Futbola un hokeja vecmeistara Alfona Jēgera sentence par spēli un rezultātu ir kā speciāli piemeklēta tādām spēlēm kā Latvijas un Austrijas mačs Bernē.
Taču 2:0 arī ir uzvara. Un šoreiz vietā ir arī Jēgera otrā sentence: "Labāk nesmuka uzvara nekā skaists zaudējums.".
Skaists zaudējums būtu pārvilcis krustu vērtīgajai uzvarai pār Zviedriju. Un Latvijas hokejisti maija sākumā sistos ar Vāciju, Ungāriju un Dāniju autsaideru turnīrā, kur brīva tikai viena vieta. Vācija kā 2010. gada pasaules čempionāta organizētāja no elites grupas ārā nekrīt. Un tomēr nav patīkami, ka tavas izlases fani demonstratīvi aplej galveno treneri ar alu. Tā Bernē gadījās 1996. gada Stenlija kausa izšķirošās spēles izšķirošo vārtu guvējam Ūvem Krupam. Šaubos, vai Latvijas fani atļautos liet alu virsū Oļegam Znarokam, taču viņa komanda arī darīja visu, lai šāda vajadzība nerastos pat teorētiski. Mērot skaistā un neglītā kategorijās, reti kurš Stenlija kausa izcīņas mačs ir skaists. Jo sportā galvenais tomēr ir rezultāts.
Priekšlasījumā par austriešu spēku Harijs Vītoliņš lika pievērst uzmanību viņu uzbrukuma līderiem Vanekam un Zecingeram. Vaneks Bufalo "Sabres" šogad sapelnījis 63 punktus (40+23) un sevišķi bīstams ir vārtpriekšā, kur lienot kā ute. Bet Zecingers labi slido, arī tehnika un metiens viņam ļoti labs. Trīs no sešiem aizsargiem ar slidām esot ap diviem metriem, tādēļ aizsargi austriešiem mazkustīgi un lempīgi, un mūsu mazajiem un ātrajiem Ņiživijam, Cipulim un Miķelim Rēdliham jāsvilpo apkārt viņiem tā, lai sagrieztos galva.
Spēlē viss arī bija, kā Haris solīja: mūsu mazie taisīja piruetes, un beigās Miķelis bija tiktāl izvedis no pacietības Čeļabinskas "traktoristu" Andrē Lakosu, ka 2,03 m garais milzis sāka neadekvāti sist Rēdliham, bet uz jautājumu – kāpēc, atmurkšķējis, lai lieki nerunājot. Pirmā trešdaļa bija visai dīvaina, un mūsu komanda brīžam atgādināja 1999. gada modeli, kas Hamarā Austrijai zaudēja ar 2:5. Uzbrukumu bija daudz, metienu arī, bet ļoti labi austriešu vārtos – kā Irbe! – stāvēja Briklers. Vienatnē pret Ņižņijnovgorodas "Torpedo" jaunieguvumu Brikleru aizjoza Krišjānis Rēdlihs, Mārtiņš Karsums, Ģirts Ankipāns, Lauris Dārziņš, Herberts Vasiļjevs. Bija izgājieni 2:1, 3:1, vienubrīd austriešu zonā bija pat 4:1, bet vai nu ripa kaut kur iestrēga, vai tās ceļā stājās Briklers. Diez kā viss būtu iegrozījies, ja jau mača sākumā ripa pēc Georgija Pujaca metiena būtu iecilpojusi vārtos. Spēlēt, kad rezultāts ir 0:2 vai 0:0, ir divas dažādas lietas. Mārtiņš Cipulis ar savu firmas metienu iedrošināja mūsējos, bet spēles viducī pēc Karsuma spēka paņēmiena vardītē ielidoja apmalē Hārands. Mārčam 5+20, Hārands slimnīcā, bet mums pārmaiņas uzbrucēju trijniekos. Un aiviekstietis Guntis Džeriņš izmantoja savu iespēju. Šaubos, vai viņu šajā skrējienā panāktu pat Gulbenes mazbānītis. To juta arī Briklers, bet nu Džeras somā ir pirmā pasaules čempionātā iemestā ripa. Gods un slava austriešiem: viņi izmisīgi pretojās un droši vien arī iemestu ripu vārtos epizodē, kurā kā vārtsargs nospēlēja izlases kapteinis Kārlis Skrastiņš. Austriešu treneris pēc tam sūkstījās, ka par šādu gājienu pienākoties soda metiens, taču no tribīnēm neizskatījās, ka Kārlis velk ripu zem sevis.
Edgars Masaļskis: "No sākuma bija kaut kāds nervu slogs, bet lēnā garā no tā atbrīvojos. Video jau bijām izpētījuši, ka Vaneks lien vārtpriekšā, man tas nekāds pārsteigums nebija. Nulle vārtos? Īstenībā man šī bija sakarīgākā spēle, šodien jutos vislabāk. Metienu varbūt nebija tik daudz, bet nervozu momentu bija pietiekami."
Visu rakstu lasiet 5. maija izdevumā
