Latvijas kamaniņu braukšanas federācijas prezidenta Ata Strengas acīs pēc sacensību beigām bija asaras - brāļu Andra un Jura Šicu lieliskais panākums viņam bija ļoti emocionāls mirklis. "Mačiem piegājām ar tādu "savam priekam" attieksmi un cerējām, ka nebūs tādas spriedzes. Šķiet, ka izdevās."
- Sezonas labākais mačs. Paši iepriekš jau smējāmies - šī mums tāda laba treniņnometne, gatavojoties Latvijas olimpiādei. Tā ka brāļi šodien oficiāli iekļuvuši Siguldas komandā starta, Latvijas olimpiādē... Ja nopietni - uz šiem mačiem gājām ar tādu "for fun" (savam priekam) attieksmi un cerējām, ka nebūs tādas spriedzes. Un šķiet, ka patiešām izdevās. Jau treniņbraucienos viss izdevās. Diemžēl, viņiem bieži vien ir tā, ka viens brauciens izdodas, otrs - ne. Tādas bažas bija.
- Pats šorīt modies ar domu, ka varētu būt medaļa?
- Nē, es par to nedomāju. Bija jātiek desmitniekā. Tikām. Citādāk viens otrs no žurnālistiem teiktu: kā tad tā - teicāt, ka būsiet desmitniekā, bet neesat. Un tad vainīgs būtu prezidents un treneri, kā vienmēr. Taču viss ir kārtībā. Patiesībā, klusībā pat cerējām - vienkārši par to nerunājām. Taču zināms pārsteigums tas ir vienalga. Olimpiāde tomēr ir un paliek olimpiāde, un šajā sezonā brāļi nebija bijuši uz pjedestāla. Zināms varoņdarbs tas ir.
- Pēc pirmā brauciena, kad bija skaidrs - var ņemt un ir jāņem - nervi tomēr neuzdeva?
- Bija stabili treniņbraucieni, un arī savā starpā uzturējām vieglu gaisotni - jokojāmies, runājām par to, ka jānobrauc prieka pēc, un tad viss būs kārtībā. Ja sāktu domāt par vietām, medaļām vai prēmijām, nekas arī nebūtu.
- Zelts šodien bija rezervēts?
- Lingeri bija spēcīgāki arī visos treniņbraucienos. Viss ir likumsakarīgi. Vispār rezultāti mačos ir ļoti līdzīgi tiem, kādi bija treniņos.