Maskalāns: "Šodien vēl izdzīvojām..."

Par spīti ne tik veiksmīgam otrajam braucienam, Edgara Maskalāna ekipāža pēc pirmās dienas saglabā labas izredzes iespraukties olimpisko sacensību desmitniekā, taču kaut ko prognozēt šobrīd neņemas neviens - jebkurā brīdī jebkurš var piedzīvot kritienu. "Ģērbtuvē, kura parasti ir cīņasspars un bravūra, šeit valda pilnīgs klusums," atzīst viens no komandas stūmējiem Mihails Arhipovs.

"Šodien vēl izdzīvojām. Skatīsimies, kas būs rīt," pēc pirmajiem diviem braucieniem apkārt valdošajai situācijai neraksturīgi nosvērts bija Edgars Maskalāns, kura četrinieks šobrīd ieņem 11. vietu. Šodien pirmoreiz tika iemēģinātas no Jāņa Miņina aizlienētās slieces. "Tas, ka pieaugs ātrums un būs problēmas, bija zināms jau pirms tam. Tagad vēl sniegs uzsieg... Pārsteidza ieeja piektajā virāžā. Gandrīz mūs apgāza. Kaut kā dīvaini, pretēji fizikas likumiem. Šoreiz mums paveicās, bet citiem - nē. Varbūt rīt mēs būsim tie, kas būs uz mutes, tad jau manīs. Pirmais brauciens braukšanas ziņā bija diezgan solīds, otrais - uz izdzīvošanu. Kaut kas šovakar jādomā un jāpamaina, citādi būs Zubkova liktenis." Tobrīd nezinot par vēl trim gaidāmajiem kritieniem, Edgars izredzes īstenot mērķi iekļūt labāko desmitniekā vērtēja piesardzīgi, tomēr no tā neatkāpās. "Jāskatās, kā pārējie nobrauks. Mērķis paliek tas pats - desmitnieks. Lai kā mums veiksies, mēģināsim. Šajā trasē var krist pilnīgi jebkurš. Viena kļūda, un tu jau esi otrādāk..."

"Cenšos nedomāt, taču zemapziņā tas, protams, kaut kur paliek - tas ir tikai cilvēcīgi. Taču vispār nav normāli, ka atbrauc uz olimpiādi, un pirmais, par ko jāuztraucas - par savu veselību. No otras puses - es zināju, uz ko eju. Bobslejs ir bobslejs. Izdzīvo spēcīgākais," par bobslejistu nedienām olimpiskajā trasē dažādas emocijas Maskalāna vienam no stūmējiem Mihailam Arhipovam. Protams, īpaši pārdzīvojumi par Jāņa Miņina komandas likteni. "Jūtu līdzi. Tie tomēr ir mūsu komandas biedri. Patiesībā, jūtu līdzi jebkuram, kurš te krīt - mēs visi tomēr esam čomaki, viena bobsleja ģimene. Sāpīgi skatīties, kad kāds krīt. Traka trase, traka... Tādas pauzes kā nekad. Ne jau velti to virāžu sauc fifty-fifty (50 uz 50). Ģērbtuvē, kura parasti ir cīņasspars un bravūra, šeit valda pilnīgs klusums..."

Lūgts pilota acīm novērtēt Maskalāna divus braucienus, Arhipovs atzina, ka Edgars ticis galā cienīgi. "Četriniekos šeit primārais izbraukt, un tikai pēc tam var skatīties rezultātu. 13. virāžas dēļ tā ir pasaulē grūtākā trase. Otrajā braucienā jau paši redzējāt - arī mums pašiem bija tuvu [kritienam]," neslēpa sportists, piekrītot Maskalānam, ka piektajā virāžā noticis kaut kas negaidīts. "Kas tāds par treniņos nebija bijis. Labi, ka savācās, taču viņu atkal bišķiņ izsita no sliedēm. Ja tik ātrā trasē pieļauj kļūdu, tālāk jau aiziet ķēdes reakcija." Izredzes iekļūt desmitniekā? "Tikai pie lielas veiksmes. Vai arī... Taču es nevienam to nenovēlu. Es negribētu desmitnieku par tādu cenu," Arhipovs izvēlas palikt zemākā vietā, nevis pacelties dažas pozīcijas un konkurentu nelaimju rēķina.