ATCERIES: Internetbanku lietošana kļūs sarežģītāka

Lai internetbankā pārskaitītu lielāku summu nekā 30 eiro, no 1. aprīļa daļa banku papildus ierastajai kodu kartei prasīs apstiprinājumu ar kodu no īsziņas. Savukārt daļa banku vispār atteiksies ko kodu kartēm un ieviesīs pilnīgi citus autentifikācijas rīkus. Bankas apgalvo, ka jaunas prasības nekādus papildu izdevumus klientiem neradīs.

Papildu drošības prasību ieviešana internetbankās ir saistīta ar informācijas tehnoloģiju drošības noteikumiem, kas iekļauti Eiropas Banku iestādes (EBI) vadlīnijās un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumos. Tā kā ne EBI vadlīnijās, ne arī FKTK noteikumos nav konkrēti nosaukti jaunie autentifikācijas rīki, katrā bankā tie var būt atšķirīgi. Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa aicina banku klientus interesēties savās bankās, kādas izmaiņas internetbanku lietošanā gaidāmas pēc 1. aprīļa. Savukārt norēķinus ar bankas kartēm, tajā skaitā debetkartēm vai kredītkartēm, šīs prasības neietekmēs. Tās būs izmantojamas tāpat kā līdz šim, neatkarīgi no darījumu summas.

Īsziņa ar kodu

Latvijas Komercbanku asociācija uzsver, ka virknē lielāko Latvijas banku arī pēc 1. aprīļa joprojām būs iespējams izmantot kodu karti. Šāda iespēja tiks saglabāta 86% no banku klientu - fizisko personu skaita. Piemēram, Swedbank klientiem, veicot par 30 eiro mazākus maksājumus vai pārkaitījumus bankas iekšienē, nekas nemainīsies. Tikai gadījumos, ja pārskaitījums būs lielāks nekā 30 eiro un tas tiks veikts uz citu banku, klients mobilajā tālrunī saņems īsziņu, kura saturēs unikālu kodu, kas būs derīgs konkrētajam darījumam internetbankā. Veicot nākamo darījumu, klients saņems jaunu īsziņu ar jaunu kodu. Swedbank Digitālās attīstības pārvaldes Baltijā attīstības vadītājs Dmitrijs Šeršens Neatkarīgajai uzsvēra, ka klientam par saņemtajām īsziņām nebūs jāmaksā. Tāpat bez papildu apstiprinājuma klienti varēs pārskaitīt naudu tiem, kurus paši būs iekļāvuši tā sauktā baltajā sarakstā, - tas ir klienta paša izveidots un apstiprināts uzticamo maksājumu saņēmēju saraksts, kurā var iekļaut, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējus un citus regulārus maksājumu saņēmējus, kā arī ģimenes locekļus u.c.

Kodu kalkulatori un eparaksts

Gandrīz visās bankās klientiem arī turpmāk būs pieejami dažādi kodu kalkulatori, kas nodrošina brīvu darbošanos internetbankā. Tiem, kuri jau lieto šo autentifikācijas veidu, nekas nemainīsies. Tiesa, jārēķinās, ka kodu kalkulators nav bez maksas un pēc zināma laika tas ir jāatjauno. Dažas bankas piedāvās darījumus apstiprināt ar Latvijas valsts oficiālo eparakstu. Viena no šīm bankām ir Nordea. Vienlaikus Nordea gatavojas no 1. aprīļa vispār atteikties no kodu kartēm. Nordea informē, ka klientiem, piekļūstot internetbankai vai mobilajai internetbankai, vairs nebūs iespējams izmantot vienreiz lietojamās kodu kartes un vecos kodu kalkulatorus. Esošos autentifikācijas līdzekļus nomainīs jaunie - Nordea kodu lietotne un jaunais kodu kalkulators. Lai arī autentifikācijas iespēja, izmantojot eID karti un četru ciparu paroli, saglabāsies, vienreizlietojamās kodu kartes un vecais kodu kalkulators būs obligāti jāaizvieto.

Mobilās lietotnes kļūst arvien populārākas

Banku pārstāvji ir pārliecināti - nākotne pieder mobilajiem risinājumiem. Astoņas bankas jau tādus piedāvā, un vēl četras to gatavojas darīt jau tuvākajā nākotnē.

Taču īpašu popularitāti banku mobilās lietotnes sākušas iegūt tieši 2016. gadā - pērnā gada beigās tās kopumā lietoja 270 tūkstoši Latvijas banku klientu, kas ir par 56% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopumā mobilās lietotnes izmanto 13% Latvijas komercbanku klientu. Pērn lietotnēs veikto maksājumu skaits Latvijas bankās vidēji ir teju dubultojies, sasniedzot ievērojamu skaitli - 3 miljoni gada laikā veiktu maksājumu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. Visbiežāk banku klienti mobilajās lietotnēs pārbauda konta atlikumu, veic maksājumus, aplūko konta pārskatu, izmanto valūtas maiņas kalkulatoru, sazinās ar banku, meklē bankas klientu apkalpošanas centru vai bankomātu, kā arī izmanto citus pakalpojumus.

