«Dinamo» – joprojām Latvijas izlases kodols

Tikai pirms divām nedēļām beidzies pasaules čempionāts, bet tauta jau šūmējas: "Kas būs ar "Dinamo"?" Maija beigās uztraukumam nav nekāda pamata: kaimiņu "Gazprom" naudu dos, komanda būs un KHL čempionātā spēlēs.

Lasot presē un jo sevišķi Krievijas interneta portālos, cik aktīvi tiek komplektētas Krievijas komandas, ļaudis jau gatavi mest ar akmeni "Dinamo" ģenerālmenedžerim un kluba prezidentam Normundam Sējējam – "ko gan tas Seika guļ!" Taču viss ir vairāk nekā vienkārši: katrs tirgū vai lielveikalā var iepirkties par tik, cik viņam ir makā vai uz kartes. Kā vairākos medijos izteicies "Dinamo" lielakcionārs Juris Savickis, "Dinamo" budžets paliek pērnās sezonas līmenī, tātad 15 miljoni dolāru. Pērn gan visur cirkulēja, ka Rīgas dinamiešu makā bijuši 11 miljoni zaļo, taču neiesim jau nu tāda sīkuma kā četru miljonu dēļ celt lielu troksni.

Jau tagad "Dinamo" ir trīs treneri – Jūliuss Šuplers, Miroslavs Miklošovičs un Artis Ābols, kā arī viss pārējais komandu apkalpojošais personāls, taču sakarā ar Viestura Koziola atstādināšanu no kluba prezidenta pienākumiem atlaista vai aizgājusi ir gandrīz visa viņa komanda. Darbu turpina tikai preses sekretārs Jānis Stepītis, kluba tehniskā direktora amatā palicis Armands Simsons. Negribu pārslavēt Koziolu un t.s. viņa komandu, taču tas, ka "Dinamo" dažu mēnešu laikā kļuva par Latvijā nozīmīgu spēlētāju, vispirms ir superaktīvā Koziola nopelns. Varam strīdēties, par kādu naudu tas panākts un vai dažviet lati netika tērēti pārlieku dāsni, taču balvai, ko KHL 15. maijā Maskavā pasniedza "Dinamo" – kā vislabāk ar skatītājiem strādājošajam klubam, vajadzētu būt Koziola kabinetā vai sliktākajā gadījumā Simsona tuvumā. Koziola komanda pagājušajā sezonā ar dažādiem paņēmieniem iedabūja "Arēnā Rīga" tik daudz tautas, cik reti kurš bija gaidījis. "Dinamo" jaunajiem mārketinga un menedžmenta darbiniekiem būs jāpasvīst, lai kaut ko tādu atkārtotu. Un ir vēl viens "ja". Pērn Koziola komandai izdevās biļešu un abonementu pircējiem ieborēt, ka Rīgas "Dinamo" hokejs ir jāredz. Ja tu neesi bijis arēnā, tad tevis vispār nav! Otrais gads uz tāda urrā vairs var arī neaiziet. Un ja vēl nebūs uzvaru...

Par to, lai tās būtu, vispirms gādā Sējējs, kurš ar kluba padomes akceptu panācis Edgara Masaļska atgriešanos "Dinamo". Diez vai pie Koziola tas būtu iespējams. Diemžēl Viesturam bija arī kāds nelāgs niķis – viņš presē bija gatavs izteikt savas domas jebkurā jautājumā: par Masaļski, tiem, kas necīnās un kurus "Dinamo" nevajag utt.

Kāds tad šobrīd ir "Dinamo" sastāvs? Tie ir divi vārtsargi – Masaļskis un Ervīns Muštukovs, seši aizsargi – Rodrigo Laviņš, Guntis Galviņš, Krišjānis un Jēkabs Rēdlihi, Georgijs Pujacs un Kristaps Sotnieks, uzbrucēji – Mārtiņš Cipulis, Lauris Dārziņš, Armands Bērziņš, Miķelis Rēdlihs, kā arī divi, pretī kuru uzvārdiem ir atzīme – neierobežoti brīvais aģents: Aleksandrs Ņiživijs un Ģirts Ankipāns. Plus vēl vesela jauno talantu plejāde: Gints Meija, Ronalds Cinks, Toms Hartmanis, Jānis Straupe, Roberts Jekimovs, Gvido Kauss, Roberts Bukarts...

