Veters: «hjūstonā iedomājos, ka māla sezona būs jāizlaiž»

Pagājušonedēļ, kad Ernests Gulbis piedalījās turnīrā Vīnē, Austrijas žurnālistu uzmanības centrā nokļuva viņa treneris Karls Heincs Veters.

Arī viņi zina, ka austriešu speciālists tagad strādā ar vienu no talantīgākajiem jaunajiem tenisistiem. Piedāvājam tulkojumu Vetera intervijai, kas publicēta portālā sportnet.at.

– Kā rit darbs ar Ernestu?

– Ļoti labi. Mēs saprotamies lieliski. Par to liecina līdzšinējie rezultāti, kaut arī ne viss šosezon ir veicies tā, kā to gribētos.

– Kā tu raksturotu viņu?

– Viņš ir zinātkārs, motivēts, saprotošs, inteliģents, principiāls un mērķtiecīgs. Ernests ir lielisks puisis. Viņš jautā par daudz ko un grib, lai viss taptu izskaidrots. Tomēr viņš iet savu ceļu.

– Pirms 2007. gada maija, kad beidzās tava sadarbība ar Jirgenu Melceru, tu viņu biji trenējis 12 gadu. Kā jūties, kad pēkšņi vairs nevajag ceļot apkārt pusei pasaules?

– Protams, aizdomājos par to, kas mani gaida nākotnē, taču pamatā man sākās skaista, jauna dzīve. Man vairs nevajadzēja saiņot koferus, kāpt lidmašīnās un kaut ko organizēt – es vienkārši gribēju distancēties no tā un pirmos dažus mēnešus pavadīt mierā. Man 12 gadu nebija bijis atvaļinājuma, un abiem saviem dēliem Julianam (10) un Gabrielam (13) biju kā daļēja laika viesis. Atvaļinājumu mēs gandrīz vienmēr tikām pavadījuši atsevišķi. Pēkšņi man bija daudz vairāk laika privātajai dzīvei un varēju "uzlādēt akumulatoru"...

– ...līdz pagājušā gada beigās saņēmi zvanu no Ernesta Gulbja.

– Vispirms gribējām noskaidrot, kā mēs viens ar otru saprotamies, tāpēc mums bija tāds kā pārbaudes laiks. Pēc iepazīšanās fāzes sekoja sagatavošanās mēnesis sezonai Havaju salās. Pēc "Australian Open" vienojāmies par beztermiņa sadarbību.

– Ernests jaunībā trenējās Minhenē pie Nikija Piliča. Kad tu sāki strādāt ar viņu, cik "gatavs" viņš bija kā spēlētājs?

– Pirmoreiz redzēju dažas Ernesta spēles 2007. gadā Ņujorkā. Uzreiz bija redzams, ka viņš ir talantīgs puisis. Piličs bija paveicis lielisku darbu. No tehnikas viedokļa viss bija kārtībā. Materiāls bija patiešām lielisks.

– Kādas ir viņa stiprās puses?

– Viņš labi spēlē uz visiem segumiem. Ernestam ir lieliska serve, arī viņa sitieni no gala līnijas lielākoties ir veiksmīgi. Viņš no jebkura stāvokļa var uzsist neatvairāmi. Arī taktiskajā ziņā pēdējā laikā ir daudz progresējis. Lai uzvarētu mačā, ir ļoti svarīgi, lai uzvarēto punktu būtu vairāk nekā kļūdu. Pie tā mēs strādājam.

– Nav noslēpums, ka agrāk Ernestam ne pārāk labi veicās māla laukumos. Līdz viņš pārsteidzošā kārtā sasniedza "French Open" ceturtdaļfinālu.

– Savā pirmajā mačā šosezon māla laukumā Hjūstonā viņš [spānim Marselam Granoljeram] zaudēja ar 2:6 un 0:6. Tobrīd iedomājos, ka laikam nāksies izvairīties no spēlēšanas uz šā seguma. Vēlāk paskaidroju viņam, ka uz māla nedrīkst censties pabeigt izspēli ar pirmo sitienu, bet ka jāspēlē ar pacietību. Ernests pats ir teicis, ka agrāk viņš uz māla spēlējis dumji. Turnīrā Parīzē viņš sarūpēja īstu sensāciju. Arī ceturtdaļfinālā pret Džokoviču viņš nekļuva par statistu.

Svarīgākais