Valdība uz gadu atlikusi jautājumu par finansējuma piešķiršanu Siguldas kamaniņu trases rekonstrukcijai, lai gan šajā sporta bāzē 2015.gadā plānots uzņemt pasaules čempionātu, par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvju pausto informēja Saeimas sabiedrisko attiecību birojā.
Saeimas Sporta apakškomisijā deputāti otrdien interesējās, kādēļ budžetā nav paredzēts finansējums Siguldas kamaniņu un bobsleja trasei, savukārt IZM pārstāvji paskaidroja, ka šo jautājumu valdība pagaidām ir atlikusi. Valsts budžeta finansējums sporta būvēm gan ir rezervēts, taču līdzekļu nav pietiekami.
Janvārī, apbalvojot Eiropas čempionāta skeletonā medaļniekus Martinu un Tomasu Dukurus, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra valsts atbalsta nozīmīgumu un teica, ka ir jādomā par Siguldas kamaniņu un bobsleja trases atbilstību mūsdienu prasībām, lai Latvijas atlēti ziemas sporta veidos arī turpmāk spētu cienīgi konkurēt. Siguldas trasi, kur meistarību slīpējuši gan skeletonisti, gan arī augstus panākumus starptautiskā līmenī guvuši Latvijas kamaniņu braucēji un bobslejisti, Ministru prezidents nosauca par medaļnieku kalvi.
Savukārt Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga aģentūrai BNS teica, ka Eiropā Sigulda ir palikusi vienīgā nerekonstruētā kamaniņu trase, kas pašreizējā stāvoklī vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Ledus kvalitātes nodrošināšanai ir jāatjauno saules aizsargi un jāmodernizē aukstumsaimniecība, jāuzstāda arī jauns tablo un apskaņošanas iekārtas.
Kopumā valsts budžetā sportam 2012.gadā ir atvēlēti 13,9 miljoni latu, deputātiem pastāstīja IZM Sporta departamenta direktore Agra Brūne. Tādējādi sporta budžeta summa attiecībā pret iepriekšējo gadu ir palikusi nemainīga. Augstu sasniegumu sportam plānots atvēlēt trīs miljonus latu, un liela uzmanība tikšot pievērsta šā finansējuma sadalei, tādēļ Latvijas Olimpiskā komiteja iesniegs finansējuma izlietojuma tāmes.
Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Ivans Klementjevs sacīja, ka finansējums sportam ir mazs un liela daļa piešķirto līdzekļu jānovirza valsts galvojumu atmaksai. Šogad šim mērķim nepieciešami 4,2 miljoni latu. Otra liela pozīcija ir algu fonds profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu pedagogiem ‒ finansējums treneru algām tiek saglabāts pagājušā gada līmenī un būs 3,2 miljoni latu. Deputāti noskaidroja, ka pieejamais finansējums sporta skolu treneru algām tiek sadalīts, ņemot vērā gan audzēkņu skaitu, gan jauniešu meistarību. No šā gada uz finansējumu pedagogu algām var pretendēt arī privātie sporta klubi.
Vairāku desmitu sporta federāciju atbalstam piešķirts 1,1 miljons latu. IZM pārstāvji norādīja, ka gaidāmajā sporta forumā nozares ietvaros varētu diskutēt par prioritāro sporta veidu noteikšanu, lai valsts atbalsts federāciju darbam nebūtu tik sadrumstalots. Klementjevs mudināja vairāk atbalstīt federācijas, kas labi strādā, lai motivētu izvirzīt un sasniegt vēl augstākus mērķus. Lielāku atbalstu viņš rosināja atvēlēt federācijām, kas izstrādājušas attīstības programmu, lai tādējādi dotu iespēju to īstenot.