Jau teju mēnesi Bauskā policisti cenšas noskaidrot apstākļus, kādos nāvējoši savainots kāds vietējais. Pilsētnieki īpaši palīdzēt nevēlas, teju vai izrādot prieku par vīrieša nāvi, jo viņš pārāk daudz dzēris un nodevis likumsargiem kādu nelegālu alkohola tirdzniecības vietu.
Sadurtais klīdis pa pagalmu
Likumsargu sniegtā informācija par notikušo ir skopa. 21. jūlijā ap pusnakti dežurējošā policijas ekipāža kāda nama pagalmā Uzvaras un Baznīcas ielas krustojumā izdzirdējusi palīgā saucienus. Piestājot policisti pamanījuši asinīm notraipītu vīrieti. 51 gadu vecajam Aigaram Rigastam tika konstatēta durta brūce vēderā, izsauktā neatliekamā medicīniskā palīdzība cietušo nogādāja slimnīcā. Diemžēl mediķiem vīrieša dzīvību glābt neizdevās, aiznākamajā dienā viņš nomira. Kamēr likumsargi cenšas noskaidrot noziegumu izdarījušo personu un aicina atsaukties notikuma aculieciniekus vai personas, kam ir kāda informācija, kas varētu palīdzēt policijai noskaidrot lietas apstākļus, liela daļa pilsētnieku teju vai izrāda prieku par notikušo un nemaz negrasās palīdzēt šķetināt lietu. «Labi vien ir, beidzot mums būs miers. Policija meklē bandītu? Kādu? Pats vainīgs!» »VZ« saka vietējie.
Lielākā daļa uzrunāto kaimiņu nevēlas runāt, apgalvojot, ka neko nav ne dzirdējuši, ne redzējuši. Arī Aigara māte, visticamāk, nevēlas runāt par notikušo ar dēlu un, lai arī bija mājās, dzīvokļa durvis »VZ« tā arī neatvēra. «Viņa reti iet ārā, tagad pie durvīm negrib nākt, viņa ir pret visiem naidīgi noskaņota. Visu laiku viņas dēls dzērājs mūs mocīja, tagad viņas kaķi piemēslo koridoru, desmit gadus nelaida ārā dzīvnieku, nu sākusi likt aiz durvīm kopā ar visu kaķēnu,» atklāj viena no kaimiņienēm, vēloties palikt anonīma. Kaimiņi ir dusmīgi uz mirušā vīrieša māti, kura pēc dēla nāves visiem pārmetot, ka neviens nav parūpējies, lai Aigars saņemtu savlaicīgu medicīnisko palīdzību. «Vairākas kaimiņienes tonakt nemaz nebija mājās – kas pie bērniem ciemojās, kas laukos malku ziemai rūpēja, citas gulēja. Neviens taču neko nedzirdēja, ja jau viņa tik labi zina, ka citi visu dzirdēja, tad jau pati arī dzirdēja, ko tad pati negāja dēliņam palīgā?!» visai agresīvi saka kaimiņiene. «Tagad viņa staigā visur, stāstīdama, ka kaimiņi ir slikti un tā tālāk, bet kāpēc pati neatklāj, ka regulāri nelaida dēlu dzīvoklī? Māte nesatika ar dēlu – kamēr māte bija slimnīcā, viņš viņai nozaga 69 latus.» Aigars regulāri nakšņojis patrepē līdzās mātes dzīvokļa durvīm. Visticamāk, arī pēc saduršanas Aigars mēģinājis iekļūt pie mātes miteklī, taču nav ielaists – asinis bijušas arī pie sievietes durvīm, nosmērēti bijuši arī kaimiņu mazuļa rati. Par to, kur vīrietis guvis durtās brūces, vietējo viedokļi dalās – citi saka, ka tas noticis pie tuvējā lielveikala, citi piemin kādu koku aleju Brīvības ielas tuvumā.
Pērn nodedzinājis šķūni, šoziem – tualeti
Baušķenieki zina teikt, ka Aigars ir viens no dvīņubrāļiem. «Mēs viņus par rižukiem saucām, jo rudi tādi, tikai viens gaišāks, otrs tumšāks. Lāga puikas agrāk bija,» saka Laimonis. Pirms vairāk nekā 20 gadiem aizsaulē aizgājušais vīriešu tēvs reiz bijis taksists un ģimene tikusi uzskatīta par smalku. Diemžēl tēvs pārmaiņu laikos zaudējis ienākumu avotu un pamazām nodzēries, līdz nomiris, jo «neviens neiedeva uzlāpīties». Aigars savulaik strādājis par autobusa šoferi, braucis pat uz Londonu, otrs brālis pārsvarā bijis bez darba un pļēgurojis. Arī Aigars, iespējams, tieši alkohola atkarības dēļ no darba pirms dažiem gadiem atbrīvots. «Agrāk viņš dzēra ar pārtraukumiem un, kad bija skaidrā, nu tad bija dikti glauns, sapucējies kā kungs gāja. Diemžēl pēdējā gada laikā skaidrā viņu redzēja reti, par laimi, rokas viņš nepalaida, bet apsaukājās gan, vienu no kaimiņienēm tikai par veco stervu vien sauca, bet kas viņš pats bija – sūds pēdējais,» kaimiņiene neskopojas ar izteicieniem. «Citi «bomži» vismaz iet pastrādāt un naudiņu pudelei nopelna, bet šis bija pasācis ubagot pie domes, pie veikala, reizēm lamājās, ka viņam par maz naudas deva.»
