Pārsteidzoši: Kas notiek ar negribētiem patversmes kaķiem
Dzīvnieku patversme "Labās mājas" sociālajā medijā facebook pauž, ka Latvijas patversmes pārsvarā darbojas pēc pirmā (dzīvība augstāk par visu) un trešā (mēģināt dot iespēju) principiem, lai gan skaidri apzinās: kaķu Latvijā ir krietni, krietni vairāk, nekā krietnu potenciālo saimnieku.
"Cik dažādi raksturā, tempermentā, stresa noturībā, atvērtībā pasaulei esam mēs, cilvēki, tikpat dažādi ir arī viņi - dzīvnieki. Un, ja suņiem tomēr daudz ko var iemācīt, tad kaķiem nekā - ar mācīšanu, audzināšanu var panākt pat pilnīgi pretēju efektu. Kaķi ir izteikti stresa dzīvnieki, kuri smagi pārdzīvo ne tikai vietas, vides maiņu, bet arī uz katru, nereti pat visniecīgāko pārmaiņu ierastajā ikdienā var sākt reaģēt neadekvāti: ar agresīvu uzvedību vai ieraušanos sevī," vēsta patversme.
Facebook publicētajā ierakstā arī tiek pausts: "Dzīvnieku patversmēs nonāk visdažādākie peļu junkuri visdažādāko apstākļu dēļ un patversmes visā pasaulē tad nu ar dzīvniekiem strādā pēc tiem principiem, kādus vadība uzskata par pieņemamiem. Ir vietas, kur par visaugstāko vērtību tiek uzskatīta dzīvība un neviens četrkājis, lai cik neadekvāts, vecs vai slims nebūtu, netiek likvidēts - lai savu mūžu dzīvo. Ir gluži pretējas patversmes, kurās veic striktu atlasi: neiekārtojami (uzvedības, veselības vai vecuma dēļ), ilgstoši potenciālo saimnieku neuzlūkoti (laiks noteikts no pāris mēnešiem līdz gadam) tiek eitanizēti. Un ir patversmes, kurās tiek meklēts zelta vidusceļš: pilnīgi neiekārtojami dzīvnieki, pēc tam, kad viņu socializācijā ir izdarīts viss iespējamais un rezultāta nav, tiek likvidēti, adekvātie veiksmīgi iekārtoti, bet tā daļa, kurai var būt cerības uz dzīvi normālos apstākļos (neviena patversme, lai cik mājīga tajā nebūtu atmosfēra, tomēr nespēj nodrošināt māju vidi) tiek turēti, cerot…
Latvijas patversmes pārsvarā darbojas pēc pirmā (dzīvība augstāk par visu) un trešā (mēģināt dot iespēju) principiem, lai gan skaidri apzinās: kaķu Latvijā ir krietni, krietni vairāk, nekā krietnu potenciālo saimnieku. Un strādā šādi, jo arī Latvijas sabiedrības lielākā daļa šķietami nav gatava akceptēt masveida dzīvnieku likvidāciju. Tomēr vienā dienā patversmē var nākt apskaidrība: vietas ir aizņemtas, aizņemtas jau ilgi ar dzīvniekiem, kuriem gribas sniegt cerību, bet tai pat laikā nav vairs iespēju palīdzēt tiem, kuriem glābiņš akūti nepieciešams tieši šobrīd…
“Labās mājas” pēc aizvadītā “kaķēnu cēliena”, kad patversme, kas var atļauties uzturēt un apkopt 60-80 kaķus, vairākus mēnešus uzturēja 150, šobrīd nosacīti ir nonākusi kritiskajā punktā, proti, daudzas vietas aizņemtas, liela daļa no tām aizņemtas jau ilgi… Tad ko darīt ar tiem peļu junkuriem, kuri nav tā saukto patversmes “ejošo” jeb “pieprasīto” dzīvnieku kategorijā? Viena lieta ir “filozofēt” vispārīgi, viegli nosakot: “Likvidējiet!”, pavisam kas cits, skatoties konkrētā dzīvnieka acīs, izlemt viņa likteni… Ko darīt ar Ami, Buci, Brāli, Mariju, Musju 2, Pērli, Šēru, Tēva dēlu, Dārtu, Billi, Dafnu, Džesiku, Faniju, Kadriju, Mincīti - Princīti, Pepiju, Pūkausi, Kilogramu, Mureni, Ilzīti, Dzirkstīti, Tutu, Uno, Simu, Sonju, Lāčplēsi, Sendiju, Riku, Leniju, Lailu, Musju, Mišu, Rikiju…"