Latvijas hokeja izlase ar trim uzvarām trijās spēlēs veiksmīgi sākusi pasaules čempionātu, tomēr otrdienas mačs pret vienu no galvenajiem pretiniekiem uz vietu kārotajā ceturtdaļfinālā Vāciju būs nākamā līmeņa pārbaudījums. Latvija var to izturēt, uzskata mūsu valstsvienības aizsargs deviņdesmitajos gados un divtūkstošo sākumā Normunds Sējējs. Latvija pret Vāciju spēlēs trešdien pēcpusdienā plkst.17.20
Uz pirmajām trim spēlēm Latvijas izlasei planētas meistarsacīkstēs ar nra.lv portāla lasītājiem piekrita atskatīties Normunds Sējējs, kurš pēc spēlētāja karjeras beigām ļoti veiksmīgi strādājis kā ģenerālmenedžeris „Dinamo Rīga” vienībā, kā arī šobrīd strādā par treneri. Normunds pirms čempionāta sākuma deva savu verdiktu mūsu komandas iespējamajām gaitām pasaules čempionātā, publikāciju varat izlasīt šeit:
Tagad Sējējs analizē pirmās trīs Latvijas aizvadītās cīņas pasaules čempionātā Čehijā.
Sējējs: „Treneru korpusam ir plāns vārtsargu izvēlē attiecīgiem mačiem”
„Mačā pret Kazahstānu Latvijas izlase spēlēja pēc treneru izvēlēta plāna, to izpildīja. Negribētu teikt, ka šajā mačā dēļ vārtsarga Kristera Gudļevska pirmās spēles vārtos turnīrā Elvja Merzļikina vietā mūsu komanda darbotos citādāk. Polija un Francija pret Latviju, manuprāt, darbojās agresīvāk nekā Kazahstāna. Kristers Gudļevskis vārtos darbojās ar lielu mieru, piešķīra pārliecību valstsvienības kopējām darbībām, deva drošības sajūtu,” norāda Normunds Sējējs.
„Neesmu komandā „iekšā”, skatos čempionātu mājās Jūrmalā, bet noteikti izlases treneru korpusam ir plāns, kuru vārtsargu izmantot attiecīgā spēlē. Čempionātu ar diviem mačiem vārtsarga pozīcijā sāka Elvis Merzļikins, trešajā mačā deva iespēju Gudļevskim. Gruti prognozēt, kuru izvēlēsies likt vārtos ļoti svarīgajā cīņā pret Vāciju. Vārtsargiem patīk laicīgi zināt, kurš spēlēs nākamo maču, droši vien vakarā pēc mača pret kazahiem jau pateica, kurš spēlēs. Elvja sniegums divās cīņās arī bija labs. Viņi abi ir augstas klases vārtsargi. Treneriem ir izvēle, kam uzticēt vārtus tālākajos mačos,” vērtē Sējējs.
„Izlases līderi starp aizsargiem ir duets Jaks - Zīle”
„Aizsardzības līnijā līderi ir Jānis Jaks un Kristaps Zīle, spēlē kvalitatīvi un ļoti pašaizliedzīgi - kā viņi guļas zem ripām un bloķē metienus! Varu paslavēt arī aizsargu pāri Kārlis Čukste - Oskars Cibuļskis. Cibuļskis vispār ir „nemanāms”, bet tas ir ļoti pozitīvi, ja aizsarga sniegums laukumā nav īpaši redzams, tas nozīmē, dara lietas pareizi un nepieļauj kļūdas. Aizsargs debitants Markuss Komuls ir ļoti centīgs, bet dažās epizodēs viņam būtu vēlams nospēlēt nedaudz vienkāršāk, drošāk.”
