Startam XXX olimpiskajās spēlēs, kas no 27. jūlija līdz 12. augustam notiks Londonā, kvalificējušies 46 Latvijas sportisti.
Nedēļas nogalē Latvijas delegācija kļuva smagāka vēl par divām šķēpmetējām – Sintu Ozoliņu-Kovalu un Līnu Mūzi, braucēju skaitu palielinot līdz 46, tomēr ne visi varēs startēt Londonā.
Vakar bija pēdējā diena, kad Latvijas sportisti vēl varēja ielēkt aizejošā Londonas olimpiādes vilciena pēdējā vagonā. Divām vieglatlētēm tas izdevās. Vispirms sestdien Latvijas III olimpiādē Liepājā šķēpmešanas sektorā ar jauna personiskā rekorda vērtu 62,63 metru tālu raidījumu uzvarēja Sinta OzoliņaKovala, bet svētdien Lietuvas čempionātā to pašu šajā pašā disciplīnā paveica arī Līna Mūze (61,04 m), kurai arī jauns personiskais rekords un olimpiskais A normatīvs pārspēts par četriem centimetriem. OzoliņaKovala pēdējo piecu sezonu laikā normatīvu galvenajām sacensībām parasti izpildījusi pēdējās sacensībās, vēlāk atzīstami startējot arī lielajos mačos. Turpat Lietuvā olimpisko A normatīvu (1:33,30) izsoļot
20 kilometru distancē neizdevās Anitai Kažemākai, bet kārtslēkšanā (5,60 m) – Paulam Pujātam tāpat kā sestdien Jeļenai Prokopčukai 10 000 metros. Tikai 16 gadus vecā kārtslēcēja Krista Obižajeva Latvijas olimpiādē pārvarēja 4,20 metru augstumā novietoto latiņu, Alises Dimantes 2007. gada sasniegto Latvijas rekordu pārspējot par 17 centimetriem. Tiesa, olimpiskais B normatīvs (4,40 m) šoreiz vēl nepadevās.
Sporta karalienes bruņinieki tradicionāli veido lielāko Latvijas izlases daļu olimpiskajās spēlēs. Šoreiz vieglatlēti lidmašīnā uz Londonu nopelnījuši pusi delegācijas sportistiem paredzēto vietu – divdesmit trīs. Tiesa, ne visi uz Lamanša otru krastu dosies. Eiropas čempionātā smagu Ahilleja cīpslas traumu guva sprinteris Ronalds Arājs, finālskrējienā uz svaru kausiem liekot veselību un, iespējams, pat medaļu. Šoreiz risks neattaisnojās, un tiek prognozēts, ka rehabilitācija prasīs vismaz pusgadu. Tāpēc 46 sportisti Londonā noteikti nestartēs. Būs mazāk.
Jau esam pieraduši, ka visās lielākajās sacensībās uz starta iziet trīs Latvijas šķēpmetēji. Tiesības iziet sektorā Londonā nopelnījis Vadims Vasiļevskis, Ainārs Kovals un Zigismunds Sirmais. Tomēr nu jau otro reizi pēc kārtas (arī šā gada Eiropas čempionātā) pārstāvētas būs arī trīs daiļā dzimuma pārstāves, pagājušās nedēļas nogales izcilniecēm pieskaitot arī Madaru Palameiku.
Tā kā ar B normatīvu no valsts drīkst startēt tikai viens sportists, maratonā Ilona Marhele bija spiesta piekāpties Dacei Linai, bet 20 kilometru soļošanā ar A normatīvu uz sacensībām dosies Agnese Pastare, kamēr mājās ar B normatīvu paliks Anita Kažemāka. Tāllēkšanā sievietēm netālu no trešās dalībnieces statusa palika gan Aiga Grabuste, kura Londonā uzsāks cīņas septiņcīņā, gan Māra Grīva. Visbeidzot, ar A normatīvu maratonā uz Londonu nebrauks valsts spēcīgākā maratonskrējēja Jeļena Prokopčuka, kurai sacensības paredzētas tieši dienas vidū. Ja vēl kāds dotu garantijas, ka nebūs karsts, bet...
Vēl Latvija olimpiādē būs pārstāvēta 12 sporta veidos. Diemžēl uz saviem spēkiem nopelnīto olimpiādi pēc smagas autokatastrofas netika tur jau praktiski pirms gada nokļuvušais džudists Vladimirs Osnačs. Arī BMX braucējai Sandrai Aleksejevai ziņa par uzaicinājumu uz spēlēm nāca mirkli pēc pasaules čempionātā gūtās traumas, gan atstājot laiku tās saārstēšanai.
Grūta izvēle funkcionāriem starp Gati Smukuli un Alekseju Saramotinu bija veicama riteņbraukšanā šosejā, kur svaru kausus ar uzvaru Latvijas čempionātā sev par labu nosvēra Aleksejs. Pirmoreiz Latvija būs pārstāvēta galda tenisā. Pirmoreiz Latviju pārstāvēs divi pāri pludmales volejbolā. Pirmoreiz pēc neatkarības atgūšanas uz olimpiskā paklāja izies divi brīvās cīņas meistari, un pirmoreiz viņu vidū būs sieviete – Anastasija Grigorjeva. Jau devītās (!) spēles (otrās ar speciālo uzaicinājumu) tās būs šāvējam Afanasijam Kuzminam. Savukārt modernajā pieccīņā Latviju pārstāvēs tie paši sportisti, kas jau 2000. gadā Sidnejā – Jeļena Rubļevska un Deniss Čerkovskis.
Šā gada komanda varētu pretendēt uz trešās lielākās godu vasaras olimpiskajās spēlēs, jo rekords ir 2008. gada spēles Pekinā, kad delegāciju ievērojami palielināja sieviešu basketbola vienība (50 dalībnieku), 1996. gadā sporta arēnās uz starta stājās 48 sportisti, bet Sidnejā 2000. gadā – 45. Vismazāk olimpiešu bija Atēnās
2004. gadā (31), bet Barselonā pēc valstiskās atjaunošanas Latvija 1992. gadā debitēja ar 34.
2008. gadā Pekinā Latvijai bija trīs medaļas. Aizstāvēt savu BMX meistara titulu brauc Māris Štrombergs, bet sudrabu – Ainārs Kovals. Kā tiek sadalīta viņa bronza, tikai no malas varēs noraudzīties olimpiādei nekvalificējies un sportista gaitas jau beigušais svarcēlājs Viktors Ščerbatihs, bet 2004. gada sudraba spīduma pieredze ir arī Rubļevskai un Vasiļevskim.