Varbūt šīs nedēļas beigās Rīgas ''Dinamo'' vairs nebūs kopā ar galveno treneri Jūliusu Šupleru.
Lai notiktu pretējais, komandai četrās spēlēs līdz novembra pārtraukumam jāpaveic neiespējamais: no Maskavas ''Dinamo'', CSKA, SKA un Minskas ''Dinamo'' jāpaņem 11 punktu no 12 iespējamiem. Trīs no četriem jāuzvar pamatlaikā, viens - papildlaikā vai bullīšos.
Tad būtu izpildīts ''Dinamo'' saimnieku uzdevums - 15 punkti septiņās spēlēs. Tiesa, šāds uzdevums nekur oficiāli nav deklarēts, neviens arī nav teicis, kas notiks, ja to neizpildīs. Šuplers pagājušajā nedēļā negrasījās pamest Rīgu, turpinot sūkstīties par ''Dinamo'' īso rezervistu soliņu, traumām un apsveicot sāncenšu komandu trenerus ar uzvarām.
Habarovskas ''Amur'' - 3:4 (bullīšos), Novokuzņeckas ''Metallurg'' - 4:2 un Novosibirskas ''Sibirj'' - 3:5 bija pirmās no šīs septiņu spēļu sērijas. Vai varēja būt trīs uzvaras pamatlaikā un cerības Šupleram saglabāt galvenā trenera vietu? Jā, varēja. Ja dinamieši grauztu ledu un spēlētu par savu treneri tā, kā to darīja ''Amur'' un ''Sibirj''. Habarovskā tik tikko bija notikusi treneru maiņa, Novosibirskā tā varēja būt kuru katru dienu, jo Vladimirs Semjonovs uz vienu spēli jau bija nolikts uz „rezerves sliedēm”. Negribētos apgalvot, ka ''Dinamo'' katrs vilka vezumu uz savu pusi, taču nebija arī vienotības, azarta un pašatdeves, kas pērn ļāva tik labi paņemt pirmā KHL čempionāta startu. Savu darvas pilienu diemžēl noteikti iepilinājis arī virsvadonis Jūliuss. Kāda gan var būt komandas psiholoģiskā gatavība, ja tas, kuram par to visvairāk jārūpējas, dažādos preses izdevumos vairākkārt izteicies, ka gribējis paturēt pērngada leģionārus, ka ''Dinamo'' budžets nav konkurētspējīgs, ka ar pieciem NHL spēlētājiem arī viņš sasniegtu virsotnes utt. Bet, uzmundrinot komandu pirms spēles Magņitogorskā, atļāvies pat teikt, ka mēs jau nevaram sacensties ar bagāto ''Metallurg'', tādēļ jācenšas solīdi zaudēt... Un tas ir tas pats Jūlis, kurš māca savam palīgam Artim Ābolam, ka spēlētāji ir bites, kas trenerim nesīs medu arī rīt un parīt? Pēc šādiem vārdiem reti kurš ir ledus grauzējs. Lai arī objektīvi Šupleram gandrīz visos viņa izteikumos ir taisnība... Gribētos vienīgi vēl dzirdēt, kur kļūdījies viņš pats. Turklāt viņš ''Dinamo'' likstas zināja i pirms gada, i 2009. gada vasarā un ar varu neviens viņu nespieda palikt Rīgā.
Sastāva komplektācija. Jā, tā nav ideāla, taču arī veikalā katrs var nopirkt vienīgi tik daudz desas, cik ir naudas. Pēc pasaules čempionāta, kur ļoti labi spēlēja Edgars Masaļskis, ''Dinamo'' vadība uzskatīja, ka viņš var būt pirmais numurs, Šupleram izdevās dabūt arī Martinu Pruseku. Tirgus ap Pruseku bija pamatīgs: te ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs it kā solījis, ka Pruseks varot neuztraukties, te viņam atteikts. Taču ne Masaļskis, ne Pruseks pagaidām neattaisno cerības. Vasarā daudzi t. s. fani pārmeta Sējējam gausumu spēlētāju tirgū, Normunds teicās, ka visi pirmās sezonas leģionāri sev uzsituši cenu. Tiesa, daži avoti ziņo, ka Šuplers nemaz nav gribējis paturēt, piemēram, Dūviju Vestkotu, bet mūsu pašu uzbrūkošo aizsargu Georgiju Pujacu a/s ''Rīgas Dinamo'' vadība uzskatīja par pārāk dārgu...
