Liepnieks iesaka, kāds būtu efektīvs atbildes solis, ja Krievija uzbruktu Baltijai

Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi arvien skaidrāk izgaismo enerģētikas un drošības ciešo saikni. Diskusijas par iespējamiem krīzes scenārijiem Baltijas reģionā liek pievērst uzmanību arī stratēģiski nozīmīgajiem transporta un eksporta ceļiem. Viena no šādām tēmām ir Krievijas naftas eksports caur Baltijas jūras ostām un jautājums — cik lielā mērā tas varētu kļūt par ietekmes instrumentu konflikta gadījumā.

"Hormuzas līča gadījums cita starpā rāda, ka mums, NATO, ziemeļvalstīm vairāk uzmanības jāpievērš tam, ka krīzes situācijā mēs viegli varam pilnībā bloķēt Krievijas naftas eksportu caur Baltijas jūras ostām. Un tie ir vairāk nekā 40% (!) no visa kopējā Krievijas naftas eksporta. Un ziemeļvalstis var viegli to apstādināt pilnībā. Visādas tur Murmanskas loģistikas pārgriešanas un Karļauču okupēšanas - tas jau prasītu vairāk politiskas gribas, bet noslēgt Baltijas jūru, gadījumā, ja notiek uzbrukums Baltijas valstīm, tam būtu jābūt tādam nediskutējamam pirmajam atbildes solim un ja krievi redzētu, ka tas nopietni, es domāju, tas kalpotu kā efektīva atturēšana. 40+% no kopējā naftas eksporta ir daudz," šādu viedokli vietnē "X" pauž rakstnieks un politisko procesu apskatnieks Jurģis Liepnieks.

• Rihards: Krievam ir alternatīva sūtīt pa Baltās jūras/Baltijas jūras kanālu.
• Uldis: Ja neņem vērā Melno jūru, tad tas ir praktiski viss naftas apjoms, kas Krievijai nodrošina ienākumus. Maksājumi par naftu no Ķīnas lielu naudu nenes. Ķīna māk ar idiotiem noslēgt pareizos līgumus, ne tā kā rietumu valstis.
• Lauris: Nebūs. Ziemeļeiropa un Eiropa kopumā ir daudz par gļēvu un rusofīlu. Viņi drīzāk atstās Baltijas valstis saplosīšanai, nevis konfrontēs ar krieviem.
• Juris: Ukraiņi tā darītu. Mūsu un skandināvu “nevajag eskalēt” politiskajai vadībai diez vai pietiktu dūšas. Tehniski to varētu izpildīt dāņi/norvēģi, bet somiem būtu jānes viss smagums, jo viņu salas dabūtu atbildes triecienu.