Ķegumā metāla konstrukcija nogalina celtnieku. Vai būvobjektiem uzlikts lāsts?

 
©F64 Photo Agency

Kāda celtnieka dzīvība izdzisusi pēc tam, kad būvobjektā Ķegumā viņam uzkritusi metāla konstrukcija. Visticamāk, nelaime notikusi, jo darbinieks rupji pārkāpis darba drošības noteikumus, lai gan bija par tiem instruēts.

Lauž kaulus un traumē galvas

Vēl nav rimušas sāpes un satraukums par Zolitūdē pār cilvēku galvām sagruvušo lielveikalu, kad būvobjektos notiek jaunas nelaimes. Tā 28. novembrī mediķu palīdzība bija nepieciešama kādam 56 gadus vecam vīrietim Vidzemē, kurš bija kritis no vairākus metrus liela augstuma un traumējis muguru. Negadījums noticis būvdarbu veikšanas laikā. Lielāks incidents, kurā smagas traumas, nokrītot no astoņu līdz desmit metru augstuma, guva pieci vīrieši vecumā no 21 līdz 58 gadiem, tajā pašā dienā ap pusdienlaiku notika būvuzņēmuma «Arčers» objektā Rīgā, Vaiņodes ielā 1, kur tiek celta biroja ēka. Saskaņā ar mediķu sniegto informāciju četri vīrieši guvuši smagas politraumas, tostarp galvas un krūšu kurvja traumas, ka arī ekstremitāšu lūzumus, viens cietušais salauzis tikai roku. Četri no cietušajiem ir apakšuzņēmēja SIA «Abora» betonētāji un viens materiālu piegādātājs. Cilvēki strādājuši uz būvniecības palīgveidņiem, kuros tiek pildīts betons. Kad betons sasniedz projektā vajadzīgo augstumu un stiprību, veidnes tiek demontētas. Diemžēl darbu laikā veidnes noslīdējušas un cilvēki nokrituši no otrā stāva augstuma, liecina būvnieku sniegtā informācija. Būvnieki pieļauj, ka veidnes izkustinājušas spēcīgās vēja brāzmas, savukārt Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka objekta trešajā stāvā noticis nogruvums, taču notikušā apstākļi vēl tiek izmeklēti.

Kokzāģētava strādā, būvdarbi apturēti

Savukārt 22. novembrī Ķegumā kāda kokapstrādes uzņēmuma teritorijā, kur notiek būvdarbi, noticis negadījums ar letālu iznākumu: 33 gadus vecam vīrietim virsū uzgāzusies metāla konstrukcija. Viņš gan nogādāts slimnīcā, taču tur no negadījumā gūtajām traumām miris.

»VZ« noskaidroja, ka celtnieks Timurs nāvējošās traumas guvis Celtnieku ielā esošajā SIA «KePPi» kokzāģētavā, kur par Eiropas Savienības piešķirto finansējumu tiek būvēta kalte ar katlumāju un kokmateriālu noliktava. Vēl 11 dienu pēc negadījuma darbi objektā nebija atsākti, taču gaterī darbi nav tikuši pārtraukti un arvien turpinās ierastajā ritmā. «Mums ar notikušo nav nekāda sakara, tas notika pavisam citas firmas darbiniekam,» neizlaižot no rokām motorzāģi, vien pieklusinot tā apgriezienus, »VZ« saka viens no strādniekiem. Ne viņš pats, ne pārējie teju 20 kolēģi notikušo neesot redzējuši, jo bijuši katrs savā darba vietā – kas telpās pie darbgaldiem lielajā troksnī ar austiņām uz ausīm, kas angāra otrā pusē pie baļķiem. «Mēs nezinām, ko celtnieki darīja un kā nelaime notika, mums arī neviens neko pēc tam nestāstīja,» saka zāģētāji. Nelaimes vieta atrodas teritorijas tālākajā galā – vismaz simts metru no paša būvobjekta. Topošās materiālu nojumes apkārtne ir tīra un sakopta, taču vieta, kur notika nelaime ar Timuru, ir visai baisa – starp traktortehnikas izdangātajiem un nu jau sasalušajiem dubļiem un dziļām ar ledu pārklātām peļķēm, kur sakrauti jau gatavi kokmateriāli, mētājas dažādu koku atlūzas, vecas paletes, drēbju gabali, pārtikas iepakojumi un citi atkritumi. Turpat atrodas arī vairākas pamatīgas metāla konstrukcijas, kas paredzētas jaunbūvei. Vienai no tām piesieta tieva aukla. «Nezinu, kāpēc tā tur piesieta, varbūt ar to gribēja aizvilkt to dzelzi līdz objektam,» plecus parausta kokzāģētavas darbinieks.

