Štrombergs pārceļas uz Kaliforniju

Mazliet vairāk nekā pirms gada Māris Štrombergs Pekinā kļuva par pirmo olimpisko čempionu BMX.

Pirms došanās uz Pekinu viņu Latvijā varēja satikt katru otro vai trešo nedēļas nogali, toties tagad olimpiskais čempions dzimtajā Valmierā ir rets viesis. Olimpiskie lauri uzliek pienākumu, - ja gribi būt pašā virsotnē, ikdienā jādzīvo vilku barā jeb konkurentu vidū. Visa pasaules BMX spice pārcēlusies uz Ameriku, un tieši tur tiek griezts pasaules labākais šā sporta veida ritenis. Viņnedēļ Māris uz pāris dienām bija ieskrējis Valmierā, un vienā no Latvijas rudenīgajām retajām saulainajām dienām Štrombergu sastapām trasē trenējoties. Māra treneris Ivo Lakučs smej, k viņus joprojām pavadot veiksme. Valmierā tika plānoti tikai divi treniņi, un tieši paredzētajās dienās spīdējusi saule. Pārējās dienas kaulos kodis apnicīgais rudens lietus.

Pamanīju, ka visu treniņa laiku Ivo to vien darīja, kā lika tev pozēt fotokamerai. Viņš darba apvienošanas kārtībā sācis pildīt arī fotogrāfa pienākumus?

- Ivo ticis pie jauna hobija. Viņam iepaticies fotografēt, un tāpēc, šodien daudz trenējās, izmantojot mani par foto modeli. Ivo šogad Amerikā nopirka fotoaparātu un tur arī sākās šī aizraušanās. Vispirms pamēģināja sacensībās un tagad, kad ir iespēja tepat mājās, turpina piešaut roku. Protams, neaizmirstot par saviem tiešajiem pienākumiem trenēt. Fotografēšana Ivo ir hobijs pavisam agrīnā stadijā. To taču var redzēt, ka viņš ir iesācējs. Priecājas par katru izdevušos kadru (smejas).

Parasti ap šo laiku sezona ir beigusies vai tūlīt beigsies, bet, cik zinu, tev šā gada finišs vēl ir ļoti tāls?

- Tikai novembra beigās pielikšu punktu šai sezonai. Šī sezona būs knapi beigusies, taču nekādas lielās atpūtas nebūs. Tūlīt pēc Ziemassvētkiem jau sāksies nākamā. Būtu loģiski, ka pēc pasaules čempionāta varētu teikt, - sezona tuvojas beigām, taču man kā profesionālam braucējam, ņemot vērā izdzīvošanas viedokli, svarīgākie ir Amerikas NBL un ABA mači. Arī amerikāņiem šīs sacensības ir daudz svarīgākas par visu pārējo. Pasaules čempionāts ir tikai iespēja iegūt titulu, tas ir ieraksts vēsturē, un tev tiek izsniegts smuks balts krekls.

Ja balvā ir tikai balts krekls, ieraksts vēsturē un ja reiz esi jau kļuvis par pasaules čempionu, vai viegli atrast motivāciju vēlreiz tajā startēt?

- Prestiža ziņā pasaules čempionāts līdz pagājušajam gadam bija visaugstākais. Tagad augstākais ir olimpiāde. No personiskā, no komandas interešu un no sponsoru viedokļa augstāk tomēr ir mači Amerikā.

Ar ko izskaidrosi, ka pagājušā gada pasaules čempions šogad palika bez medaļas?

- Pats vien esmu vainīgs. Līdz finālam visu biju paveicis ideāli. Visu laiku bija labākie apļa rezultāti, pirms katra brauciena bija iespēja izvēlēties ērtāko starta celiņu... Finālā pieļāvu kļūdu un paliku tikai ceturtais. Biju dzirdējis, ka kļūt par pasaules čempionu ir daudz vieglāk, nekā atkārtot šo panākumu. Tagad pašam bija iespēja pārliecināties, ka tā tas tiešām ir. Pat pirms olimpiskajām spēlēm nebiju tik uztraucies, nekā šoreiz pirms pasaules čempionāta. Man tā bija ļoti laba mācība, jo pēc trīs gadiem Londonā būs jāaizstāv olimpiskais zelts. Daudz nepārdzīvoju, ka audēju pasaules čempionātā. Bija pat labi, jo citādi varēja rasties pašpārliecinātība, ka tagad uzvarēšu visos mačos pēc kārtas. Tomēr ir žēl, jo man bija iespējas pirmajam vienā sezonā kļūt par pasaules čempionu un uzvarēt NBL un ABA čempionātos. NBL čempionātā jau esmu vinnējis un esmu tuvu tam, lai uzvarētu arī ABA čempionātā.

Ar ko NBL atšķiras no ABA?

- Būtībā ne ar ko. Tās ir divas līgas, kas viena ar otru konkurē. Pēdējā laikā vērojama tendence, ka pamazām virsroku ņem ABA, tā straujāk attīstās. Prestiža ziņā abas līgas ir vienlīdzīgas, abās var braukt vieni un tie paši sportisti. Apvienot startus abās līgās nav viegli, jo bieži vien sacensības notiek vienā un tajā pašā laikā. Tomēr kalendārs sastādīts tā, lai vienu nedēļas nogali būtu NBL posms, otru - ABA posms pavisam citā Amerikas galā.

