāpiena. Zemākā, bet pjedestāla pakāpiena! Tiesa gan, turpat līdzās ar 1948 litriem ir Lielbritānija, ar 1854 litriem Zviedrija un 1808 litriem Dānija.
Tūkstošos degvielas litri skaitāmi līdz pat Itālijai, iekļaujot sarakstā Nīderlandi, Vāciju, Īriju, Franciju, Beļģiju, Somiju, Spāniju un Kipru. Pirmā valsts, kur par vienu mēnešalgu var nopirkt mazāk nekā tūkstoš litru benzīna, ir Krievija. Tur autobraucējs mēnesī var atļauties vien 853,3 litrus.
Nez kāpēc nepārņem neaprakstāms izbrīns uzzinot, ka kaimiņi igauņi var vienā mēnesī nopelnīt 733,8 litrus benzīna. Tātad par veseliem 243 litriem vairāk nekā pie mums! Un 243 litri ir tieši tik, cik mēnesī vidēji var atļauties Ukrainas autobraucējs!
Laikam šis ir gana labs iemesls, lai tirgzinības speciālisti nāktu klajā ar jauniem lozungiem. Piemēram, ka galīgi nav no svara, cik naudas tu ieliec reizi mēnesī savā maciņā, bet ko tu par šo naudu vari iegādāties! Un zinot to, ka Kazahstānas vidējā alga ir nepilni divi simti eiro, bet par tiem viņi var iegādāties vēl vairāk degvielas par igauņiem, gribas domāt, ka kaut kas ar matemātiku mūsu platuma grādos tomēr nav kārtībā!