Kontinentālās Hokeja līgas (KHL) kluba Maskavas ''Dynamo'' uzbrucējs Kriss Saimons plašā intervijā kluba mājaslapai dalās iespaidos par dzīvi Krievijā, spēlēšanu ''Dynamo'' rindās un sastrādāšanos ar kluba galveno treneri Oļegu Znaroku.
Par Leo Komarovu
''Viņš spēlē ļoti interesantu un fizisku hokeju. Visu laiku lien uz vārtiem, grūž pretiniekus bortā. Provocē. Ar tādu spēli viņš ir izpelnījies simpātijas savas komandas līdzjutēju vidū. Kad ''Dynamo'' tikās ar ''Vityaz'', Leo darbojās sev ierastajā manierē, un man bija tikai viena vēlme: piežmiegt viņu, kā nākas, lai viņš mūs vairs nekaitinātu!. Viņa spēles stils atļauj atrast pretinieka vājās vietas, caur kurām iespējams panākt vēlamo rezultātu. Un vispār Leo ir ļoti draudzīgs un patīkams puisis. Viņš jau no sākuma man palīdzēja iejusties kolektīvā.''
Par Oļegu Znaroku
''Iepriekš mani un viņa ceļi nebija krustojušies, tomēr Sandis Ozoliņš, ar kuru mēs kopā spēlējām NHL un pat izcīnījām Stenlija kausu, teica, ka Znaroks ir teicams treneris un brīnišķīgs cilvēks. Lai gan ''Dynamo'' komandā neaizvadīju pārāk daudz laika, sapratu, ka Oļegs ir treneris, kuram komandā notiekošais nav vienaldzīgs. Viņš rūpējas par saviem spēlētājiem, un hokejisti viņam atmaksā ar to pašu, darot visu, ko norāda treneris. Manā profesionālajā karjerā līdz šim bija tikai viens treneris, kurš apveltīts ar līdzīgām īpašībām, kādas piemīt Znarokam. Tas ir Teds Nolans. Viņš darīja visu, lai spēlētāji tiešām justos kā daļa no komandas un pilnībā atdotos spēlei. Vienmēr patīkami redzēt, ka treneris vairāk rūpējas par spēlētājiem, nevis par sevi. Domāju - komanda, kurā strādā tāds speciālists, agri vai vēlu spēs sasniegt nopietnus rezultātus.''
Par kaušanos
''Kāpēc kaujos? Tāpēc, ka māku to darīt labi. Kad redzu, ka manas komandas puišus kāds apbižo, izdarot netīrus spēka paņēmienus, saprotu, ka šie ļaudis ir jāsoda. Nu, un, ja kāds pagrūž tavu vārtsargu, tad bez kautiņa neiztikt. Hokejs - tā ir spēle, kurā vajag prast vairākas lietas. Ja hokejists pieņem tafgaja izaicinājumu uz kautiņu, es viņu ļoti, ļoti cienu. Būt par kausli - tas ir ļoti nopietns un cienīgs lēmums. Iespējams, tikpat nopietns amats kā vārtsargam. Kad kļūdās vārtsargs, tā ir ielaista ripa. Kad kļūdās kauslis, tā ir sasista seja un daudz sāpju, tāpēc tafgaji uz sevi izjūt ļoti nopietnu spiedienu.''