Emburgā alus pudeles dēļ līdz nāvei piekauj draugu

Vismaz ārēji klusās un sakoptās Emburgas dzīvi satricinājis asiņains noziegums– ceļmalas grāvī atrasts miris 59 gadus vecais Vladimirs.

Vīrietis miris pēc tam, kad saņēmis vairākus spēcīgus sitienus. Grāvī viņš nogulējis divas dienas un atrasts, jo māte izmisīgi meklējusi pazudušo dēlu.

Lietaino svētdienu pavadīja dzerot

Dienu pēc Vladimira līķa atrašanas policija aizturējusi 45gadus veco Ozolnieku novada Salgales pagasta Emburgas iedzīvotāju Gaidi. Policija pārbauda vīrieša iespējamo saistību arī ar citiem noziegumiem. Vietējie sarunās ar »VZ« stāsta, ka incidents noticis starp ciema nelabvēlīgo kontingentu un noziegumā varētu būt iesaistīti vēl vismaz divi vīrieši– kāds Jānis un vēl kāds vīrietis, kurš tiek saukts uzvārdā. Tieši Jānis bijis tas, kurš ar Vladimiru pavadījis viņa pēdējo dzīves dienu– svētdienu. «Jā, mans dēls todien bija kopā ar viņu, bet dēla vainas notikušajā noteikti nav, viņš par Vladimira nāvi uzzināja tikai pēc līķa atrašanas. Gaidis gan visu vainu vēla uz manu dēlu, bet policija tam pierādījumus neguva. Jānis pārdzīvo par notikušo. Viņš saka, ja vien būtu iedomājies, ka ar draugu tāda nelaime var notikt, būtu viņu pavadījis līdz pašām mājām. Viņi bija diezgan labi draugi. Vladimirs bieži nāca strādāt pie mana dēla, arī pie manis, piemēram, pirms kāda laika plīti mūrēja. Vladimirs bija ļoti labs cilvēks, strādīgs, izpalīdzīgs, savulaik kolhozā par elektriķi strādāja, nu, protams, tikai tā iedzeršana patika. Man ļoti žēl tā cilvēka. Mans Jānis strādā un labi nopelna, remontē savu māju,» vīrieša mamma Ināra rāda uz blakus pagalmu, kur slejas patiesi izcili atjaunota koka būve. «Jānis nedzēra vispār trīs gadus, bet te kaut kā sanāca, ka īsti nebija ko darīt, satika vecos draugus, svētdiena bija lietaina, un viņi kompānijā aizgāja pie vienas kaimiņienes iedzert.» Vakarpusē Vladimirs devies mājās, bet Jānis vēl palicis paciemoties. «Vladimiram uz māju jāiet gar mana dēla māju, vedekla pa logu bija redzējusi, ka viņš paiet garām, velosipēdu pie rokas stumdams.» Diemžēl Vladimirs pārāk tālu nebija ticis– pēc pārsimt metriem viņš bija saticis savu uzbrucēju Gaidi, kas viņu pamatīgi piekāvis un pametis guļam ceļmalas grāvī krūmos. Iespējams, vīrietis pēc sitieniem, krizdams lejā pa stāvo krauju, atsities arī pret koka stumbru un celmu, uz kura viņu guļam atrada. Notikuma vietā vēl redzamas kritiena pēdas– visa zāle ir kā nopļauta. Ceļmalā deg sveces un vāzē vīst dažas dālijas.

Asiņainām rokām lielījies ar izdarīto

Emburgas ļaudis rausta plecus un nesaprot, kā tas gadījies, ka mirušais neviena nemanīts tik ilgi nogulējis ceļmalā. «Gaidis pēc tam, kad bija līdz nāvei piekāvis Vladimiru, bija saticis ne vienu vien draugu. Gaidim bija asiņainas rokas un krekls. Viņš bija lielījies, ka esot vienu pamatīgi piekāvis un tagad tas guļot grāvī. Vēl viņš arī piedraudēja, ja kādam tas tikšot pateikts, runātājs pats dabūšot pa purnu un gulēšot turpat,» zina stāstīt Vladimira pensionētais kaimiņu pāris Jānis un Genovefa. «Tāpēc uzskatām, ka Gaidim bija līdzzinātāji un varbūt arī notikušā aculiecinieki. Gaidis, viesojoties kādas sievietes mājā, vienam no draugiem tā arī esot uzprasījis: «Vai tu to sprāgoni vēl neesi noracis?»» Tieši kaimiņš Jānis bijis tas, kurš atradis mirušo. «Otrdien no rīta mūsu pagalmā ienāca Volodjas māte, nokrita zemē, raudāja un lūdzās, lai palīdzam atrast dēlu. Varbūt mašīna esot notriekusi un viņš kur ceļmalā guļot. Uzkāpu uz riteņa, aizbraucu līdz centram, izskatīju visas ceļmalas, bet Vladimiru nepamanīju. Kad atbraucu mājās, mana kundze uz ceļa runājās ar vienu Gaida draugu, tas ilgi liedzās, ka neko nezinot, beigās pateica, ka negribot sapīties ar policiju, līdz izrunājās par Gaida gājieniem un norādīja uz vietu, kur Vladimiru meklēt,» notikumus atceras kaimiņš. Aptuveni zinot nelaimes vietu, viņš sācis pētīt grāvi, līdz nepilnu kilometru no mājām pamanījis ko līdzīgu tumši zilai plēvei. Piegājis tuvāk, ieraudzījis kailu muguru un sapratis, ka tas ir meklētais. «Uzreiz izsaucu ātros, policiju. Volodja bija sists pamatīgi– vaigs pušu, deguns uz sāniem, mugura un krūtis bija zilas, viss asinīs, ka ne pazīt,» baiso skatu atceras Jānis.