Kopš 10. februāra Swedbank piedāvā saviem klientiem mobilo lietotni SmartID. Swedbank uzskata, ka sākotnēji SmartID būs ērta un inovatīva alternatīva banku kodu kartēm un kalkulatoriem, taču ar laiku SmartID var integrēt arī citas nozarēs, piemēram, arī dokumentu parakstīšanai ārpus internetbankām. SmartID ir lejupielādējama Appstore (iOS 8.0 un jaunāka) un Google play (Android versija 4.1 un jaunāka) vietnēs, un pēc tam tā jāpieslēdz ar savu esošo bankas kodu karti vai kalkulatoru. Lai lietotu SmartID, būs jāizveido divi PIN kodi, no kuriem viens būs jālieto, pieslēdzoties internetbankai vai mobilajai lietotnei, otrs - apstiprinot maksājumus vai parakstot dokumentus. Tas nozīmē, ka turpmāk, lai lietotu epakalpojumus, pietiks tikai ar viedtālruni - nebūs jānēsā līdzi kodu karte vai kodu kalkulators. SmartID ir iespējams lietot arī uz vairākām viedierīcēm, kas padara to vēl ērtāku. SmartID lejupielāde un izmantošana ir bez maksas. SmartID drīzumā sāks piedāvāt arī SEB banka.

Savukārt bankas Citadele mobilajā lietotnē jau tagad klienti veic desmit reižu vairāk maksājumu nekā pirms gada, un lietotne kļūst arvien populārāka. Citadeles mobilajā aplikācijā ir iebūvēta autorizācijas ierīce MobileSCAN, ko iespējams aktivizēt, lietojot mobilo ierīci ar Apple iOS vai Android operētājsistēmu. Ar MobileSCAN var lietot internetbanku jebkurā brīdī, neuztraucoties par to, vai kodu karte/kalkulators ir līdzi vai nav. Viss, kas nepieciešams, lai iegūtu autorizācijas kodu un piekļūtu internetbankai, ir mobilā ierīce ar Citadeles mobilo aplikāciju, kurā aktivizēts MobileSCAN un paša izdomātais piecu ciparu PIN kods.

***

VIEDOKĻI

Sanda LIEPIŅA, Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja:

- Mēs kļūstam arvien mobilāki, un tādēļ mums ir svarīgi, ka arī bankas pakalpojumi mums seko mobilajā vidē. Pētījumi liecina, ka 49% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai viņiem internets būtu pieejams visur, 44% lieto viedtālruni piekļuvei internetam, un 77% banku klientu vēlas saņemt bankas pakalpojumus vai nu tikai internetā, vai arī internetā un filiālē. Tādēļ bankas ir tur, kur ir viņu klienti, vienlaikus nekādā ziņā neaizmirstot par tiem cilvēkiem, kas izvēlas saglabāt tradicionālākus finanšu pakalpojumu saņemšanas veidus.

Dmitrijs ŠERŠENS, Swedbank Digitālās attīstības pārvaldes Baltijā attīstības vadītājs:

- Kodu kartes ar mums ir jau gandrīz 20 gadus, un pa šo laiku tās kļuva mums ierasts, ērts un populārs līdzeklis. Taču laiks iet, banku pakalpojumi attīstās, pasaule kļūst arvien vairāk digitāla, un bankas piedāvā jaunus autentifikācijas līdzekļus - ir laiks tos iepazīt! Viens no, mūsuprāt, ērtākajiem un ātrākajiem jaunajiem autentifikācijas veidiem ir dažādi risinājumi mobilajām ierīcēm - mobilās kodu lietotnes, speciālas mobilās lietotnes, pat mobilie ID.

Jānis PAKSIS, Nordea Digitālo bankas produktu un pakalpojumu attīstības daļas vadītājs Baltijas valstīs:

- Latvijā mobilās lietotnes, kas ļauj klientiem saņemt populārākos bankas pakalpojumus attālināti, ir pieejamas jau piecus gadus, tāpēc savā ziņā tās ir pirmie fintech risinājumi finanšu jomā. Jāsaka, ka dažādus, lai arī vienkāršākus, mobilos risinājumus bankas ir piedāvājušas pat vēl agrāk.

Kaspars CIKMAČS, Citadele IT virzienu vadītājs:

- Maksājumi mobilajā tālrunī ir šodiena un nākotne, kurai esam rūpīgi gatavojušies. Droši varu sacīt - Citadeles mobilā banka tālrunī vairākums gadījumos ir vēl drošāka nekā ierastā internetbanka datorā.

Tiek izmantoti droši datu apmaiņas protokoli, tiek identificēts katrs konkrētais telefons, datu pārraides kanāls tiek šifrēts, turklāt ir noteikti arī maksājumu limiti. Sīkums, bet noderīgi - arī, ja klients aizmirst atslēgties no mobilās lietotnes, tā pēc noteikta laika atslēgsies pati. Un arī naudas summas bez PIN koda ievadīšanas pārskaitīt nav iespējams.

***

Biežākās darbības banku mobilajās lietotnēs

Konta atlikuma pārbaude

Maksājumu veikšana

Konta pārskata aplūkošana

Valūtas maiņas kalkulators

Bankas ziņojumu apskate un iesniegšana

Filiāļu un bankomātu meklēšana

Maksājumu karšu pārvaldīšana

Kredīta/līzinga informācijas pārskatīšana

*

Avots: LKA, Neatkarīgā