Rēzeknes uzņēmēja, auto tirgotāja Andra Lucatnieka slepkavību apvijušas dažādas baumas.
Tiek runāts, ka viņš nogalināts par kāršu parādiem, netiek izslēgts, ka pie vainas kāds neapmierināts klients, ir minējumi, ka viņš kļuvis par upuri mafijas rēķinu kārtošanā. Savukārt policijai pagaidām nav nevienas nopietnas versijas, nav arī aizdomās turamo personu.
Dzīvību izdzēš lode krūtīs
Asiņainā slepkavība notika 31. janvārī ap pulksten 19, kad kāda nezināma persona, saskaņā ar neoficiālu informāciju, no apgrieztas medību bises divas reizes izšāva uz 49 gadus veco uzņēmēju Andri Lucatnieku caur viņa privātmājas logu no iekšpagalma puses. Viena lode trāpījusi kājas augšstilbā, bet otra – krūtīs. Kad trīs minūtes pēc izsaukuma saņemšanas notikuma vietā ieradusies neatliekamās palīdzības brigāde, mediķiem atlicis vien konstatēt nāvi. Policija informāciju par notikušo saņēma nevis no uzņēmēja sievas, kas tobrīd atradās mājās, bet gan no mediķiem. Likumsargi nesniedz sīkāku informāciju par nozieguma apstākļiem, vien izplata ierastas frāzes, ka uzsākts kriminālprocess, veiktas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, nozīmētas ekspertīzes, tiek pārbaudīts iespējamo aizdomās turamo personu loks. Runājot par versijām, policija neizslēdz iespēju, ka notikušais ir pasūtījuma slepkavība, noziegums varētu būt saistīts ar nogalinātā profesionālo darbību vai personīgiem motīviem. Šobrīd nav arī skaidrs, cik daudz no notikušā redzējusi uzņēmēja sieva un vai viņa pazinusi uzbrucēju, vai arī viņa uzbrukuma brīdī atradusies citā telpā un atsteigusies tikai pēc tam, kad šāvējs jau savu darbu bija izdarījis un aizmucis. Sieviete ar presi runāt nevēlas.
Lucatnieks bija 2005. gadā reģistrētās SIA «Andris Auto» valdes priekšsēdētājs, viņam piederēja 60% uzņēmuma, bet pārējā daļa bija sievas Lilitas īpašumā. Lucatnieks darbojies arī Rēzeknes domes Ekonomikas un iedzīvotāju nodarbinātības komisijā. Līdz 2009. gada sākumam viņš vadīja Rēzeknes domes licencēšanas komisiju. Savulaik viņš strādājis «Unibankā» par slikto kredītu atgūšanas speciālistu.
Kaimiņi un kameras neko neredzēja
Krišjāņa Valdemāra ielā, kur notika nežēlīgais noziegums, par notikušo nekas vairs neliecina, izsistais logs ir iestiklots. Izbrīnu gan rada fakts, ka uzbrucējs varējis iekļūt pagalmā, kuru apjož apmēram divus metrus augsts metāla žogs. Turklāt visapkārt īpašumam uzstādītas novērošanas kameras, tiesa, tās noziedznieku neesot fiksējušas. No divām pusēm Lucatnieku īpašumu ieskauj kaimiņu nožogotie pagalmi, vienā malā ir iela, bet vēl vienā – tukšs apbūves gabals, kas arī pieder uzņēmējam. Kaimiņi uzņēmējam liktenīgajā vakarā neko nav nedz dzirdējuši, nedz redzējuši. Viens otrs par nelaimi uzzinājis, kad atbraukuši policisti un aptaujājuši kaimiņus, citus ziņas sasniegušas pēc dienas vai pat divām. «Mums rajons mierīgs, līdz gulētiešanai durvis neslēdzam, tāpēc notikušais šokēja un pārsteidza. Nē, bail nav, pie manis nav ko ne ņemt, ne zagt,» saka kaimiņiene Ilga. «Andra ģimene – kaimiņi kā kaimiņi, labi satikām, viņu neko sliktu mums nedarīja, mēs viņiem arī ne. Kādreiz kādu vārdu pārmijām, bet nedraudzējāmies, viņi dzīvoja atsevišķi savā valstībā, mēs – nabagi, bet viņi – bagātnieki.»
Kaimiņš pensionārs Vasīlijs, caur kura īpašumu, visticamāk, varmāka iekļuvis Lucatnieku pagalmā, stāsta, ka tovakar neilgi pirms 19 aizgājis no mājas: «Man notiek remonts, tāpēc te nenakšņoju, eju uz dzīvokli.» Par Andri neko sliktu nevarot pateikt, sieva vispār esot teju ideāls cilvēks. Lucatnieki no dzīvokļa uz māju pārcēlušies pirms gadiem četriem. «Viņi nopirka to māju, pamatīgi remontēja, bija palikušas tikai sienas, uzcēla piebūvi. No sākuma viņiem bija žogs no dēlīšiem ar starpām, tad sveicinājāmies, parunājām, bet pagājušajā vasarā viņš uztaisīja «Ķīnas mūri»,» pasmaida Vasīlijs. Lucatnieki dzīvojuši klusi un mierīgi, nekādi savstarpēji ķīviņi nav novēroti, arī pasēdēšanas ar draugiem allaž esot mierīgas un korektas.