„Daugaviņš un Ābols ir labākie uzbrukumā Latvijai”
„Ja analizēju uzbrucēju līniju, protams, izlases līderi ir Rodrigo Ābols un Kaspars Daugaviņš, kuri izcili aizvadīja pirmās divas spēles pret poļiem un francūžiem. Viņi izšķīra šo cīņu likteni par labu Latvijai. Pret kazhstānu viņi arī bija aktīvi, bija iespējas gūt vārtus, šoreiz „neiekrita” vārti. Ļoti labi Latvijai, ka ir tādi hokejisti kā Ābols un Daugaviņš. Pret Kazahstānas komandu visi mūsu hokejisti darbojās enerģiski. Izdarīja spiedienu uz pretiniekiem. Rihards Bukarts spēlē labu hokeju, bet brīžiem uzmanīgāk jānospēlē ar ripu, lai, to zaudējot, nebūtu bīstami pretuzbrukumi uz mūsu vārtiem. Jāieslēdz apdomība. Ne par vienu Latvijas izlases hokejistu nevaru teikt sliktu vārdu,” vērtējumu pa visām spēlētāju līnijām noslēdz Normunds Sējējs.
„Strādā spēles plāns skaitliskajā mazākumā”
„Spēlējot skaitliskajā mazākumā, darbojamies saskaņoti, pašaizliedzīgi, bloķējam ripas, kas lido uz mūsu vārtiem, vārtsargi darbojas pārliecinoši. Tas strādā, maz esam ielaiduši mazākumā - vienus vārtus pret Franciju. Bet šeit ir viens liels bet. Slikti ievērojam spēles disciplīnu - ir daudzi noraidījumi. Ja pret šīm trim komandām mazākumā izdevās neitralizēt pretiniekus, turpmākajā turnīra gaitā nāks pretīm gan individuāli spēcīgāki hokejisti, gan saspēlētākas komandas. Šeit nedrīkst vairs tik daudz pelnīt noraidījumus - mūs var sodīt. Pie pozitīvā spēlē mazākumā - mūsu vārtsargam ir iespēja redzēt metiena izdarīšanas brīdi, tas ļoti palīdz atvairīt metienus.”
„Skaitliskajā vairākumā ripu pārvietojam pārāk lēni”
„Spēlējot skaitliskajā vairākumā, ir lielas problēmas - gūti tikai vieni vārti trijos mačos. Kaut kas mums nestrādā, manuprāt, pārāk lēni saspēlējamies, nespējam izraustīt pretiniekus, viņi paspēj nosegt metienu līnijas, ieņemt pareizās pozīcijas. Piemēram, aizsargam Jāni Jakam ir meistarīgs, spēcīgs metiens no distances, kas var būt ierocis vairākumā, bet tieši dēļ manis pieminētās lēnās ripas saspēles, Jaks netiek pie labām metienu pozīcijām. Tā kā viņš paliek par pēdējo cilvēku uz pretinieku zonas zilās līnijas, ir riskanti mest vairākumā nesagatavotās situācijās, var sanākt ripu raidīt pretiniekam slidās un tas aizskries izgājienā pret mūsu aizsargu. Mums nepieciešams sākt gūt vārtus vairākumā, katrā spēlē ir nepieciešams šādi gūt vienus vai divus vārtus, tas padarīs situāciju labāku,” spriež Normunds Sējējs.
„Uztrauc ļaušana pretiniekiem skriet bīstamos pretuzbrukumos”
„Ņemot vērā, ka pretinieku individuālās meistarības līmenis turpmākajos mačos būs aizvien augstāks, pretī nāks Nacionālās Hokeja līgas meistari, mēs vairs nevaram atļauties iekrist pretinieku zonā un vidējā zonā, zaudējot ripu. Pirmajos trijos mačos daudzkārt redzējām, kā pretinieks izskrien vienatnē pret vārtsargu, divi uzbrucēji pret vienu mūsu aizsargu, pat trīs uzbrucēji pret vienu aizsargu. Jā, paldies vārtsargiem Elvim un Kristeram, viņi izglāba, bet tagad to būs paveikt sarežģītāk - ir jānospēlē vienkāršāk un drošāk, lai šādas situācijas mača laikā nebūtu vairāk par vienu. Šī ir liela problēma čempionātā līdz šim, bet tā ir labojama.”