Pirms treniņnometnes sākšanas Valmierā uz strīpas bija pērn nedabūtie Sandis Ozoliņš un Jānis Sprukts, arī Maiks Iguldens un divi pamaza auguma spēlētāji Martins Karija un Lī Svets. Līgumi tika parakstīti ar Jēkabu Rēdlihu, Andri Džeriņu, Oskaru Cibuļski un Robertu Bukartu, pārbaudīti un par nenoderīgiem atzīti Roberts Jekimovs, Sergejs Pečura, Jānis Straupe, Maksims Širokovs, Māris Jass, Sergejs Durdins, kā arī kāds pavisam vārgs amerikānis. Uz spēlēm Zviedrijā atkal par dinamieti kļuva Marsels Hosa. Dažs saka, - šīs sezonas sastāvs esot vājāks par pērno, it sevišķi akcentējot leģionārus. Jā, Vestkotam, Hartiganam, Elisonam un Novākam enerģijas bija atliku likām, un atšķirībā no šā rudens ārzemniekiem viņi sitās kā zvēri. Bet! Šuplers un Sējējs taču komandu komplektēja unisonā, izvēloties konkrētu spēlētāju konkrētai vietai. Ozoliņa, Sprukta un J. Rēdliha kopējā meistarība vismaz teorētiski nav zemāka kā tiem no aizgājēju kvarteta. Atcerēsimies, ka pērn arī Ankipāns un Cipruss nebija paredzēti ''Dinamo'' štatu sarakstos.
Traumas.Kādreiz Viktora Tihonova laikos valdīja uzskats, ka slimība vai -vēl sliktāk - trauma ir paša hokejista vaina. No slimības jābēg, bet trauma rodas no sliktas fiziskās kondīcijas, nepareizas pozīcijas laukumā vai nesavāktības spēka paņēmiena izpildes laikā. Tagad citi laiki, un tik dzelžaina nostāja vairs nav modē. Toties traumas, savainojumi un slimības ''Dinamo'' ir modē. Pirms Valmieras nometnes aklās zarnas operācija J. Rēdliham. No tās laikam izbēgt nevar. Jau pirmajā spēlē savainojums Prusekam, un vēl pāris reižu Martina muskuļus savelk krampji... Otrajā spēlē pleca savainojums uz divām nedēļām no ierindas izsit Meiju. 19. septembrī pret ''Spartak'' smadzeņu satricinājums Karijam, un kanādietis joprojām netrenējas. Pēc pāris dienām treniņā ripa trāpa pa slidzābaka nenosegtu vietu Džeriņam - lauzts pirksts. Izbraukumā Urālos tas pats notiek ar J. Rēdliha kājas pirkstu... Uz trim spēlēm vecas kaites dēļ izkrīt K. Rēdlihs. Mačā ar ''Amur'' sasitumi no ierindas izsit Dārziņu un Cinku. Pilnai laimei spēlē ar ''Sibirj'' plecu savaino K. Rēdlihs, bet Ozoliņam, spēlējot ar sasitu elkoni, pēc mača ar ''Sibirj'' jādodas uz slimnīcu. ''Dinamo/Juniorā'' pleca traumas dēļ nespēlē arī Hartmanis. Neraža! Bet varbūt atgādinājums, ka hokejs tomēr ir kontaktu sporta veids.
Īsais soliņš. Skaidrs, ka traumas un slimības liek runāt par ''Dinamo'' īso soliņu un centra uzbrucēju deficītu, taču tie, kas ēduši biezpienu, labi atcerēsies, ka par centra uzbrucēju trūkumu Šuplers sūdzējās arī pērn, un ne jau no labas dzīves ''Dinamo'' tika iesaukts Cipruss. Arī pērn nebija šo gatavo (!) kadru, kurus uzreiz paņemt no rezerves komandas. Un lieki asaras lej tie, kas pretstata pērngada ''Rīgu 2000'' šī rudens ''Dinamo/Junioram.'' Teorētiski varbūt arī Brancis, Valters, Želubovskis, Vodolažskis, Bondarevs, Daniličs un Zeltiņš bija stiprāki par šā rudens labākajiem junioriem Indraši, Straupi, Upīti, Vilkoitu, Žurkovu, taču Šuplers uz augšu ņēma tikai tos, kurus pirms tam bija nolaidis uz fārmklubu. Sezonas vidū nekas lieks nemētājas arī ārpus Latvijas, taču divus centrus Sējējs tomēr ''izraka'' - kanādieti Fosteru uz mēneša pārbaudi, savukārt slovāks Roberts Petrovickis (1973) varētu būt īstais vīrs, kuram labi blakus justos Hosa. Diezgan neskaidra situācija ar Jekimovu. Viņš ''Dinamo/Juniors'' trenējas un spēlē bez līguma, aģents meklējot klubu, jo, pēc neoficiālas informācijas, ''Dinamo'' piedāvājot līgumu uz... astoņiem gadiem.
Visu rakstu lasiet 27. oktobra izdevumā Sporta Avīze.