Smagās tehnikas uzņēmums "Trimen Tractors" jau uz 18. novembri visiem saviem apmeklētājiem un garāmbraucējiem bija sarūpējis interesantu Lāčplēša kaujas instalāciju. Arī uz Ziemassvētkiem ir sarūpēts oriģināls apsveikums, kas publicēts arī uzņēmuma Facebook lapā.
Uzņēmums vēsta:
Mums tapis kārtējais sveiciens garāmbraucējiem!:)
Gari nerakstīsim, bet pievienosim kādu vēstuli, kuru šodien atradām. Iespējams, vējš izpūtis no kamanām!
Lai vai kā,
Priecīgus visiem Ziemassvētkus!!!
"Mīļo Ziemassvētku vecīti!
Gadiem ritot, esmu sapratis, ka lūgt Tev ieviest pasaulē mieru ir bezjēdzīgi. Izskatās, ka tas Tev nemaz nav pa spēkam, jo mēs vispār netiekam uz priekšu. Tu, laikam, vari izmainīt tikai atsevišķas dzīves, nevis visas kopā. Labi, ka esmu sapratis to puslīdz laicīgi, taču esmu drusku vīlies, ka Tu man nedevi mājienu jau krietni ātrāk. Visa jaunība aizgāja vējā, vēloties pasaulē mieru. Tās ir baigi daudz izniekotas iespējas tikt pie taustāmām dāvanām! Ragavas ar stūri, Tetris, olu ķeramā spēlīte, Jumpravas koncerts Cēsu vidusskolā, Nokia 6110... tas viss varēja būt mans!
...Bet labi, ko nu vairs. Tagad es prasīšu Tev kaut ko reālāku. Man gribas, lai "mieru pasaulē" vēlas tie, kuriem to ieviest ir pa spēkam. Es runāju par tiem, kuriem ir iespējams mainīt manu Latviju. Tie ir tikai daži lieli vīri, kas ir politikā, kas sēž Saeimā, vai, pareizāk sakot, tie, kuri vada tos, kuri sēž saeimā... Lai viņi visi (un viņu nav nemaz tik daudz, es teiktu 5-10gb., pa vienu nakti noteikti apbraukāsi visus) Ziemassvētku vakarā, kad visi citi jau ir aizgājuši gulēt, paliek istabā vieni paši, apsēžas dīvānā blakus eglītei, un tajā īpašajā, tikai Ziemassvētkiem raksturīgajā, sveču gaismā un piparkūku smaržā, dziļi, dziļi ievelk elpu, nomierinās, piever acis un aizmirst par to, kas viņi ir ikdienā, par ko viņi ir izauguši, kas viņiem tagad šķiet svarīgi, un kas viņus dzen uz priekšu. Un lai viņi saprot vienu ļoti svarīgu lietu... es pat teiktu, pašu svarīgāko pasaulē... - Viņi visi ir jau gados. Pavisam drīz viņi nomirs. Pavisam, pavisam drīz! Cits ar vēzi, cits ar klepu, cits nenormālās mokās, cits necerēti skaisti - miegā... Pa lielam, tas nav nekas traks, un viņiem no tā nav jābaidās. Jābaidās ir par pavisam ko citu - Ko katrs no viņiem paņems līdzi uz nākamo posmu/mūžu? Mašīnas, mājas un visus savus uzņēmumus - pavisam noteikti ka nē. Naudu? ...nu tik cik viņiem ieliks žaketē, bet tā ir muļķīga tradīcija. Ko vēl? Atmiņas?!?! Cilvēkiem ar ļauniem darbiem nevar būt atmiņas, ko paņemt līdzi. Tas ir kā mēģināt kaut kur aizlidot ar rokas bagāžu, ja Tev ir lielais koferis pilns ar visādiem sūdiem. Manuprāt, līdzi var paņemt tikai labos darbus. Tikai labos darbus, labās domas un labās atmiņas. Līdz ar to viņi visi no šīs dzīves aizies tukši, kā akas spaiņi no pamestas lauku mājas. Pasaki, ja kļūdos, vecīti! Piemēram, ja man būtu tāda iespēja, ja man būtu tādas zināšanas, amats un vara, es padarītu mūsu mazo, lielisko zemi par vēl lieliskāku. Ja ne pašu lieliskāko, tad lieliskāko iespējamo. Ja ne padarītu, tad ļoti, ļoti censtos. Un, ja es nevarētu to tādu padarīt, tad es vismaz censtos izskaidrot pārējiem, kāpēc viss notiek tik šķietami negodīgi. Jo tauta jau nezina stāstu. Daži no viņiem domā, ka zina, bet nezina. Viņiem vajag kādu, kuram var uzticēties, kādu kurš visu izskaidro. Ja kaut kam nepietiek naudas, tad kāpēc nepietiek. Ja kaut kam tiek daudz naudas, tad kāpēc tiek. Kur to ņemsim, kā ņemsim. Kā visiem kopā kļūt atkal vareniem. Un, ja kāds tāds būtu, un ja kādam tas izdotos, viņš mūsos atgrieztu ticību labajam... ticību vērtībām.. ticību tam, ko ikdienā katrs daram. Un līdz ar to, viņš būtu patiesi bagātākais cilvēks pasaulē. Tāpat kā visi tie, kuri par tādiem mūsdienās tiek uzskatīti. Viņiem ceļ pieminekļus, par viņiem uzņem filmas, viņu vārdā sauc ielas, jaunieši staigā ar viņu T-krekliem, jo tas ir stilīgi. Vai tā nebūtu viena brīnišķīga dzīve? Tā būtu sava veida nemirstība, kuru viņi varētu gribēt. Tā būtu visvērtīgākā bagātība pasaulē. Un to noteikti var paņemt līdzi, lai vai uz kurieni viņi pēc tam dosies. Un tas ir pa spēkam tieši, tieši viņiem, ja vien viņi paši to riktīgi sagribētu!!!! ...Ja vien!!!!
Jā, vecīti, šogad es gribu to. Tu varēsi?! Es gribu, lai Tu šiem lielajiem vīriem uz mazu mirkli liec apsēsties un padomāt, kā nekad, nekad iepriekš! Par īstajām vērtībām, kuras ikdienā viņi neredz, jo skatu aizsedz mantkārība, vara un naids. ...Un Tu jau zini, ka pasaulē nav labāks laiks kā Ziemassvētki, lai par to padomātu!
Tā arī ir mana šī gada vēlēšanās. Un varbūt arī nākamā gada! ...un aiznākamā. ...Nu, bet, ja vēl tad no manas vēlēšanās nebūs nekādas kustības, tad gan man iPhone10, lūdzu. Piesaku jau iepriekš. Rindas noteikti būs nenormālas... Un, lai Porzinģim spoža karjera. Un Zemgus, lai noturas NHL.
Šitās trīs lietas, lūdzu, ja nevari pašu pirmo! Bet, lūdzu, lūdzu, lūdzu, izdari pirmo!!!
Ar mīlestību,
Dž.D."