«It kā bija plānots, ka celtnieki jau šodien atsāks darbu, bet lielā vēja dēļ darbi atlikti,» teic maiņas vecākais Pāvels, kurš traģēdijas dienā nav bijis darbā. No kolēģa stāstītā viņš zina, ka ātrā palīdzība izsaukta operatīvi, cietušais nekavējoties aizvests, vēlāk objektā ieradusies policija, Valsts darba inspekcijas pārstāvji, kas notikuma vietā fotografējuši, likuši rakstīt paskaidrojumus. «Viņi te strādā kādus mēnešus divus, to bojāgājušo Timuru pāris reizes biju saticis, viņš pats ir no Daugavpils, bet nekādu kopīgu darīšanu mums nebija, jo katram savs darbs. Pēc darba viņi nepalika Ķegumā, bet brauca uz naktsmājām Ikšķilē vai Salaspilī,» teic Pāvels.

Lauzis kāju, bet vēlāk nomiris

Materiālu noliktavas galvenā būvuzņēmēja «Āboltiņa būvuzņēmums AG» īpašnieks Guntis Āboltiņš »VZ« atklāja, ka nelaime notikusi ar firmas «Sepro» darbinieku, ar kuru līgumu par metāla konstrukciju uzstādīšanu slēdzis apakšuzņēmējs. «Mums pašiem ar «Sepro» nav nekāda līguma, ar viņiem līgumu slēdza mūsu apakšuzņēmējs, kam uz to bija visas tiesības. Pēc negadījuma darbu tiešais izpildītājs izdarīja visu iespējamo un neiespējamo – tika izsaukta ātrā palīdzība, paziņots policijai, Valsts darba inspekcijai. «Sepro» uzrādīja visus dokumentus. Cilvēks bija izgājis drošības tehnikas apmācību, parakstījies drošības tehnikas žurnālā, viņam bija nepieciešamā veselības izziņa, bija darba līgums – viņš nebija nekāds nelegālis,» stāsta Āboltiņš. Uzņēmējs pats par nelaimi uzzinājis vairākas stundas pēc notikušā, taču tobrīd informācija bijusi ne pārāk satraucoša, proti, vēstīts, ka ir noticis nelaimes gadījums un kāds no apakšuzņēmēja darbiniekiem uzrāvis sev virsū metāla kopni un lauzis kāju. Pēc brīvdienām pienākusi ziņa, ka cilvēks aizgājis aizsaulē. «Acīmredzot radušies kaut kādi sarežģījumi, un cilvēks nomira. Cik saprotu, Ogres slimnīcā tika veikta operācija, pēc tam cietušo pārveda uz Rīgu. Zinu, ka tiešais darba devējs pieprasījis no medicīnas iestādēm ziņas, kāpēc darbinieks nomiris.» Diemžēl »VZ» no mediķiem neizdevās iegūt detalizētāku informāciju. Āboltiņš par šādu notikumu pavērsienu nebrīnās – viņš zinot gadījumu, kad cilvēks sporta spēlēs sastiepis kāju, bet tromba dēļ nomiris 45 sekunžu laikā.

«Gadījums ir ļoti nepatīkams, galvenais būvuzņēmējs no atbildības nevar izvairīties, morāli jūtamies atbildīgi. Pēc nelaimes sasaucām sanāksmi visos līmeņos, kur pārrunājām notikušo,» stāsta Āboltiņš. Izanalizējot gadījumu, secināts, ka, visticamāk, pie vainas, kā bieži vien tas notiek būvniecībā, bijis cilvēciskais faktors. «Darbinieks nav īsti izpratis darba drošības instruktāžu, jo metāla kopnei no sāna viņš nedrīkstēja atrasties nekādā gadījumā, viņam bija jābūt no gala. «Sepro» pārstāvis zināja teikt, ka kāds kolēģis, kā nelāgu juzdams, tam cilvēkam teicis, lai viņš atkāpjas, bet viņš tieši otrādi – izdomājis, ka izlīdīs caur to kopni,» par negadījuma apstākļiem pastarpināti informēts Āboltiņš. Kādi darbi tobrīd objektā notikuši, īstas skaidrības nav: metāla konstrukcijas tobrīd nedrīkstēja celt, jo objektā vēl nebija ieradies darbu vadītājs, kurš bijis ceļā. «Skaidrs, ka tās konstrukcijas var pacelt tikai ar krānu. Kad atbraukusi policija, krāns vispār stāvējis malā. Darbinieki it kā gatavojušies kaut ko celt. Tur ir notikusi pašdarbība. Bez tam pirms šādu darbu veikšanas mūs kā galvenos būvuzņēmējus vajadzēja brīdināt, bet tas netika izdarīts,» skaidro uzņēmējs. Par laimi, darbinieks nebija lietojis alkoholu. Āboltiņš zina teikt, ka bojāgājušais ir musulmanis un esot pat ienākušas ziņas, ka darba vadītāja dzīvībai varētu draudēt briesmas: «Viņam ir sajūta, ka dzīvība karājas mata galā, jo musulmaņu kopiena gandrīz grib viņu mušīt nost, jo uzskata par vainīgu cilvēka nāvē.»

 

Abonē