BMX Amerikā ir tik populārs, ka nepieciešamas divas līgas?

- Principā jā. Kāpēc nepieciešamas divas līgas, - jārokas senā vēsturē, taču pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts, ka abas beigu beigās apvienosies, izveidos vienu lielu līgu pa visu Ameriku.

Ko Amerikā nozīmē BMX bizness? Par daudziem miljoniem tiek pārdotas TV translāciju tiesības, uz mačiem nāk 100 tūkstoši skatītāju?

- Amerikā BMX ziedu laiki bija deviņdesmito gadu sākumā. Bēdīgi slavenā ekonomiskā krīze nav aizmirsusi arī BMX, un šo gadu nevar nosaukt par pašu labāko. Nav slikti, taču varēja būt labāk. Pamazām tomēr lietas sāk sakārtoties, un, cik es esmu dzirdējis, ABA uz nākamo sezonu jau ir noslēgusi līgumu ar kādu TV kompāniju. Tās jau ir pavisam citas iespējas. Īpaši Amerikā, kur TV translācijām ir ļoti liela nozīme. Sponsoriem un man kā braucējam tas ir ļoti liels solis uz priekšu.

Vēl pagājušajā gadā Ivo Lakučs it kā nedaudz šaubījās, vai ir vērts šogad triekties uz Ameriku. Kā tev pašam šķiet, - bija vērts?

- Noteikti. Jau pagājušajā gadā pirms pasaules čempionāta kopā ar Ivo sākām štukot par došanos uz Ameriku. Bijām to jau izlēmuši neatkarīgi no tā, būs vai nebūs medaļas. Tiesa, tobrīd vēl nedaudz svārstījāmies, toties šodien varu pateikt, ka lēmums pārcelties uz Ameriku bija pareizs. Ja vēlējos sevi attīstīt kā braucēju, man tas bija jādara. Sacensības Eiropā tomēr ir zemākā līmenī visos aspektos, - organizatoriskajā un konkurences ziņā.

Pasaules čempionāts, NBL un ABA - vai šajos mačos brauc vieni un tie paši sportisti?

- Visos brauc vieni un tie paši. Pasaules čempionātos vēl piebrauc klāt austrālieši, taču arī viņi pamazām pārceļas uz Ameriku. Pasaules čempionātā vēl ir kāds argentīnietis, vēl kāds...

Cik plašs ir Amerikas līgu sportistu loks? Simts, divi simti, vairāk?

- Pasaules čempionāta elitē startē vairāk nekā simts braucēju, Amerikas līgās - spicāki čaļi. Ir bijuši mači, kad startē sešdesmit, tomēr lielākoties ne vairāk par trīsdesmit. Pārējie, nedaudz zemāka ranga braucēji, startē vienu līgu zemāk, uz profesionālajām līgām laužoties caur zemākajām. Teorētiski pro līgās var braukt jebkurš, vien jāsamaksā prāva naudas summiņa un - uz priekšu. Vienīgi kāda no tā būs jēga? Nauda būs izmesta, un rezultāta nekāda. Tāpēc arī ir zemākas līgas, caur kurām tiek lauzts ceļš uz profesionālajām līgām.

Tavi pirmie soļi Amerikā. Mute vaļā, nezini, uz kuru pusi dēties, viss svešs...

- Man paveicās. Kad ierados, komandas menedžeris piedāvāja īrēt tādu kā dzīvoklīti viņa mājā, kurā mitinos joprojām. Šķiet, ilgi tur vairs nedzīvošu, jo pēc jaunā gada esmu nolēmis pirkt māju. Līdz nākamajai olimpiādei palikšu Amerikā, un tad ir izdevīgāk, ja pašam ir savs stūrītis, nevis visu laiku īrē. Nevienu brīdi pat neesmu iedomājies, ka tuvākajā laikā varētu atgriezties Eiropā. Vecais kontinents un Amerika - tie tomēr ir divi ļoti atšķirīgi līmeņi.

Kur tu esi apmeties?

- Dzīvoju Kalifornijā, netālu no Losandželosas. Tieši šajā apvidū lielākoties notiek ABA maču posmi. Atsevišķi posmi risinās Amerikas pretējā galā, piemēram, Floridā, bet mītnes vieta ir starp Sandjego un Losandželosu, ne pārāk tālu no Meksikas robežas.

Pirmie mači?

- Bija smagi. Pat ļoti smagi. Pirms mačiem nakti nebiju gulējis. Biju pavisam jauns cilvēks, jauni sponsori, cilvēki gaidīja, uz ko ir spējīgs olimpiskais čempions. Biju baigi nervozs, vēl trakāk nekā pirms olimpiādes. Līdz ar to rezultāts nekāds – abās dienās izkritu jau ceturtdaļfinālā. Menedžeris, par laimi, bija saprotošs, jo zināja, ka Amerikā biju ieradies tikai pirms pāris dienām. Pēc nedēļas bija jauns posms, vinnēju un tā palēnām gāju uz augšu.

Visu rakstu lasiet 13. oktobra izdevumā Sporta Avīze.