„Būtu priecīgāks par deviņiem punktiem līdz šim, nevis septiņiem”
„Jāatceras, ka divas no spēlēm izšķīrām papildlaikā, līdz ar to pēc trim mačiem mums ir septiņi no maksimāli iespējamiem punktiem. Bet tā nav traģēdija. Tāpat viss izšķirsies nākamajās cīņās pret Vāciju, Zviedriju, Slovākiju un ASV. Būtu priecīgāks par deviņiem punktiem līdz šim, nevis septiņiem. Šobrīd pat nav vērts īsti skatīties turnīra tabulu un pretinieku rezultātus - jāgatavojas katrai nākamajai spēlei un jāsasniedz rezultāts. Komanda to var paveikt.”
„No spēles ar Vāciju sāks pieaugt spēles ātrums”
„Hokejs ir tāda spēle, kur laukumā ir divas komandas un no to piekoptā stila ir atkarīgs, cik ātra ir spēle. To diktē pretinieks un ir jāpielāgojas. Būs ātrāks pretinieks - būs ātrāka arī Latvijas izlase. No spēles ar Vāciju un katras nākamās cīņas sāks pieaugt spēles ātrums, salīdzinot ar pirmajiem trim mačiem.”
„Ļoti būtisks komponents komandas spēlē ir izstrādāta taktika - treneri veido spēles plānu, bet mača gaitā ir jāpiekoriģē nianses. Redziet, piemēram, pret Poliju un Franciju nācās atspēlēties, vajadzēja riskēt, atvērties un censties izlīdzināt rezultātu. Pret Kazahstānu mēs varējām gaidīt pretinieka kļūdu - abus vārtus guvām tieši pēc viņu dāvanām, nepareizām darbībām. Mēs bijām gudri.”
„Vācija spēlēs ātri, agresīvi, rausies uz vārtiem”
„Otrdien ir nozīmīga spēle pret Vāciju, tās rezultāts iezīmēs Latvijas izlases turpmākās perspektīvas turnīrā. Mums ir jāuzvar, lai cīnītos par ceturtdaļfinālu. Vācijai ir diena brīva pirms spēles pret Latviju, iepriekšējā mačā viņi pamatīgi zaudēja Zviedrijai, būs nikni. Vācija spēlēs ātri, agresīvi, rausies uz vārtiem. Vāciešu rindās ir labi hokejisti, pagaidām spēle čempionātā viņiem nevedas. Ļoti būtiski būs nepelnīt noraidījumus un nedot viņiem iespēju skaitliskajam vairākumam.Tas var būt viens no atslēgas momentiem. Vācija mīl spēka spēli, būs asumi, jābūt gataviem. Protams, vēl nozīmīgi ir pašiem nekļūdīties, neļaut aizskriet vienatnē pret vārtsargu vai izveidot citu nevienlīdzīgu pārsvara situāciju,” riska momentus norāda Latvijas hokeja aizsargs.
„Šodienas hokejā ātri cenšas doties uz priekšu”
„Lielas globālas tendences hokeja kā sporta veida, tā taktikas attīstībā čempionātā Čehijā pagaidām neredzu. Hokejs joprojām ir tendēts uz ātru pāreju, bez uzkavēšanās vidus zonā, neviens vairs laukuma vidū nemet lielus lokus. Telefona īsziņu veidā apsveicu izlases galveno treneri Hariju Vītoliņu ar panākumiem, viņiem ir daudz darba. Ar nepacietību gaidu nākamās Latvijas izlases spēles!”
Spēļu kalendārs Latvijai 2024. gada pasaules čempionātā:
11. maijs 17.20 Latvija - Polija 5:4 (pagarinājumā)
12. maijs 17.20 Latvija - Francija 3:2 (pagarinājumā)
14. maijs 17.20 Latvija - Kazahstāna 2:0
15. maijs 17.20 Latvija - Vācija
18. maijs 13.20 Latvija - Zviedrija
19. maijs 21.20 Latvija - Slovākija
21. maijs 17.20 Latvija - ASV