Naža dūriens vēderā izdzēš tālbraucēja šofera dzīvību

No durtas brūces vēderā Vidzemē miris kāds vīrietis spēka gados. Asiņu peļķē uz mājas sliekšņa viņu atrada bērni. Iespējamie vainīgie – kaimiņš un viņa draudzene – aizturēti, taču izlaisti brīvībā.

Klusa dzīve Valkas pievārtē

Valkas novada Valkas pagastā kādā privātmājā pagaidām nenoskaidrotos apstākļos miesas bojājumus guvis 47 gadus vecais Valdis, kurš ceļā uz slimnīcu miris. Policija ziņu par nelaimi saņēmusi no medicīniskās palīdzības brigādes, kas 21. septembra vakarā neilgi pirms pulksten 19 bija izsaukta uz notikuma vietu. Saistībā ar notikušo likumsargi aizturējuši 55 gadus veco Sergeju un viņa 32 gadus veco draudzeni. Zināms, ka incidents noticis alkohola lietošanas laikā, taču sīkākus lietas apstākļus izmeklēšanas interesēs policija neizpauž.

Traģēdija notikusi apmēram piecus kilometrus no Valkas esošajā Ķeizarpurvā, kam apkārt plešas kūdras purvi, meži un dažādas aizauguma pakāpes lauki un pļavas. Pats ciems pārsteidz ar sakoptību – zālieni ir līdzeni nopļauti, dobēs zied puķes, dārzos jau novākta raža, zeme aparta un gaida jauno sezonu, gar šķūņiem un pagalmos nekas nemētājas, viss nolikts vietā. Ķeizarpurvā ir tikai piecas Līvānu tipa mājas, kas saceltas rindā blakus apmēram simt metru attālumā cita no citas. Ļaudis uz dzīvi te ievākušies gandrīz vienlaikus – apmēram pirms 20 gadiem, kad bija iespēja privatizēt tolaik meliorācijas uzņēmumam piederošo īpašumu. Viena no mājām gan jau kādu laiku stāvot tukša, jo tās īpašnieki vecuma dēļ pārcēlušies uz dzīvi pilsētā. Dienā, kad »VZ« apmeklē Ķeizarpurvu, ciemā sastopami trīs cilvēki – pensionāru pāris Uldis un Ārija, un Guntas kundze. «Līdz šim visi esam dzīvojuši draudzīgi, neesmu dzirdējusi, ka kāds būtu salamājies vai saskaities. Visi kaimiņi ir labi, izpalīdzīgi un saticīgi,» par Ķeizarpurva iemītniekiem saka Gunta. Dzīve ciemā ritot mierīgi, jo neesot kam trakot – divās mājās dzīvo pensionāri, nu jau mirušais Valdis bijis tālbraucējs šoferis – ar «fūri» braucis uz Franciju, Vāciju, Zviedriju, Norvēģiju, tāpēc mājās bijis reti. Reisi ilguši vismaz divus mēnešus, pēc tam viņam pienākusies nedēļu vai divas ilga atpūta. Arī viņa sieva esot aizņemta darbā, viņai ir savs konditorejas un tirdzniecības bizness, bet piecus un 17 gadus vecie bērni apmeklē izglītības iestādes. Vienīgi Sergejs reizēm mēdzis iedzert, taču tas nav traucējis apkārtējiem. «Kādreiz te bija lustīgi, jo Sergejam bija dāma Ļuba, kura te dzīvoja ar saviem bērniem. Tagad te viss ir klusu un mierīgi,» teic Ārija.

Saļimis pie mājas durvīm

Valda un Sergeja mājas ir tieši blakus. Tajā sestdienā Valda sieva bija darbā, bērni dzīvojušies pa istabu. Vīrietis iegājis ciemos pie Sergeja, kas iepriekš daudz palīdzējis dažādos darbos Valda ģimenei. «Ser-

gejs mums visiem palīdzēja, mani uz pilsētu aizveda un atveda, viņam ir traktors – zemi apara, ziemā sniegu iztīrīja, malku atveda,» stāsta Gunta. Valdis it kā gribējis ar Sergeju aprunāties par malkas vešanu, kopā kādu glāzīti iedzēruši. Sergeja mājā viņi bijuši trijatā, pie vīrieša viesojusies arī pārdesmit gadus jaunākā draudzene no Valkas. Viņas vārdu neviens no kaimiņiem gan nezina. Gunta atceras, ka sieviete uzradusies pavasarī, reizēs, kad atbraukusi, cītīgi strādājusi dārzā. «Mēs jau tur negājām un nemēģinājām neko izzināt. Dzirdēju, ka sieviete strādājot kokapstrādes uzņēmumā. Pāris reizes satiku, sasveicinājāmies un viss, likās normāla. Piedzērušu nekad netiku redzējusi. Arī Sergejs nekad piedzēries neklīda apkārt,» atklāj Gunta. Sergejam pastāvīga darba nav bijis, viņš mēģinājis iekārtoties darbā Valkas apkaimē esošajā dāņa saimniecībā par traktoristu, gribējis strādāt kūdras purvā, taču nekas nav izdevies. «Sergejs bija gudrs tehnikā, prata braukt ar dažādiem agregātiem, saprata visu par mašīnām un traktoriem,» kaimiņu uzslavē Gunta.

