Ja pirms neilga laika šķita, ka Jāņa Miņina pozīcijas Latvijas bobsleja izlases pirmā numura godā netiks apšaubītas vēl ilgi, tad tagad tas ir noticis.
Vismaz divnieku konkurencē, kur visos trijos pirmajos Pasaules kausa posmos Miņinu apsteidzis Edgars Maskalāns ar stūmēju Raivi Broku. Vēl augstāk 26 gadus vecais Maskalāns tika četrinieku sacensībās Altenbergā, kur viņa vadītā ekipāža sasniedza piekto laiku.
Divniekos – priekšā Miņinam
Sezonas pirmie posmi bobslejā izrādījušies diezgan pārsteidzoši. Vēl pirms pusotra mēneša Maskalāns ar Mihailu Arhipovu cīnījās par izlases otrā pilota vietu, bet tagad divniekos Edgars kļuvis par izlases līderi. Tiesa gan, ne jau tāpēc, ka pats būtu spēris platu soli tuvāk elitei (sezonas pirmajos posmos viņam 17., 12. un 17. vieta), bet drīzāk tādēļ, ka uz leju pavirzījies Miņins. Apbrīnojami – pērn pasaules čempionātā Altenbergā divnieku konkurencē Jānis bija septītais, bet Edgars – septiņpadsmitais. Šogad ar to pašu tehniku Maskalāns ierindojās 12. vietā, bet Miņka bija tikai deviņpadsmitais. "Kopš pasaules čempionāta nav mainījies nekas: tas pats bobs, tās pašas slieces, tas pats pilots. Kāpēc tā, to neviens nespēj izskaidrot. Pats centos būt pēc iespējas augstāk, bet Jāņa bobā es iesēsties nevaru," Maskalānam nav izskaidrojuma, kāpēc piloti ir samainījušies vietām.
Izlases treneris Sandris Prūsis pirms sezonas Edgaram bija uzstādījis uzdevumu divniekos iekļūt labāko divdesmitniekā, četriniekos – piecpadsmitniekā. Pilots latiņu pacēla augstāk – divniekos jācīnās par piecpadsmitnieku, bet četriniekos kaut kad jāiekļūst desmitniekā. Pēdējo uzdevumu Maskalāns izpildīja jau otrajā posmā Altenbergā, kad viņa pilotētais četrinieks ierindojās piektajā vietā. Nevar noliegt, ka ekipāžai paveicās. Pirmajā braucienā Maskalāns startēja, iespējams, labākos laika apstākļos nekā konkurenti pirms viņa, bet otrajā piedzīvoja kritienu un acīmredzot būtu palicis 20. vietā, ja spēcīgā sniegputeņa dēļ organizētāji nebūtu anulējuši otrā brauciena rezultātus. Edgars šim viedoklim īsti nepiekrīt: "Es neticu veiksmei, man loterijā neveicas. Vienā no treniņbraucieniem biju septītais, līdz pirmspēdējai atzīmei – pat ceturtais. Tā ka šo piekto vietu nevar uzskatīt par nejaušību. Bijām noskaņojušies, ka desmitniekā jātiek. Sniga gan man, gan Miņinam un visiem pārējiem. Cita lieta, ka pirms Miņina brauca Lange, pirms manis – vēl viens vācietis, un trases darbinieki, iespējams, vairāk nošķūrēja sniegu."
Maskalāns uzskata, ka tiesnešu lēmums anulēt otrā brauciena rezultātus bijis pamatots: "Jau iebraucot aplī, ķiveres stikliņš bija aizlipis ar slapjo sniegu. Braucu "uz dullo", un pat nezinu, kā tiku ārā no apļa. Pēc tam bija tikai laika jautājums, kad kaut kas tāds notiks. Pirms manis bija finišējis Ruegs, un viņš tiesnešiem teica, ka neko nav redzējis. Vēlāk viņš mums stāstīja, ka no bailēm ir trīcējis. Ruegam pieredze gan ir lielāka, tāpēc viņš tika līdz galam. Pēc mūsu kritiena sacensībām tika pielikts punkts."
Kritienā plecu diezgan spēcīgi noberza otrās pozīcijas stūmējs Raivis Broks, arī pilotam pleci bija zilumos. Šis kritiens tomēr neesot smagākais Maskalāna karjerā: "Ir bijis tā, ka "pazūd bilde", bet šis kritiens bija salīdzinoši maigs. Arī kamanām liela skāde netika nodarīta, jo "Singer" bobi ir izturīgi un tik viegli nelūst."
