Gulbis: «Strādājis esmu daudz.»

schedule10.jūl 2009

Ernesta Gulbja nostāja turēties pēc iespējas tālāk no preses uzmanības šogad radīja daudzus neatbildētus jautājumus: kāpēc tika pielikts punkts sadarbībai ar austriešu treneri Karlu Haincu Veteru, kāds iemesls pieticīgajiem rezultātiem utt.

Pēc Vimbldonas turnīra apmeklējuma, kur Ernests sniedza divas preses konferences, tagad uz zināmu laiku ir ieviesta skaidrība.

Ernests Gulbis par – šķiršanos no trenera Karla Hainca Vetera:

– Pārtraucām sadarbību, jo mums nesaskanēja viedokļi – par tenisa treniņiem, par fizisko sagatavotību. Man likās, ka lielāka uzmanība jāpievērš tam, viņš savukārt gribēja likt akcentu uz ko citu. Ja par šādām lietām nākas strīdēties ar treneri, tad ir labāk pārtraukt sadarbību un atrast kādu, ar kuru tev viedokļi saskan. Tā bija vienīgā problēma.

pašreizējo situāciju ar treneriem:

– Palūdzu Nikijam Piličam atbraukt ar mani šurp un uz Parīzi, lai viņš man palīdzētu izlabot dažas tehniskas nianses. Kopā ar viņu esam pavadījuši piecus gadus un viņš mani pazīst vislabāk. Viņš man šajā laikā tiešām ir palīdzējis. Nedomāju, ka tagad Nikijs kļūs par pilna laika treneri, taču ceru, ka viņš atbrauks ar mani uz vienu vai diviem turnīriem Amerikā, teiksim, "US Open". Būtībā es šobrīd strādāju ar fiziskās sagatavotības treneri Petu Etčeberiju, kurš ir augstas klases speciālists. Kamēr es zinu savas kļūdas, viss ir kārtībā. Kad tas būs vajadzīgs, man palīdzēt dosies Nikijs, braukšu arī trenēties pie viņa uz akadēmiju.

treniņiem Etčeberija vadībā, kuri, pēc citu tenisistu teiktā, esot ļoti grūti:

– Man tie patīk. Treniņi ir ļoti grūti, taču pārdomāti. Viņš ir teicams fiziskās sagatavotības treneris, kurš liek aizvadīt smagus treniņus, kad viņš uzskata, ka tādi ir nepieciešami. Bet pirms turnīriem, kā tagad pirms Vimbldonas, viņš man vienu nedēļu lika izpildīt dažus vingrinājumus. Katru dienu kaut ko darīju, bet ne pārāk daudz – lai nenogurtu un tas neiespaidotu manu spēli. Kāda ir Etčebrija loma turnīru laikā? Ir labi, ka ir kāds blakus, kas pasaka vienkāršas lietas – kā labāk iesildīties, kā labāk atsildīties. Piemēram, šodien pēc mača [ar Rikardo Gedinu] trenēju presi, veicu vingrinājumus pleciem, mugurai, rokām. Tīri formas uzturēšanai un, lai negūtu traumas. Kad nav turnīru, treniņi ir smagi, bet man tie patīk, jo vingrinājumi ir piemēroti tenisam.

ceļgala traumu, kas sagādāja lielas problēmas pagājušogad, un fizisko treniņu nozīmi:

– Kad trenēties sezonu starplaikā, ceļgala dēļ nevarēju spēlēt tik daudz, cik vajadzētu. Man visu laiku vajadzēja būt saudzēt sevi un neaizvadīt divu stundu garu treniņu, jo ikreiz, kad mana kāja nogura, sajutu sāpes celī. Tā ka man vajadzēja būt piesardzīgam. Lēnām, ar dažām procedūrām, ar dažiem vingrinājumiem panācu, ka ar manu celi viss vairāk vai mazāk ir kārtībā. Tas vairs neiespaido manu spēli. Tad sāku vairāk strādāt pie fiziskās sagatavotības, jo bija sajūta, ka tas man var nest lielu labumu. Ja fiziski būšu gatavs aizvadīt garus mačus, tas būs liels pluss. Pēc Amerikā aizvadītajiem treniņiem sasniedzu salīdzinoši labu formu. Tagad laikā lielāka uzmanība jāpievērš tenisam, bet ceru, ka sezonu starplaikā atkal izdosies pamatīgi strādāt pie fiziskā, lai, sākoties nākošajai sezonai, man būtu laba bāze un atliktu to tikai noturēt.

