Hokeja izlases treneris Nolans sāk ar skaudrām atklāsmēm
Rīt puspiecos pēcpusdienā Oslo priekšpilsētā Lērenskogā ar Latvijas un Dānijas izlašu spēli sāksies četru valstu hokeja turnīrs – t.s. Eiropas Izaicinājuma kauss. Bez Latvijas un Dānijas spēlēs arī Norvēģija un Francija.
Pērn, kad Lērenskogā spēlēja latvieši, itālieši, ukraiņi un norvēģi, izlases sarindojās nule nosauktajā secībā.
Zinot, ka vakar jāspēlē HK Rīga, bija gaidāms, ka Teda Nolana pirmais izlases treniņš nebūs kupli apmeklēts, taču uz ledus ieraudzītais pārsteidza ne tikai mani vien: kopā ar trim treneriem – arī Arti Ābolu un Viktoru Ignatjevu – Piņķu halles ledu graizīja astoņi hokejisti: Edgars Masaļskis vārtos, aizsargi Atvars Tribuncovs, Alberts Iliško, uzbrucēji Ronalds Ķēniņš, Gunārs Skvorcovs, Artūrs Mickevičs, Jānis Straupe un Sergejs Pečura. Izlasē iesauktie dinamieši rīta pusē uz tā paša ledus trenējušies kluba formā... Toties pirms treniņa gaitenis pie ģērbtuvēm bija pilns ar žurnālistiem un Dinamo ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs smēja – vai siltais laiks mūs tik daudzus šurpu atnesis.
Pēc četru gadu pārtraukuma izlases ģērbtuvē ar augsti paceltu galvu iegāja Atvars Tribuncovs: «Kā es jūtos? Normāli. Kā jauniņais noteikti ne, lai gan lielu daļu jauno spēlētāju man ir pasveši. Jūtos kā nesen no šīs ģērbtuves izgājis. Vai mana atgriešanās ir nopietni ņemama? Protams. Es ceru tikt izlasē arī uz pasaules čempionātu.»
Skaidrs, ka Nolans mūsu t.s. leģionārus pēc vaiga nezina, un, kad viņš tika iepazīstināts ar Masaļski, Teds varēja Edžum tikai pateikt, ka gana daudz viņu redzējis videoierakstos. «Manā komandā svarīga būs gribēšana spēlēt – tā kā Masaļskim, kurš pats no Jugras rāvās šurp. Šādus cilvēkus es varu tikai cienīt.»
Redzot, ka Nolans pirms treniņa mazliet garlaikojas, kopā ar kolēģi Māri Zembergu centāmies izdibināt, kādas tad Norvēģijā paredzētas maiņas. Akmenī nekas nav iecirsts, taču pirmos divus piecniekus Tedis nosauca diezgan veikli: Sotnieks – Cibuļskis, Meija – Džeriņš – Bukarts, Tribuncovs – Andersons, Cipulis – Pečura – Ķēniņš. Arī trešais uzbrucēju trijnieks pats lasās kopā – tāds kā Liepājas metalurgā sezonas sākumā: Indrašis – Straupe – Upītis, ceturtajā paliek liepājnieki Skvorcovs, Mickēvičs, kā arī Štāls un Hartmaņa vietā pēdējā brīdī no HK Rīga – Dobreņkijs.
Tā kā Nolans arī pasaules čempionātā gatavojas izmantot septiņu aizsargu un 13 uzbrucēju sistēmu, šoreiz uz Oslo arī līdzi tiek ņemti septiņi aizsargi. Kuri no kandidātiem – Salija, Dīķis, Porejs, Iliško, Ē. Ševčenko – tiks sastāvā, tika izlemts vakar vakarā.
Vai Nolanam ar šo sastāvu izdosies nospēlēt kā pērn Beresņevam? Grūti spriest, turklāt mērķis nav obligāti uzvarēt, bet pārbaudīt, ko spēj šie puiši. Tātad rīt puspiecos ar Dāniju, parīt astoņos vakarā ar Norvēģiju un sestdien pusdivos ar Franciju.