Rīgas ielā, kur atrodas uzņēmuma auto tirdzniecības laukums, vārti ir plaši atvērti. Pārdošanai izliktas vairākas dažādu gadagājumu un marku automašīnas. Plašajā un kvalitatīvi uzbūvētajā sarga būdā sēž gados jauns puisis. Par mirušo viņš nevarot teikt nevienu sliktu vārdu, neesot pat nojautas, kam Andris varējis izdarīt ko sliktu. Parasti pa dienu jau septiņus gadus uz vietas esot Andra draugs Jānis, kurš tad arī kārtojot ar auto tirdzniecību saistītās lietas. «Lai arī Andra vairs nav, viss tāpat notiek. Jānis tagad ir Andra vietā. Šodien viņa te nav, jo kopā ar atraitni aizbrauca uz Daugavpils policiju runāt par nozieguma lietām,» atklāj puisis. Vēl pāris sastapti Andra draugi par notikušo runāt nevēlas, esot pārāk sāpīgi. Andris esot bijis ļoti labs vīrs un tēvs, ļoti mīlējis abas savas dzīves sievietes. Uzņēmējs bijis aktīvs basketbolists, aktīvi finansiāli atbalstījis gan kultūras, gan sporta pasākumus. «Viņš bija īsts latgalietis, ļoti aktīvs, stings cilvēks, nevienam neklanījās, neglaimoja, lietas sauca īstajos vārdos. Viņš bija cīnītājs, iespējams, tas kādam, neteikšu – kam, nepatika,» mirušo raksturo draugs.
Uzņēmuma peļņa vien 451 lats
Kamēr vieni Lucatnieku ceļ debesīs, citi nolīdzina līdz ar zemi. Cilvēkiem nav garām paslīdējis publiski pieejams fakts, ka SIA «Andris Auto» 2012. gadā apgrozījusi 11 754 latus, savukārt tās peļņa pirms nodokļiem bijusi 451 lats. «Kā var ar tik mazu naudu, ko nopelnīja auto uzņēmums, izdzīvot, uzbliezt māju un vēl ziedot valdošajai partijai!?» jautā ne viens vien pilsētnieks. Turklāt uzņēmējs sev un sievai nopircis lepnus teju pēdējā izlaiduma džipus, bet pieaugušajai meitai dzīvokli Rīgā, ģimene braukusi ceļojumos un iepirkties uz ārzemēm. «Mēs te bieži tā parunājam par Lucatnieku, kurš uzslējis tik lepnu māju – nu kā var cilvēks tik lepni dzīvot, godīgi strādājot! Mēs visu mūžu strādājām, bet tagad nav naudas, par ko slimnīcas rēķinu nomaksāt. Dzirdēju, ka viņš bija visai liels nelietis,» skaudība un dusmas izskan no netālu no Lucatnieku mājas dzīvojošas pensionāres mutes. «Viņš bija saistīts ar mafiju! Un tā viņu novāca.»
Rēzeknieši nekautrējoties arī atklāj, ka savulaik pirkuši mašīnas no Lucatnieka, taču piedzīvojuši vilšanos. Kāds nopircis tādu auto, ka tajā bijis jāiegulda detaļas un darbs vēl vismaz divu auto vērtībā. Kāds cits sūdzas, ka uzņēmējs pret klientiem nereti bijis rupjš, tāpēc vien neesot gribējies pie viņa pirkt auto. Tiesa, vietējie atzīst, ka Andra placī bijušas labākās automašīnas pilsētā, citi tirgojot vien vecus krāmus. «Cilvēks «uzmeta» pusi pilsētas, tāpēc arī tāds rezultāts,» saka rēzeknietis Juris.
Savukārt Rēzeknes auto tirgotāji smīn par domu, ka Lucatniekam atriebies kāds neveiksmīga pirkuma īpašnieks. «Varbūt kādam patraucēja, varbūt ko sliktu izdarīja, bet tas viss ir daudz nopietnāk,» saka kāds auto tirgotājs. Arī ar konkurences cīņu starp vietējiem auto biznesa uzņēmējiem tam neesot nekāda sakara. «Pilsētā ir tikai četri plači, nu varbūt vēl kāds pavisam maziņš ir. Mēs viens otru pazīstam, jo bizness viens, bet mums nav ko dalīt,» saka kāds netālu no autoostas esoša tirdzniecības laukuma saimnieks. Tieši šī gados jaunā vīrieša kompanjons 50 gadus vecais Fazils Agajevs pērn 16. martā sarga būdā
tika atrasts ar šautu brūci galvā, bet vēlāk slimnīcā mira. Līdzās ievainotajam atrada ieroci. «Tā bija pašnāvība, tam nav nekāda sakara ne ar Lucatnieku, ne auto biznesu, ne citiem notikumiem pilsētā,» stingrs savā nostājā ir uzņēmējs.