Vienmēr pēc alkohola izgarojumiem, cigarešu dūmiem un urīna smakojošā kāpņutelpa bijis viens no nepatikas iemesliem pret Aigaru, bet ziemā izdarītais kaimiņus saniknojis ne pa jokam. «Mums tualetes ir pagalmā, bija trīs būdiņas vienā rindā. Viņš taču visu nosvilināja!» stāsta sieviete. Visticamāk, vīrietis mazmājiņā iemidzis ar aizsmēķētu cigareti. «Atstāja mūs ziemas salā vispār bez labierīcībām, tagad mājas īpašnieks ir uzbūvējis jaunu būdiņu.» Pērn vasaras nogalē Aigars izraisījis citu ugunsgrēku, nosvilinot līdz pamatiem savas mātes šķūnīti jeb, kā kaimiņiene lepni saka par dēļu būvi – garāžu. «Māte viņam tur bija sametusi lupatas, lai guļ, laikam pīpēja un aizdegās. Pats izrāpoja ārā, viss sodrējos melns,» redzēto atceras kaimiņiene. Ir gan arī Bauskā cilvēki, kas aizstāv Aigaru, norādot, ka notikušajā vainojama valdības politika. «Ja cilvēks paliek bez darba, iedomājies to situāciju, ka tevi izmet uz ielas, ko darīt? Tikai nodzerties. Man vēl darbs ir, strādāju lielā uzņēmumā, diemžēl par mani nemaksā nodokļus, man nav ne slimības pabalsta, nebūs arī pensijas, tāpēc arī man nebūs citas iespējas kā kļūt par padibeni,» satriekta ir kāda sieviete.
Kaimiņi nemanīja arī slepkavību
Aigaram bijis visai daudz ienaidnieku, pat pudeles brāļi vīrieša neciešamā rakstura dēļ ar vienā kompānijā uzturējušies nelabprāt. «Vai, cik reižu viņam bija sasista seja!» kaimiņiene nemaz nevarot saskaitīt. Tiesa, šoreiz uzbrukuma iemesls esot nopietnāks, proti, tā bijusi kāda «točkas» saimnieka atriebība. «Pilsētā runā, ka viņš nodeva «točku» policijai. Viņam nebija naudas, bet tur viņam nedeva uz parāda, laikam jau par lielu bija sakrājies. Policija nelegālo tirgotavu izkratīja, un ilgi nebija jāgaida – pēc divām vai trim dienām rižuku sadūra,» atklāj kāda sieviete.
Kāda pensionāre, kura abus dvīņubrāļus atceras kopš bērnības un sauc par lāga puikām, ir neizpratnē, ka pilsētnieki negrib palīdzēt atklāt Aigara slepkavību. «Tā jau ir, neliešus te piesedz, neviens neko neredz un nedzird. Tajā mājā, kur dzīvoja nodurtais vīrietis, pirms dažiem gadiem nožņaudza sievieti, bļodā notecināja asinis, ķermeni sadalīja 50 gabalos, salika somās un pēc tam aiznesa uz mežu un apraka. Neviens no kaimiņiem neko nebija dzirdējis, nebija redzējis, nebija nojautis,» smīn sieviete. Izrādās, šis ir stāsts par savulaik mediju aprakstos dominējušā maniaka Ivara Grantiņa – divu sieviešu un savas meitas slepkavas – rīcību. «Tonakt viņi «tusējās» līdz pusdiviem, visu laiku grieza uz riņķi vienu dziesmu, neatceros, kuru, bet latviešu. Sēdēju gultā un domāju – kādi idioti, ka spēlē visu laiku vienu un to pašu dziesmu. Kas notika pēc tam, es nedzirdēju,» kaimiņienes Ingas slepkavības nakti atceras aiz sienas dzīvojošā kundze. «Man pēc visa šitā bija insults. Pēc tam sākās Aigara uzdzīve, tagad vismaz beidzot ir miers.»