Bauskas novadā motociklista pārgalvība aizved nāvē mazu zēnu

Pieaugušu cilvēku bezatbildība un pārgalvība novedusi pie kārtējās traģēdijas – izdzisusi 9 gadus veca zēna dzīvība.

Nelaime notika Bauskas novada Vecsaules pagasta Zvaigznē 18. augustā ap pulksten 18, kad motocikla IŽ vadītājs – 21 gadu vecais Sandis ar spēkratu vizināja savu brālēnu Tomu. Braucējs nenovaldīja motociklu, tas iebrauca grāvī un apgāzās. Puisēns no gūtajām traumām mira notikuma vietā.

«Lidojuši» pa ceļu

Zēns esot sēdējis jaunietim priekšā, nevienam no viņiem nebija aizsargķiveres, motociklam nebija izieta tehniskā apskate. Ir aizdomas, ka motociklists bijis alkohola reibumā, taču pagaidām oficiāls ekspertīzes slēdziens nav saņemts. Negadījums nenotika uz kāda no ciema, kas atrodas apmēram 10 kilometru attālumā no Bauskas, grants ceļiem – nelaime notika uz lauka. «Todien viņi te divatā, nu, divi motocikli, visu dienu gar manu māju pa ceļu no pieturas līdz veikalam «lidoja». Jā, tieši lidoja, Jēzus Marija, kā viņi te lidoja!» ar šausmām atceras Zvaigznes iedzīvotāja pensionāre Genoveva. «Es viņiem rādīju kulaku, bet viņi jau neredzēja, jo ātrums bija tāds, ka motocikla riteņi tikai brīžiem skāra zemi. Ķiveres? Nē, tās galvā nebija nevienam. Kāpēc viņus neviens neapturēja? Policija te šad tad parādās, bet todien, kā par spīti, nebija.» Dienas vidū abi motociklisti – Toma brālēns Sandis un viens no četriem jau pieaugušajiem Toma brāļiem – izklaidējušies bez jaunākā zēna. Viņu pavizināt nolemts tikai vakarpusē. »VZ« neizdevās sastapt zēna mammu un uzzināt, vai viņa ļāvusi jaunākajam dēlam doties braucienā. Toma tētis 46 gadu vecumā pēc smagas un ilgstošas slimības nomiris tieši divas nedēļas pirms zēna nāves. «Šī ir briesmīga traģēdija, jo Tomiņa tētis nomira svētdienā tieši divas nedēļas pirms nelaimes ar dēlu. Tētis Tomu ļoti mīlēja, tas bija viņa pastarītis, vismīļākais dēliņš, tētis paņēma mazo sev līdzi,» skaidro vietējās sievas. «Nebija brālim miera, paņēma mazo līdzi, tagad abi guļ kapos blakus,» secina mirušā Oskara brālis Uldis. Tieši Ulda dēls vizināja mirušā brāļa dēlu, savu brālēnu.

Vietējie par Toma brāļiem un brālēnu saka tikai labus vārdus, visi esot beiguši skolas, strādājot. «Sandis noteikti nav alkohola cienītājs, viņam ļoti nepatīk, ka tēvs lieto alkoholu. Sandis reti kad iedzēra pa kādam aliņam, nereti tas bija pavisam vieglais 0,3 litru alus, un viss,» novērojuši paziņas, kam visai neticams liekas Sanda reibums brauciena laikā. Vietējie slavē Sandi, ka viņš rūpējies par kādas radinieces bērniem, kas savas atvases atstājusi novārtā.