Pilsētā, kur runas izplatās ātri, ne viens vien zina teikt, ka nogalinātajam uzņēmējam bijis hobijs – kāršu spēle, kuras parādi tad arī viņu pazudinājuši. Vīrietis pat esot mēģinājis pārdod vienu no saviem zemes gabaliem. »VZ« portālā «ss.lv» atrada sludinājumu, kas ievietots nedēļu pirms uzņēmēja nāves. Tajā teikts, ka par 44 820 eiro tiek pārdots 0,11 hektārus liels zemes gabals K. Valdemāra ielā 45, kas ir tieši blakus Lucatnieku namam, privātmājas būvēšanai. Kā ekstras minētas – klusais pilsētas centrs, visas pilsētas komunikācijas, blakus upe, blakus būvē Olimpisko centru.
Rēzeknes uzņēmējus šauj regulāri
Rēzeknieši runā arī par «Bartaševiča klanu» (Aleksandrs Bartaševičs ir Rēzeknes domes priekšsēdētājs, «Saskaņas centra» pārstāvis), kas regulāri iekuļas nepatikšanās. Pie šā klana tiek minēts arī Lucatnieks, kurš, kā jau minēts, darbojās pilsētas domes komisijā, viņš arī ziedojis dažādas summas mēra partijai. Tāpat pie šā klana esot pieskaitāms Valsts policijas Rēzeknes iecirkņa priekšnieks Igors Trofimovs, kurš darbojies Bartaševiča vadītajā Civilās aizsardzības komisijā. Trofimovs 16. janvārī guva smagu ievainojumu, neuzmanīgi apejoties ar ieroci. Saskaņā ar policijas oficiālo informāciju, ierocis, kas nav aprīkots ar drošinātāju, bet bijis uzlādēts un atradies likumsarga kabatā, izšāvis brīdī, kad Trofimovs paklupis uz kāpnēm, dodoties uz savu dzīvokli. Vīrietis guva šautu brūci vēderā. Sākotnēji viņa stāvoklis bija smags, taču jau pēc pāris nedēļām viņu no slimnīcas izrakstīja. No pienākumu pildīšanas viņš atstādināts, tiek lemts par administratīvā soda piemērošanu un ieroča konfiskāciju. Jāpiebilst, ka negadījuma brīdī policists bija vairāk nekā divu promiļu alkohola reibumā. Turklāt zinātāji stāsta, ka Trofimovs bijis saistīts arī ar Lucatnieka autoplača darbību, un, iespējams, ieroča it kā nejaušais šāviens patiesībā bijis mērķtiecīgs. Savulaik plašu rezonansi guva 59 gadus vecā uzņēmuma «Energoceltnieks» direktora Anatolija Goršteina slepkavība, ko 2001. gada 10. maijā kafejnīcā «Baravika» pastrādāja toreizējais Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Mihails Usačovs. Kafejnīcā pulcējušies līgumsabiedrībā «Rēzeknes būve» apvienojušies Rēzeknes celtniecības firmu vadītāji, lai nosvinētu uzvaru pilsētas izglītības iestāžu renovācijas konkursā par Pasaules Bankas līdzekļiem. Vakara gaitā starp Usačovu un Goršteinu izcēlies strīds, kura laikā Usačovs ar trim mērķtiecīgiem šāvieniem draugu nogalināja, bet pats mēģināja izdarīt pašnāvību, iešaujot sev galvā. Saskaņā ar tiesas materiāliem, slepkavības motīvs bija Usačova dusmas un skaudība par Goršteina panākumiem biznesā, ko apliecina uzņēmuma bilances. Turklāt slepkavība veikta ar nodomu, jo liecības apstiprina, ka Usačovs vakara gaitā devās uz automašīnu pēc sava portfeļa, kur atradās pistole «Jericho». Pēc piecu gadu tiesvedības, kuras laika Usačovs atradās brīvībā, viņam tika piespriests cietumsods uz 12 gadiem. Tiesa, viņš tika atbrīvots pirms termiņa par labu uzvedību. Rēzeknē runā, ka, iespējams, no cietuma atbrīvojies vīrietis varētu mēģināt kaitēt vēl kādam naudīgam uzņēmējam. Goršteina atraitne »VZ« sacīja, ka Usačovs neilgi pēc nozieguma izdarīšanas pārdevis māju un kopā ar sievu un abām meitām pārcēlies uz dzīvi Rīgā. «Es vairs neesmu interesējusies par viņa gaitām un senos notikumus negribu atcerēties. Nezinu, vai viņš te atgrieztos. Es cenšos nedomāt par smagām lietām, esmu dzirdējusi, ka te viens otrs atkal nošauts, sašāvies vai nošāvies, bet zinu tikai tik daudz, cik man pastāsta draugi vai paziņas. Kad vīrs bija dzīvs, viņš man daudz ko stāstīja, es visu zināju, bet tagad neko,» atraitne joprojām skumst par vīra nāvi.