Kaimiņi zina teikt, ka noziegums patiesībā pastrādāts pavisam banāla iemesla, proti, divu litru alus pudeles dēļ. «Tas Buļļuks (Gaida iesauka– aut.) pamanījis, ka Volodja iet mājās ar lielo alus pudeli, nositis cilvēku un pievācis aliņu.» Tiesa, dusmas Gaidim uznākušas kāda senāka incidenta dēļ, kas arī bijis tāda paša alus dēļ. «Pirms dažām nedēļām Volodja bija piedzēries nokritis uz ceļa. Bulļuks un kas tur vēl braukuši garām ar mašīnu, apstājušies, novilkuši no ceļa Volodju, riteni, atņēmuši pudeli un aizbraukuši. Volodja vēl kliedzis nopakaļ, lai atdod, bet nekā. Vēlāk Volodja stāstīja mums, ka Buļļuks viņam alu nozadzis, vēl kādam izstāstīja. Buļļuku tas aizskāra, neslavu viņam taisot, tad nu atriebās. Vienkārši šausmas!» Genovefa par notikušo ir šokā.

Bijuši kā brāļi

Kaimiņi par Vladimiru nevarot teikt nevienu sliktu vārdu– lai arī dzēris, esot bijis mierīgs, nekad nevienu neesot aizticis, kompānijas mājās neesot vedis. Mammai viņš bijis vecākais no četriem bērniem, dzīvojis pavisam tuvu mātei– ceļa pretējā pusē, tāpēc varējis ik dienu rūpēties par večiņu. «Katru rītu nesa viņai kafiju, brokastis, regulāri ūdeni un malku sanesa, visu, ko vajadzēja, palīdzēja. Mammīte no pārdzīvojumiem knapi izdzīvoja. Tagad uz pāris nedēļām aizbrauca pie māsas uz Baltkrieviju, citādi te vienās asarās mirka,» ievērojusi Genovefa. Arī kapos lielie ziedu un vainagu kalni liecina, ka viņš bijis savējo, arī pieaugušo bērnu un mazbērnu, mīlēts.

Savukārt par Gaidi vietējie ir sliktās domās. Iesauka Buļļuks radusies ne vien kā atvasinājums no uzvārda, bet arī vīrieša uzvedības dēļ. «Gaidis ir bravūrīgs un vardarbīgs. Viņš piekāvis ne vienu vien, viens skuķis pat bija slimnīcā, jā, pacēla roku arī pret sievietēm,» zina teikt vietējie. Mirušā Vladimira kaimiņi atceras, ka pirms četriem gadiem viņu mājas otrā stāva dzīvoklī bijis incidents, kur, iespējams, kāda vaina jāuzņemas arī Gaidim. «Toreiz pie kaimiņa Mariona bija draugi sanākuši, bija arī Buļļuks, notika iedzeršana. Naktī pamodāmies, jo zvanīja pretējās mājas kaimiņiene, ka mājai otrais stāvs deg. Kādi pliki bijām, izskrējām ārā, labi, ka dzīvi. Marions bija apliets ar benzīnu un aizdedzināts, nekas no viņa pāri nepalika. Policija turēja vienu cilvēku aizdomās, bet vēl nesen policists viņu meklēja, jo neesot aizturēts, pazudis. Kas to zina, varbūt arī Buļļuks bija vainīgs, kas tur ko varēja pierādīt. Mirušajam radinieku nebija, neviens neko neskaidroja.» Lai arī Gaidim, reiz labam traktoristam, jau sen esot slikta slava, Vladimira kaimiņi sākumā nemaz nav gribējuši ticēt, ka Bulļuks varējis pacelt roku pret savu draugu. «Viņiem bija tik labas attiecības. Vienu ziemu Buļļuks pie Volodjas regulāri nakšņoja, viņi bija labi draugi, viņi bija kā brāļi,» par traģiskajām draudzības beigām brīnās kaimiņš Jānis.