Izdzēris vien puslitru alus

Sanda tēvu Uldi ar dažiem viņa draugiem »VZ« sastop Zvaigznes centrā zem kļavām līdzās pludmales volejbola laukumam. Vīri sarunājas, sasēduši uz soliņa un celmiem, aiz muguras paslēpuši divlitru alus pudeli. Uldis ir izteikti dusmīgs un visu sakāmo teju vai izkliedz, draugi viņu mierina: «Uldi, beidz! Beidz psihot! Mierīgāk, kuš, kuš! Nu, pietiek, cik tu ilgi raudāsi!» Ulda acīs patiešām vīd miklums. Vīrietis ir neapmierināts ar interneta ziņās rakstīto, ka dēls vadījis motociklu, būdams alkohola reibumā, viņam ļoti nepatīk arī virsraksti, kuros minēts vārds «nogalina». «Viņš nevienu nenogalināja! Sandis nav slepkava! Tas bija nelaimes gadījums,» uzstājīgi atkārto Uldis. Viņš un arī pārējie vīri pārliecinoši saka, ka Sanda asinīs konstatēts ļoti, ļoti mazs promiļu daudzums alkohola, stipri zem pieļaujamās normas 0,5 promilēm. «Viņam bija 0,0000... tās promiles. Viņš nebija piedzēries, kā to tagad te visi skandina. Viņš pa visu dienu bija izdzēris vienu mazo alu,» skaidro Uldis. Tēvs teic, ka dēls pēdējos trīs mēnešus neesot dzēris vispār, atmetis arī smēķēšanu. Sandim bijis labs darbs, viņš strādājis par bruģa licēju, bijis ar dzīvi apmierināts. «Tagad man pie dēla uz Jelgavas slimnīcu jābrauc, nezinu, kas ar viņu vispār vēl būs,» Uldis šūpo rokās satverto galvu. Jaunietim esot lauzta kāja, proti, sadragāts kauls un no potītes līdz pat celim tā vietā dakteri ielikuši dzelzs stieni. Par laimi, galva neesot cietusi tik smagi, esot vien smadzeņu satricinājums. «Sandis ļoti pārdzīvo notikušo, viņš ir šokā, negrib ne ar vienu kontaktēties,» neslēpj Uldis. Vīrietis stāsta, ka uzreiz pēc avārijas Sandis «ar visu vaļējo lūzumu kājā» iznesis mazo Tomu no grāvja un mēģinājis elpināt. «Bet tam vairs nebija jēgas, Tomiņš bija miris uz vietas, viņam bija lauzts sprands,» skumji nosaka Uldis.

Grāvi nevarēja nepamanīt

Par negadījuma apstākļiem vīri gan negrib neko stāstīt. «Tur bija divi motocikli,» klusu nosaka viens no vīriešiem. Arī to, kam piederējis nelaimīgais IŽ, viņi neatklāj. Pēc brīža gan vīrieši sāk skaidrot, kā negadījums noticis – motocikls trāpījis bebra izraktā bedrē un apgāzies. Vēlāk arī vairāki citi vietējie klāsta versiju par bebra postījumiem. «Tur ir līdzena pļava, to grāvi ar nemaz nevar redzēt,» vēl piebilst Uldis.

»VZ« nelaimes vietā gan pārliecinājās, ka grāvis ir pamanāms jau no ļoti liela attāluma, bet tam visapkārt plešas līdzeni lauki, vien tālāk no grāvja ir nelieli pakalni. Aiz viena no tiem redzams bojāgājušā Tomiņa mājas otrais stāvs. Pats grāvis ir pamatīgs – vismaz trīs metrus plats, un dziļumā tas ir teju divu cilvēku augumā, ūdens gan ir pašā tā dibenā un sniedzas vien līdz potītēm. No pārējā brūnā rugāju lauka tas atšķiras ar zaļajām, ar zāli apaugušajām malām. Visticamāk, motocikls pa nokulto lauku traucies lielā ātrumā, lai gan zeme uz tā ir visai mīksta un vietām vīd palieli laukakmeņi, iespējams, tas pat gribējis pārlēkt grāvim, taču atdūries pret tā tālāko malu, kur rēgojas arī vairāki paprāvi akmeņi, un iegāzies grāvī. Interesanti, ka pretēji Ulda un viņa draugu apgalvotajam, nekur tuvumā nav manāmi kādi bebra posta darbi, nav pat kurmja rakumu. Tagad grāvmalā par nelaimi vairs liecina vien neliela stiklu kaudzīte, motocikla «uzartā» zeme, asteres, puķuzirnīši un svece, kas te nolikti mazā Tomiņa piemiņai. «Tomiņš bija aktīvs, ļoti kustīgs un gudrs puika. Viņam ļoti patika tehnika, viņš prata braukt ar traktoru, varēja «ielikt» pat pieredzējušam traktoristam. Žēl un ļoti skumji, ka tā ir noticis,» saka vietējie.