Kādudien netīšām saskrējos ar vienu šādu "Dinamo" neierobežoti brīvo aģentu, un viņš man nekādi nevarēja izskaidrot, ko tas nozīmē. Bet nozīmē tikai to vien, ka šie var būt brīvi kā putni gaisā, ja vien "Dinamo" par viņiem neizrāda interesi. Bez Ņiživija un Ankipāna oficiāli šāds statuss ir arī Pujacam, Sergejam Naumovam, Martinam Prusekam, Oļegam Sorokinam, Markam Hartiganam, Aigaram Ciprusam, Dūvijam Vestkotam, Jurim Štālam un Uģim Avotiņam. No visa nosaukto deviņnieka interese ir par Pujacu un Pruseku. Avotiņš un Štāls jau pirms kāda laika bija brīvi. Pirms pasaules čempionāta Šveicē ļoti tuvu līgumam ar "Dinamo" bija Pruseks, taču nu situācija mazliet mainījusies – ir Masaļskis, turklāt Pruseks ir stipri traumatisks un varbūt nu vairs nemaz arī mums nav vajadzīgs. Ciprusam ir pateikts, ka viņš ir par vecu; pastarpināti caur aģentu šāda pati vēsts nodota arī Naumovam: "Dinamo" ar viņu vairs nerēķinoties. Iespējams, "SA" iznākšanas laikā Vestkots tik tiešām jau būs Minskā – baltkrieviem par viņu ir ļoti liela interese. Tāpat nopietni piedāvājumi Krievijā esot Hartiganam. Interneta portāls 4 period uz Šveices klubu "Langnau" jau nosūtījis Filipu Novāku un Metu Elisonu, bet Marselu Hosu – uz Čerepovecas "Severstaļ". Lai cik tas arī dīvaini izklausītos, tomēr ir ļoti liela varbūtība, ka Hosa paliek Rīgā – oficiāli viņam vēl ir līgums uz vienu gadu. To gan var pārsist jebkurš cits KHL klubs, oficiāli piemaksājot 20 procentus no līguma summas, taču diezin vai Hosa tādu sīkumu dēļ gribēs elpot Čerepovecas gaisu, kur atsķirībā no Rīgas DJ Tiesto laikam nekad nebrauks. Nezinu, cik tas ir aktuāli Hosas kontekstā, taču pasaules čempionāta laikā Šveices presē parādījās attēli, kā Slovākijas izlase atpūšas: ar "Smirnoff" un "Absolut" pudelēm rokā, nu bet Marsels bija viens no slovāku līderiem pasaules čempionātā.

Diezgan dīvaina ir situācija ar Sorokinu. Arī viņš ir brīvais aģents, un var būt, ka Šuplera blicē viņam vietas vairs nav. Jau pērn Šupis Oļegu dušīja, bet tie, kas neiekrīt trenerim acīs, laukumā tiek maz vai netiek nemaz. Tāpat nav skaidrs, vai "Dinamo" formā redzēsim Jāni Spruktu. Jānis noteikti ir viens no trim labākajiem mūsu centra uzbrucējiem, ja ne pats labākais; Sprukta aģents uzskatot, ka "Jānis ir krutāks par Hosu". Pēc neoficiālas informācijas, Hosa pērn dienā pelnīja 1000 latu vai 700 000 eiro sezonā. Sprukta statistika šogad AHL klubā Ročestras "Americans" – 59 spēlēs 47 punkti (16+31) visā AHL ir tikai 98. labākā, aizpērn turpat Ročestrā bija 18+41, kas pēc būtības ir tuvāk Hartigana un Elisona skaitļiem, kas pērn bija apmēram 175 000 eiro vērti. Ir gan kāda cita lieta, kas jāņem vērā Sējējam un citiem lēmējiem: tautai varoņi tīk no sava vidus, nevis svešās mēlēs murmulējoši meļņi kā treknajos gados Rīgas ASK basketbolā.

Skaidrs, ka Sējējs uz krāsns neguļ – bija ASV un arī pasaules čempionātā –, turklāt pērnās vasaras pieredze rāda, ka Normunds prot nopirkt labu preci par saprātīgu cenu. Vienīgais caurkritušais – Ronalds Petrovickis – nebija viņa favorīts, bet vārtsargs Daniels Sperle bija izmisuma solis, jo sezonas vidū labi vārtsargi bez darba apkārt nemētājas. Droši vien Sējējs to negribēja, bet pagājušajā nedēļā netīšām varējām ieskatīties viņa dārgumu lādītē. Ne Piņķu, ne arī kādā citā baznīcā tas nav zvanīts, ka šis kvintets noteikti spēlēs "Dinamo", taču Sējēja sarakstos bija (ir?) aizsargs Lī Svits (1985.; ASV, pērn Zalcburgas "Red Bulls", 64 spēlēs 42 punkti (12+30), absolvējis Kolorādo koledžu), uzbrucēji Džefs Teifs (1981.; ASV, 153 spēles NHL, 20+22, spēlējis ASV U18 un U20 izlasēs, absolvējis Minesotas universitāti), Radeks Smolenaks (1986.; Čehija, pērn Norfolkas "Admirals" 71 spēlē 24+25), Martins Karija (1981.; Kanāda, Pola Karijas brālis, pērn Šveices "Langnau" 50 spēlēs 14+40, absolvējis Mainas universitāti), Tomijs Vargs (1986.; Zviedrija, "MoDo"). Pēc vecuma visi atbilst Sējēja standartam – ne vecāki par 28, kas grib vēl izsisties un Rīgu varētu izmantot kā poligonu Eiropai. Taču tikai 23. jūlijā Valmierā redzēsim, vai kāds no viņiem būs "Dinamo" nometnē.

Visu rakstu lasiet 26. maija Izdevumā.