Vimbldonā parādīto sniegumu:

– Simtprocentīgi es vēl nevaru parādīt to spēli, ko no manis gaida un ko es demonstrēju kādu laiku atpakaļ – piemēram, pagājušogad Vimbldonā, kad biju sasniedzis diezgan optimālu formu. Būtu toreiz mazliet paveicies ar izlozi (otrajā kārtā Ernests piekāpās topošajam čempionam Rafaelam Nadalam), tiktu tālāk. Šobrīd esmu diezgan labā fiziskajā formā, nekas nesāp, bet man vēl nav ideālās bumbiņas izjūtas. Palēnām tā atgriežas. Divas nedēļas pirms Vimbldonas katru dienu man pameta bumbiņas no groza un veicu vairākus simtus sitienu no labās, tikai lai atgūtu bumbiņas izjūtu. Protams, tā nevarēja atnākt uzreiz. Nemaz tik ļoti nepārdzīvoju maču ar Endiju Mareju, jo nospēlēju normāli, kaut ne ļoti labi. Servēju puslīdz labi, bet viņš pret mani izvēlējās teicamu taktiku. Marejs mazliet čakarēja manu spēli, viņš nedeva ritmu. Tā man trūka, lai sajustu pārliecību, ka varu uzvarēt izspēlēs.

vietu rangā, kurā gribētu būt sezonas beigās:

– Vēlētos būt spēcīgāko desmitniekā. Taču šobrīd man trūkst pārliecības par saviem spēkiem, jo neesmu uzvarējis pārāk daudz mačos. Zinu, ka man ir nepieciešams vinnēt pāris mačus un tad, ja es spēlēšu pietiekami labi, varu sagādāt grūtības labākajiem tenisistiem. (..) Sliktākajā gadījumā šosezon nekur labi nenospēlēšu, kaut gan kaut kādus punktus noteikti dabūšu. Toties nākošo sezonu sākšu kā cits spēlētājs – ar pavisam citu fizisko sagatavotību un izpratni. Man būs tikai 21 gads – esmu vēl jauns, un man viss ir priekšā.

tenisa nozīmi dzīvē:

– Ja es ar šo lietu nodarbojos, tā man ir pirmajā vietā. Ja darītu vēl kaut ko, varbūt būtu citādāk. Teniss man ir kā pilna laika darbs un cenšos to paveikt tik labi, cik vien tas ir iespējams.

skeptiķu izteikumiem, ka Gulbis netrenējas tik daudz, kā vajadzētu:

– Ļoti viegli ir par kaut ko spriest, ja neko nezina. Strādājis esmu ļoti daudz, īpaši fiziskajā sagatavotībā, arī tenisa ziņā. Man ir ļoti laba komanda, man ir Pets, kas ir viens no labākajiem fiziskās sagatavotības treneriem.

***

24 turnīri, kuros Gulbis nav ticis tālāk par otro kārtu

2008

Pekinas OS 1. Nikolajs Davidenko (5.) 4:6, 2:6

"US Open" 2. Endijs Rodiks (8.) 6:3, 5:7, 2:6, 5:7

Bukareste 1. Teimurazs Gabašvili (97.) 2:6, 6:2, 4:6

Meca 2. Janko Tipsarevičs (43.) 4:6, 4:6

Vīne 2. Fernando Gonzaless (12.) 6:4, 6:7, 1:6

Madride 2. Rafaels Nadals (1.) 5:7, 6:3, 3:6

Sanktpēterburga 2. Endijs Marejs (4.) 4:6, 2:6

2009

Brisbena 2. Pols Anrī Matjē (31.) 3:6, 4:6