Pēc Latvijas izlases zaudējuma pasaules čempionātā Slovēnijas valstsvienībai (2:5) ne pārāk optimistisks vaigs bija valstsvienības galvenajam trenerim Oļegam Znarokam, tomēr viņš uzsvēra, ka puiši padoties negrasās, lai arī situācija ir smaga.
"Pārsteigumu nav. Pirmajā trešdaļā viss bija normāli, bet pēc tam jau pietrūka spēku un vēl psiholoģija... Vajadzēja gūt vārtus pirmajā trešdaļā. Vakardienas zaudējums bija negaidīts, tāpēc puiši psiholoģiski salūza. Tagad viņi ir iekļuvuši tādā bedrē, ka grūti viņus no tās būs izvilkt," ne pārāk optimistisks pēc zaudējuma pirmajā "izdzīvošanas" grupas spēlē bija Znaroks.
"Protams, centāmies spēlētājus uzmundrināt, pēc vakardienas spēles bija sanāksme, taču... diemžēl neizdevās īsti neizdevās komandu noskaņot," uzsvēra treneris. "Principā zaudējām jau vakar! Slovēņi šodien nospēlēja uz pretuzbrukumiem, mēs daudz pazaudējām ripu uz zilās līnijas. Atklāts hokejs mums nebija parocīgs. Kad nokļuvām iedzinējos, tad palielinājās spiediens, aizsargi sāka peldēt un viss pārējais pajuka. Lūzuma punkts spēlē bija otrie ielaistie vārti."
"Lai uzvarētu divas spēles un nosargātu vietu elitē vajag kārtīgu raksturu. Ceru, ka tāds manai komandai ir. Puiši padoties negrasās, turklāt aiz mums ir visa valsts, tāpēc jācīnās. Esam nospiesti, taču jācer, ka izdosies situāciju labot," cerību pauda Znaroks.
Viņš arī kritizēja amatpersonas, uzsverot, ka vēlētos lielāku uzmanību: "Vakar bija neatkarības diena, taču kaut kā neredzēju, ka mums būtu atsūtīta kāda telegramma un komanda apsveikta ar valsts svētkiem. Galvenokārt, tas ir aizvainojoši spēlētājiem, sevi jau es nepieskaitu... Varēja taču izrādīt kaut kādu izmanību izlasei, kas pārstāv savu valsti elitē jau 15 gadus."
"Par turpmāko darbu Latvijas izlasē es vēl domāšu, taču, iespējams, ka savu amatu pametīšu. Apnicis salasīt visu pa drumstalām. Naudu es šeit nesaņemu, strādāju ar savu entuziasmu. Iepriekš motivēja patriotisms. Es tomēr kopš 18 gadu vecuma biju Rīgā, uzskatu sevi par patriotu, lai gan ir ļaudis, kas domā savādāk. Man nav vienaldzīga šī komanda. Ar daudziem puišiem esmu strādājis no viņu bērnības. Pats ievedu izlasi A grupā, nedod Dievs, pats arī izvedīšu (smejas). Pagaidām cerības ir, taču minimālas. Es taču vairs laukumā neiziešu, tāpat arī Haris (Harijs Vītoliņš) un Sanča (Sandis Ozoliņš), kurš ļoti pārdzīvo notiekošo. Skumji, jo mēs esam atdevuši veselību un daudz spēka par šo valsti," atzina Znaroks.