Austrijas bārdainā dāma Rīgā rada milzu interesi

 
©Vakara Ziņas

Nedēļas nogalē Rīgā norisinājās pašmāju Eirovīzijas fanu kluba rīkotā ballīte, kurā savu daiļradi atrādīja arī konkursante no Austrijas Končita Vursta. Pēc uzstāšanās teju visi apmeklētāji steidzās nobildēties kopā ar bārdaino dāmu.

Šķiet, pat tie, kuriem Eirovīzijas dziesmu konkurss ir dziļi vienaldzīgs, būs kaut ko dzirdējuši par Austrijas pārstāvi Končitu Vurstu – smalka auguma dāmu ar... bārdu. Patiesībā Končita ir 25 gadus vecs puisis Toms Noivirts, kurš jau vairākus gadus uzstājas kā dāma un izvēlējies sev pseidonīmu Končita Vursta. Bārdainajai dāmai ir savs TV šovs, Austrijā viņa ir pieprasīta persona dažādos smalkos burziņos. Totalizatoros Austrijas pārstāvim tiek prognozēta iekļūšana finālā, un šobrīd viņš/viņa ir visbiežāk uz ballītēm aicinātais Eirovīzijas dalībnieks. Šovmenis pie sev pievērstās uzmanības jau pieradis un pat atļaujas publiski izteikt seksuāla rakstura jociņus. «O, man prieks būt šeit kopā ar dalībniekiem no Polijas! Es redzēju viņu pupu klipu. Es gan neesmu īstā auditorija, taču mani šis pupu klips aizrāva,» sasveicinoties ar dalībniekiem no Polijas, paziņoja Končita. »VZ« bija iespēja nedaudz aprunāties ar savdabīgo austrieti un noskaidrot, kāpēc, kļūdams par sievieti, viņš nav šķīries no bārdas.

– Tradicionālais jautājums – kādas sajūtas, esot šeit, Latvijā, Rīgā?

– Esmu patīkami saviļņota. Kaut arī ierados vēlā nakts stundā no Barselonas, kur bija krietni siltāks, man Rīga patīk. Es priecājos, ka esmu uzaicināta uz pirmo šeit notiekošo Eirovīzijas fanu pasākumu. Man ir svarīgi uzrunāt pēc iespējas vairāk cilvēku Eiropā un parādīt savu daiļradi.

– Šī ir pirmā reize Rīgā?

– Īstenībā, nē. Pirms pāris nedēļām es uz pāris stundām biju Rīgas lidostā, man toreiz bija pārlidojums uz Tallinu. Taču tagad man ir iespēja iepazīt pilsētu.

– Cik saprotu, pagaidām vēl neko daudz no pilsētas nav izdevies apskatīt, vai ir plāns doties ekskursijā?

– Šodien laikam nesanāks, jo priekšā vēl ir tikšanās ar medijiem un gatavošanās vakara koncertam, un, protams, pats koncerts. Taču rītdien noteikti esmu plānojusi doties nelielā pilsētas apskatē. Man ļoti gribas apskatīt Vecrīgu. Mani interesē māksla un arī senā arhitektūra.

– Un kādi plāni pēc koncerta? Dosies nakts dzīvē?

– Nē, plāns ir nedaudz atpūsties, jo esmu samērā nogurusi pēc daudzajiem lidojumiem. Turklāt šobrīd es dzīvoju saudzīgā režīmā, lai nepārpūlētu balsi.

– Starp citu, šovakar ir Zemes stunda, ko darīsi stundu tumsā?

- Ak Dievs! Tiešām, jā, šodien ir Zemes stunda! Ak Dievs! Tiešām būšu stundu tumsā. Es pat nezinu, ko darīšu. Laikam jau gatavošos vakara koncertam. Tumsā...

– Tev ir bail no tumsas?

– Nē. Patiesībā man bail ir tikai no augstuma.

– Tad jau Pēterbaznīcas torņa apmeklējums rīt atkrīt?

– Noteikti!

– Eiropu tu uzrunāsi ar dziesmu «Rise Like A Phoenix». Ar ko tava dziesma atšķirsies no citām?

– Šī dziesma ir par mani. Es dzīvē esmu daudz kam gājusi cauri. Man bija vajadzīgs ilgs laiks, līdz es sevi pieņēmu, kāda esmu. Un tikpat daudz laika es veltīju cīņai ar vējdzirnavām, lai cilvēki pieņemtu mani. Es sev atklāju mākslu un caur mākslu atdzimu. Tagad es jūtos ar sevi un savu dzīvi apmierināta.

– Tu ģērbies kā sieviete, runā kā sieviete, izskaties kā sieviete un sevi pozicionē kā sievieti. Taču kāpēc tev vajag bārdu?!

– Tā ir sava veida brīvība. Ar bārdu es parādu, ka mums ir tiesības būt tiem, kas mēs vēlamies būt. Nevienam nav tiesību otru cilvēku nosodīt viņa izskata dēļ. Man ir tiesības būt sievietei ar bārdu. Un vienalga, ko par to domā citi. Es jūtos lieliski, būdama sieviete ar bārdu, un tās ir manas tiesības.

– Bārda ir īsta?

– Jā, tā ir mana bārda.

– Bet krūtis?

– Man paliek bail, kāds būs nākamais jautājums... Taču – jā, krūtis ir īstas. Manī viss ir īsts.

– Nu, tad pēdējais jautājums – ko domā darīt Eirovīzijā?

– Par to es sākšu domāt nākamnedēļ. Patiesībā man vēl nav konkrētu domu par Eirovīzijas priekšnesumu. Es zinu tikai to, ka es nedejošu – es šajā ziņā esmu diezgan nožēlojama. Man stipri pieklibo ritma izjūta.