Kas notiek Ukrainā?

Lai izpostītu Ukrainas infrastruktūru, Krievija aizvadītajā diennaktī veikusi raķešu triecienus astoņos valsts apgabalos, trešdien informēja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš kanāla TV24 raidījumā "Nedēļa. Post Scriptum" komentējis sankciju ietekmi uz Krieviju.

Rīgas pilsētas Vidzemes dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietnieks Miervaldis Jenčs atzīst, ka nodaļā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā populāra kļuvusi struktūrvienība, kas nodarbojas ar vārda un uzvārda maiņu, vēstīts Edgara Orlova materiālā "Modes lieta - atteikties no krieviskā" izdevumā "Privātā Dzīve".

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 4. maijā. Ukraina jau trešo mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

Krievijas spēki pastiprinājuši uzbrukumus Ukrainas austrumu daļā, taču ir liela iespēja, ka veiksmīgus pretuzbrukumus var veikt arī Ukrainas bruņotie spēki. Par to vēsta gan militārie eksperti, gan ārvalstu izlūkdienesti, vienlaikus norādot, ka zaudējumi pamatīgi jāizvērtē abām pusēm, vēsta lsm.lv

Jau vairākas nedēļas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā kā medicīnas asistente strādā Jelizaveta Pidhajecka no Ukrainas, informē dienestā.

Krievu iebrucēji Mariupolē sākuši triecienuzbrukumu metalurģiskajai rūpnīcai "Azovstaļ", ko aizstāv Ukrainas armija, otrdien ziņo Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars.

Krievijai izsludinot vispārēju mobilizāciju, ukraiņiem kaujas laukā vajadzētu izmantot laiku, kamēr krievi formētu jaunas vienības, norādīja Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Jānis Slaidiņš.

Pēc Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova nesenajiem izteikumiem par Hitlera "ebreju asinīm" un tai sekojušās Izraēlas vadības reakcijas saglabāt neitralitāti Krievijas-Ukrainas karā Izraēlai vairs neizdosies, norāda Izraēlas mediji.

Militārais analaītiķis, NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs kanāla TV24 Speciālizlaidumā komentēja, kas mainītos kara gaitā, ja Putins nokļūtu slimnīcā un viņa vietā lēmumus pieņemtu kāds cits.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs intervijā pirmdien apliecināja, ka viņam šobrīd nav plānu apmeklēt Ukrainu, ar šo vēsti nākot klajā pēc tam, kad Ukraina bija atteikusies no iespējas pieņemt vizītē Vācijas prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru.

Politisko procesu apskatnieks Jurģis Liepnieks, komentējot Krievijas-Ukrainas konflikta attīstību, mikroblogošanas vietnē Twitter paudis viedokli, ka Krievija zaudēs un savu sabiedrību gatavo sliktākajam scenārijam.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu oficiāli pieteikt karu Ukrainai jau 9.maijā, kas ļautu valstī izsludināt rezervistu vispārējo mobilizāciju, uzskata ASV un citu rietumvalstu amatpersonas.

Latvijas atbalsta apjoms Ukrainai apliecina solidaritāti un izpratni par notiekošā kara būtību, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Līdz maija vidum Uzvaras laukumā, Rīgā, varēs apskatīt fotogrāfiju izstādi "Slava Ukrainai! Varoņiem slava!" Izstādē līdz 15.maijam varēs redzēt Ukrainā notiekošā kara skaudro ikdienu. Uzvaras laukumā tiks izvietoti 16 četru plakņu stendi ar lielformāta fotogrāfijām un informāciju par karu Ukrainā. Visas fotogrāfijas ir rūpīgi atlasītas un iegādātas no starptautiskām ziņu aģentūrām Eiropā. "Mēs bijām pārliecināti, ka tā nekad vairs nenotiks. Taču kopš 24.februāra satricinošā rīta ir pagājuši divi mēneši. Katra diena sākas ar jautājumu "Vai Kijiva vēl turas?". Turas. Un turēsies. Tomēr ostas pilsētas Mariupoles vairs nav. Iebrucēji to nopostīja līdz pat pamatiem, nolemjot iznīcībai, badam un regulārām apšaudēm vairākus simtus tūkstošus cilvēku," izstādes anotācijā norāda žurnāliste, tekstu autore Ingvilde Zālīte, "jo pilsētas aizstāvji atteicās padoties. Patiešām - Ukraina nav gatava padoties iebrucējiem, kaut arī jau šobrīd zināmie zaudējumi ir milzīgi, un cilvēku piedzīvotās šausmas ir grūti aprakstāmas."

Krievijas pilna apjoma karā pret Ukrainu jau ir gājuši bojā vairāk nekā 3000 civiliedzīvotāju, ziņoja raidstacija "Radio Brīvība", atsaucoties uz ANO Augstā cilvēktiesību komisāra pārvaldes ziņojumu.

Krievijas bruņotie spēki ir izveduši no Ukrainas uz savu teritoriju 1,1 miljonu cilvēku, tai skaitā gandrīz 200 tūkstošus bērnu, teikts Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu pašlaik nevienai no pusēm nav pārsvara, bet situācija var mainīties, kad Ukraina saņems smagā bruņojuma piegādes, šorīt LTV "Rīta panorāmā" situāciju Ukrainā vērtēja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Krievijas karaspēka pavēlniecība Ukrainas austrumos, kur pašlaik notiek galvenā karadarbība, ir neapmierinoša, militārais personāls nesaņem pienācīgu materiāli tehnisko nodrošinājumu un tam ir ļoti zems morālais noskaņojums, pirmdien preses konferencē konstatēja ASV Aizsardzības ministrijas augsta ranga pārstāvis.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja, ka ir nepieciešams bloķēt ne vien Krievijas ienākumus no energoresursu pārdošanas, bet arī visas eksporta un importa operācijas ar Krieviju.