Daudz kapu kopiņu tiem, kas zaudējuši dzīvību likumības «barikāžu» vienā vai otrā pusē. Dažiem izdevies izdzīvot un no pelēkās zonas darboņiem kļūt par «baltajām apkaklītēm». Citi biznesa darījumos kādam «pārskrējuši ceļu», un vairs nav šajā saulē.
«Visur pamatā slēpjas mantiskas intereses. Kā mums kādreiz mācīja - ir sadale, pārdale un pārdales pārdale...» savulaik teica kādreizējais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa. Dažreiz, protams, arī liktenīgas nejaušības. Bet krietni vien retāk.
Pagājušais un šis gadsimts
Pagājušā gadsimta deviņdesmitie gadi ir slaveni ar rēķinu kārtošanu starp dažādiem grupējumiem - šāva, spridzināja, dažs pazuda bez vēsts. 2001. gadā toreizējais Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Vilnis Ķipēns seminārā «Sociālās izmaiņas un noziedzība Skandināvijā un Baltijas reģionā» lasīja referātu, kurā bija apkopojis ziņas par kriminālo pasauli. Kopējā aina par grupējumiem Latvijā skarbajos deviņdesmitajos viņa skatījumā bija šāda:
* Haritonova grupējums. Atbalsts no Krievijas grupējumiem. Galvenie darbības virzieni ir naudas izspiešana, kontrabanda, automašīnu zādzības.
* Voļvača grupējumam plaši sakari ar Krieviju, Izraēlu, Apvienoto Karalisti un Vāciju. Grupējums sadalījies divās neatkarīgās daļās. Galvenās aktivitātes ir vērstas uz kontrabandu, naudas izspiešanu.
* Čečenu grupējums. Tas ir iesaistīts aktivitātēs naftas, banku, celtniecības biznesā, viltotas naudas (ASV dolāru) izplatīšanā.
* Pārdaugavas grupējums iesaistīts ekonomiskajos noziegumos un naudas izspiešanā, ir plaša sadarbība ar Krievijas grupējumiem.
*Adu grupējuma galvenais virziens ir automašīnu zādzības. Grupējums saņem atbalstu no Krievijas.
! Pēc neoficiālām ziņām, Latvijā tajā laikā darbojās apmēram 150 lielāku un mazāku noziedzīgu brigāžu un grupu.
Tas par situāciju deviņdesmitajos.
Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv