Krievijas hokeja izlase pasaules čempionātā ieņēma 4. vietu, deviņās spēlēs piedzīvojot piecus zaudējumus. Pēc tik nesekmīga turnīra mūsu lielā kaimiņa hokeja speciālisti neskopojas ar kritiku, īpaši samazgas lejot virsū treneru korpusam ar Vjačeslavu Bikovu priekšgalā.
Viktors Tihonovs: „Tādu nejēdzību nekad nebiju redzējis. Kā mūsu izlase var ielaist septiņas ripas spēlē?! Nesaprotu. Jau agrāk teicu, tai skaitā Putinam, ka ar šiem treneriem mēs tikai zaudēsim laiku. Jau divus čempionātus esam zaudējuši. Daudzi vēl nav aizmirsuši izgāšanos Vankūverā, bet te jauna izgāšanās. No kā vēl prasīt atbildību, ja ne no treneriem? Kādas bija kļūdas? Daudz. Bet galvenā – nebija komandas. Tā bija nevadāma, nebija komandas spēles. Uzvara pār Kanādu? Vai tad tā bija tā pati Kanāda, kas uzvarēja olimpiādi? Mēs gan spēlējām spēcīgākajā sastāvā, kamēr abas Ziemeļamerikas izlases atveda viduvējus spēlētājus. Kanādieši un zviedri uz čempionātiem ved daudz jaunus spēlētājus – lūk, tas ir darbs perspektīvā.”
Vjačeslavs Fetisovs: „Maigi izsakoties, bija kauns skatīties. Nezinu iemeslus. Kādi secinājumi tiks izdarīti treneru sakarā? Ir cilvēki, kuri pieņem lēmumus.”
Vladimirs Krutovs: „Kas notika uz treneru komandtiltiņa? Nekas. Bikovs stāvēja kā nolemts. Visi citi treneri vadīja procesu, kaut ko darīja, uzmundrināja, deva norādes. Bikovs ar Zaharkinu tikai savā starpā runāja. Stāvēja, rokas sabāzuši kabatās. Tikpat labi viņu vietā varēja būt arī onkulis Vasja [дядя Вася – krievu val.]. Redz, hokejisti esot profesionāļi un paši visu zinot! Neatceros, Zaharkins vispār ir spēlējis hokeju? Atceros tikai, ka manā laikā viņš ņēma mums asinis, bet tagad kļuvis par hokeja superspeciālistu. Kad Bikovs ar Zaharkinu devās uz „Salavat Yulaev”, runāja, ka tā kļūs par izlases bāzes komandu. Skaidrs, ka viņi uz turieni brauca tikai naudas dēļ. Vai daudz Ufas spēlētāju redzējām izlasē?”
Attiecībā uz iespējamo Bikova aizvietotāju Krievijas Hokeja federācijas prezidents Vladislavs Tretjaks ir kritisks: „Kur ņemt treneri? Ja ne Bikovs, tad kurš? Nosauciet! Šobrīd mēs KHL par komandu treneriem norīkojam jaunus somus un zviedrus. Man izlasē arī ārzemnieku piedāvāja – vēl pirms Bikova... Atbildēju, ka ārzemnieks Krievijas izlasi nevadīs. Vismaz līdz tam brīdim, kamēr esmu federācijas vadītājs. Savukārt starp krievu speciālistiem izvēle ir maza. Nesaprotu, kāpēc KHL klubi ir orientēti uz Rietumiem. Mums taču ir jaunie kadri – Koreškovs, Bucajevs. Ir treneris, kurš uzvarēja jauniešu čempionātu – Valērijs Bragins. Viņš uzvarēja ar sastāvu, kuram neviens neticēja. Un viņam nav piedāvājumu! Nesaprotu...”
Jāpiebilst, ka Krievijas izlase šajā čempionātā uzstādīja savu antirekordu, deviņās spēlēs piedzīvojot piecus(!) zaudējumus. Vērts arī piebilst, ka trīs no četrām uzvarētajām spēlēm pretinieks tika uzveikts tikai ar vienu vārtu starpību, bet vienīgā „pārliecinošā” uzvara bija pret izkritušo Slovēniju – 6:4 (metieni 25:35(!), 56. minūtē vēl bija 4:4). Kopējā vārtu starpība visā čempionātā Krievijas izlasei bija 24:29. Zaudētas visas četras cīņas pret somiem un čehiem, un vienīgi veiksmīgs panākums pret Kanādu (2:1) ļāva turnīrā ieņemt cienījamo 4. vietu.