Siguldas trase neiet pie sirds
Maskalānam šī sezona sākās ātrāk nekā daudziem citiem pilotiem. Cīņā par Latvijas izlases otrā numura vietu viņam bija jāpārspēj Arhipovs. Kā teic Edgars, cīņa bija draudzīga, taču nopietna. Vispirms Maskalāns savu pārākumu apliecināja treniņnometnē Čezānā, bet tad par divpadsmit simtdaļām viņu apsteidza Latvijas čempionātā Siguldā. Tādējādi jautājums par izlases otrā pilota vietu uz laiku tika atrisināts. "Pirmo reizi Mišu vinnēju Siguldā. Viņam Siguldas trase padodas, bet man tā nepatīk. Es labāk veicu simts braucienus Altenbergā, nekā vienu Siguldā," smej Maskalāns. "Grūti pateikt, kas īsti nepatīk, taču trasē man uz visām pusēm rausta galvu. Pēc diviem veiktiem braucieniem sāp galva un mugura."
Latvijas čempionātā Maskalāns Miņina divniekam zaudēja visai daudz – gandrīz sekundi divu braucienu summā. Viņa un Arhipova bobiem tika piemeklētas nevis labākās, bet līdzvērtīgākās slieces. Piloti cīnījušies nevis ar pārējiem, bet tikai savā starpā.
Miņins kā savu glābšanas salmiņu divnieku mačos redz jauna boba iegādi, kuram joprojām neizdodas savākt līdzekļus, toties Maskalāns par savējo nesūdzas: "Par spēcīgāko trijnieku nerunāsim, bet no pārējo ekipāžu bobiem manējais neatpaliek. Paldies trenerim Prūsim par to, ka viņš visu vasaru strādāja pie divnieka, uzlaboja to pēc savām idejām un nekļūdījās. Tagad tas iet ātrāk."
Edgars uzskata, ka no labākajiem pilotiem viņš šobrīd atpaliek tikai slieču un starta dēļ. Būtu par desmitdaļu labāks starts, būtu jūtami labāks rezultāts. Par to, ka stūmēju izvēlē pirmā roka ir Miņinam, Maskalāns gan nesatraucas: "Man ir konkurētspējīgi stūmēji, kas daudz neatpaliek no pirmās komandas. Cīnāmies, lai startā būtu labākie, un kaut kad to paveiksim!"
Kā stūmējs braukt nevarētu
Edgars nāk no Gulbenes rajona Beļavas pagasta, kur dzīvo joprojām. Dzimis gan Balvos, tāpēc ik pa laikam kāds viņa sakarā piesauc Latgali, kaut arī citas saistības ar šo Latvijas novadu viņam nav. Pirms nokļūšanas bobslejā ne ar vienu sporta veidu nav nodarbojies, bet savam priekam spēlējis futbolu, basketbolu, volejbolu, ziemā – hokeju. Uz bobsleja atlasi atnācis 2003. gadā pēc Sanda Prūša uzvaras Eiropas čempionātā. "Skatījos bobsleju televīzijā, un man patika, kā tie lielie veči stumj bobu. Gribējās pamēģināt arī pašam. Kad sāku studēt augstskolā, nodomāju, ka uz kādu no atlasēm būs jāaiziet. Gadu iepriekš noslinkoju un neaizgāju, bet nākamajā reizē pieteicos," atceras pilots.
No 50 puišiem, kurus atlasīja turpmākiem treniņiem, Maskalāns bijis kaut kur pa vidu, taču viņš uzreiz nolēmis, ka kļūs pa pilotu: "Arī mašīnā man labāk patīk sēdēt pie stūres, jo blakus ir kaut kā bailīgi. Tāpat ir ar moci. Nezinu, kā džeki spēj izturēt, braucot par stūmējiem. Es nespēju ar acīm ciet laisties lejā no kalna. Man būtu bailes braukt, nezinot, kas notiek priekšā."
Edgara pirmā pieredze pilota lomā nebija peļama. Pirmos sešus braucienus Siguldas trasē viņš veicis līdz galam, un tikai septītajā gadījies kritiens. "Braucieni notika vakarā, un likās, ka braucu pa tādu kā apgaismotu tuneli. Likās tik forši! Pēc septītās reizes, kad nolikos, tad gan padomāju – ko es te meklēju. Taču nenobijos, un tā es te vēl laižu. Boba pilotēšana iepatikās uzreiz, bet sākumā bija lielas bailes. Tagad gan pirms starta vairs neuztraucos."