Cilvēki, kas skatās KHL hokeju, var nodomāt, ka Latvijai šie trīs nīkuļi arī šogad jāapslido uz vienas slidas, taču dzīvē nekas nestāv uz vietas, arī Norvēģijā, Dānijā un Francijā. 2011. gada pasaules čempionātā Bratislavā un Košicē norvēģi bija sestie, bet pārējās trīs izlases blakus: 11. Dānija, 12. Francija, 13. Latvija, turklāt tieši dāņi bija tie, kas pēcspēles bullīšu sērijā ar 3:2 uzvarēja Latviju, nosūtot Znaroka brigādi uz autsaideru turnīru. IIHF rangā, kas ir objektīvāks izlašu vērtējums pēdējo četru gadu laikā, norvēģi vienalga ir mums priekšā – 9. vieta (3175 punkti), 12. Latvija – 2985, 13. Dānija – 2965, 14. Francija – 2765. Ar Norvēģiju un Dāniju mūsu izlasei jāspēlē arī šā gada pasaules čempionātā, kur jaunā čempionāta formula piedāvā nevis vienas – mums izšķirošās spēles turnīru, bet t.s. otrā līmeņa komandas tagad savu spēku vai nespēku spēs parādīt objektīvāk. Astoņas izlases aizvadīs turnīru, sacenšoties katra ar katru. Stokholmas grupā, kur spēlējam mēs, Norvēģija un Dānija, būs arī Krievija, Zviedrija, Čehija, Vācija un Itālija.
Pērn norvēģi savā februāra turnīrā palika pēdējie, zaudējot gan Latvijai – 4:5, gan Itālijai – 3:4, gan bullīšos arī Ukrainai – 0:1. Taču tas neliedza norvēģiem ļoti labi nospēlēt pasaules čempionātā – grupas turnīrā 5:3 pret Austriju, 5:4 bullīšos pret Zviedriju, kvalifikācijas grupā tikai 2:3 pret Kanādu, toties 5:2 pret Franciju un 3:2 pret Šveici. Ļoti solīdo skrējienu 1/4 finālā gan ar 4:1 apturēja somi.
No Bratislavas sastāva Norvēģijas izlases zviedru treneris šoreiz komandā iekļāvis 18 (!) spēlētājus. Divus vārtsargus – Grotnesu (Stjernen) un Haugenu (Soļigorskas Šahtjor, Baltkrievija), trīs aizsargus – Holosu (Vaxjo, zviedru elite, 32 spēles, 2+6), Tollefsenu (MoDo, 40, 0+9) un Bonsakenu (Rogle). Kā arī 13 uzbrucējus – Skroderu (MoDo, 43, 17+23), Forsbergu (MoDo, 45, 4+4), Bastiansenu (45 6+13) un Holtetu (abi Farjestad, 42, 7+3), Matīsu Olimbu (Frolunda, 9+26), Kristiansenu (21, 3+3) un Āsku (abi HV71, 24, 1+1), Hansenu (Brynas, 39, 5+8), Reimarku (Timra, 45, 6+9), K. A. Olimbu (Leksand), Martinsenu (Lillehammer), Spētu un Jilevenu (abi Lorenskog).
Pārējie: vārtsargs Voldens (Blues, Somija), aizsargi Jakobsens (Lorenskog), Kaunismeki un Solbergs (abi Stavanger), kā arī Mats Trigs (HV71, 12, 2+1) un uzbrucējs Toresens (39, 11+26) no Sanktpēterburgas SKA. Visi spēlētāji, izņemot Toresenu, kuriem klāt statistika, spēlē Zviedrijas elites sērijā... Skroders ir trešais rezultatīvākais visā čempionātā, Olimbs – labākais savā klubā.
Uz norvēģu fona Dānijas izlase nešķiet tik stipra – tajā zviedru elites līgas spēlētāju nav. Ir divi no DEL – aizsargs D. Nilsens un uzbrucējs J. Jensens (abi Hamburga), četri no zviedru Allsvenska līgas – S. Lasens (Malme), Mads Bedkers (Leksand), Jakobsens (Sedertelje), Poulsens (Osharhamna), divi no Somijas – vārtsargs S. Nilsens (Lukko) un uzbrucējs Hārds (Jokerit). Pārējie – Dānijas čempionāts. Kopā 13 no tiem, kas Bratislavā uzvarēja Latviju – vārtsargs Nilsens, aizsargi Lasens, D. Nilsens, Bedkers, Eskesens, Hersbijs (abi Odense), uzbrucēji Hārds, Stāls, Storms (abi Herlev), J. Jensens, Jakobsens, Poulsens un Starkovs (Sonderjyske).