M.Rēdlihs: "Katram ir sajūta, ka varam uzvarēt jebkuru"

Līdz Latvijas hokeja izlases pirmajai spēlei Sočos pret Šveici atlikušas piecas dienas. Spēlētāji turpina gatavoties olimpiskā turnīra sākumam, un gan Sandis Ozoliņš, gan Miķelis Rēdlihs sarunā ar R-Sport neslēpa, ka nebaidās ne no viena pretinieka.

"Cīnīties katrā spēlē," Sandis Ozoliņš atbildēja uz jautājumu, kādu uzdevumu hokeja izlasei deva Latvijas prezidents Andris Bērziņš. "Pie mums strīdas, kurš sporta veids ir populārākais, taču skaidrs, ka hokejs šobrīd ir ļoti populārs. Mājās daudz cilvēku atbalstīs izlasi un mūsu valsti. Uzdevums? Uzvarēt katrā spēlē. Olimpisko spēļu zelts? Bet kādēļ gan mēs šeit ieradāmies? Iziesim uz ledus un cīnīsimies, lai uzvarētu katrā spēlē."

"Mums ir vienalga, pret ko spēlēsim. Zviedri, čehi, kanādieši un šveicieši – mēs vienkārši iziesim uzvarēt, cīnīties par katru laukuma kvadrātmetru un atdot sevi pilnībā. Spēlēsim par savu valsti. Kāds vēl var būt uzdevums? Jā, reizēm nevaram kontrolēt rezultātu, taču varam kontrolēt to, ar kādu atdevi izejam laukumā. Tas ir mūsu uzdevums," turpināja Ozoliņš.

"Katrā spēlē ir jāiziet laukumā un jāparāda savs labākais hokejs," sacīja Miķelis Rēdlihs. "Paveikt brīnumu? Galvenais ir ticēt. Mums katram iekšienē ir sajūta, ka esam spējīgi uzvarēt jebkuru pretinieku. Nopietni jāgatavojas pirmajai spēlei un jācenšas parādīt labāko sniegumu. Bet šo sajūtu, ka varam arī aizkļūt ļoti tālu, katram ir jātur pie sevis iekšienē."

"Gatavosimies katrai spēlei un iesim soli pa solim, nedomājot, kas notiks tālāk. Beigās redzēsim, kas iznāks," Rēdlihs turpināja. "Ko varam likt pretī Kanādai, ASV un Krievijai? Mums ir viegli spēlēt psiholoģiski, jo nav nekāda spiediena. Vārdu ziņā mums nav lielu zvaigžņu, taču mums ir ļoti saliedēta un laba komanda. Nevis atsevišķi spēlētāji, bet tieši komanda."

Kaut arī Latvijas izlasei vēl nav pievienojies galvenais treneris Teds Nolans, Ozoliņš neuzskata, ka tā ir liela problēma: "Tas nekādi neietekmē komandu. Zinām apstākļus - kas un kāpēc. Izpildām visus uzdevumus, kurus viņš deva komandai. To, ka viņš fiziski neatrodas kopā ar komandu, neizmantosim kā atrunu, ja kaut kas nesanāks tā, kā vēlētos, jo tas vienkārši būtu muļķīgi."

Līdzīgās domās ir arī Rēdlihs: "Nē, tā nav problēma. Ar mums strādā viņa palīgs, un viņš par taktiku zina visu. Nolans ieradīsies 10.februārī, un viss būs normāli. Rīgā jau slidojām un izdarījām noteiktu darbu. Tagad vienkārši ir jāturpina gatavoties olimpiskajām spēlēm un jāgaida turnīra sākums."

"Ja darīsim to, ko mums liek, viss būs kārtībā. Nolans pēc tam ieradīsies, ieviesīs nelielas korekcijas, un mums tās būs jāizpilda spēles laikā," Ozoliņš turpināja. "Var būt desmit treneru ar visām medaļām, ordeņiem un kausiem, taču, ja nedarīsim to, ko no mums prasa, var paņemt arī vienpadsmito treneri un tāpat nekas nemainīsies."