Kas īsti trijotnes starpā noticis istabā, kaimiņi nesaprot. Arī Valda sieva kaimiņiem atzinusies, ka brīnoties par savādo notikumu. «Es jau todien nemaz nebiju mājās, biju Rīgā, atbraucu, kad viss jau bija beidzies,» teic Gunta. Savukārt pie Ulda un Ārijas todien bijuši ciemiņi, un kaimiņmājā notiekošajam viņi nav pievērsuši uzmanību. Uldis zina stāstīt, ka vēderā sadurtais Valdis izkļuvis no Sergeja mājas un ticis līdz sava nama kāpnītēm, kur asiņu peļķē saļimušu viņu atraduši bērni. «Mazais dēliņš šausmīgi raudāja un kliedza. Meita bija šokā, zvanīja mammai un ātrajai palīdzībai.» Uldis piesteidzies pie Valda, taču nekā palīdzēt nav varējis. «Kad viņu lika ātrās palīdzības mašīnā, viņš jau bija bezsamaņā. Mašīna te vēl kādu pusstundu stāvēja, tad aizbrauca. Līdz slimnīcai Valdi nepaspēja aizvest, viņš nomira pa ceļam,» smagi nopūšas Ārijas kundze.

Izturējies, it kā nekas nebūtu noticis

Ļaudis ir neizpratnē, kam bija jānotiek, lai Valdim durtu ar nazi. «Valdis bija ļoti labs cilvēks, labs kaimiņš,» saka Uldis. «Arī no Sergeja nekad netikām novērojuši tādus gājienus, viņš nekad nebija agresīvs.» Vietējie negribot notikušajā vainot nevienu, jo neesot skaidrības, kas īsti noticis un kas bijis dūrējs. «Varbūt tas bija Sergejs, bet varbūt tā bija viņa dāma,» teic Uldis. «Mums tik cieši kopā jādzīvo, tāpēc, pirms tiesa nav teikusi savu vārdu, negribas ne par vienu sliktu vārdu teikt un nosodīt,» piebilst Gunta. Neviens netic, ka Sergejs varētu būt aukstasinīgs slepkava. «Vienmēr lasu par visādām briesmām, kas notiek, tagad nelaime notikusi tieši blakus, tas ir ļoti nepatīkami,» piebilst pensionāre.

Ne Sergejs, ne viņa sieviete nav paturēti apcietinājumā. Sergejs pēc iznākšanas no policijas izolatora atgriezies mājās, tagad nolēmis padzīvot pie mātes Valkā, zina teikt kaimiņi. «Viņš atbrauca ar savu mašīnu, sasveicinājāmies, un viss. Viņš neko neteica, mēs neko neprasījām. Sergejs izturējās tā, it kā nekas nebūtu noticis,» pamanījis Uldis. «Domāju, ka mums nav pamata baidīties, virsū tak neskries. Kas to zina, ko viņi savā starpā nesadalīja. To viņi paši tik zina,» vīra sacīto papildina Ārija. Kaimiņi prāto, ka, iespējams, Sergejs kļuvis greizsirdīgs uz Valdi, taču esot maz ticams, ka Valdi būtu interesējusi sveša dāma.

Sergeju »VZ« neizdevās sastapt. Valkā par nelaimi Ķeizarpurvā zina maz, lai gan ne viens vien pazīst Valdi un viņa sievu. «Valdis tiešām bija lāga cilvēks,» saka Rūdolfs. Liktenis vīrieša ģimeni neesot saudzējis, smagas slimības pieveikta, pirms diviem gadiem nomirusi viņa māsa, un māsas vecākā meita uzņēmusies rūpes par abām jaunākajām atvasēm – viens brālis bērnībā notikušas traģēdijas dēļ esot spiests pavadīt dzīvi ratiņkrēslā. «Valda vecāki jau arī ir miruši, un tagad tāda nelaime ar Valdi,» satriekti ir valcēnieši. «Diemžēl mēs neko sīkāk par traģēdijas apstākļiem nezinām, tikai faktu, ka tā ir noticis. Runā jau visādi, es pat dzirdēju baumas, ka viņam uzbrukts autoostā. Visādus brīnumus var saklausīties,» par cilvēku izdomājumiem Valda paziņa ir neizpratnē.