Sandis Ozoliņš: "Lai uzvarētu, jāspēlē 60 minūtes, ne sekundi mazāk..."
Pēc vakardienas Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēles, kurā Rīgas ''Dinamo'' Gagarina kausa izcīņas piektajā spēlē viesos ar 1:3 atzina Maskavas ''Dynamo'' pārākumu, hokejisti sniedza nelielus komentārus par aizvadīto maču.
''Neesmu īpaši apmierināts ar to, ka neizdevās noslēgt sēriju jau šodien,'' pēc zaudētā mača teica Rīgas ''Dinamo'' līderis Sandis Ozoliņš. ''Kopumā neesmu apmierināts ar mūsu darbībām uz ledus. Lai izcīnītu uzvaru, jāspēlē ir visas 60 minūtes. Un ne sekundi mazāk. Laukuma saimnieki ļoti asi iesāka trešo periodu un divu minūšu laikā iemeta divus vārtus. Tas mūs izsita no līdzsvara. Centāmies demonstrēt to hokeju, kādu piekopām iepriekšējos mačos, taču tas neizdevās.''
''Pēc otrā perioda Oļegs Znaroks pateica, ka vajag spēlēt līdz galam un nekrist panikā,'' saka ''Dynamo'' uzbrucējs Leo Komarovs. ''Protams, ļoti palīdzēja tas, ka komandā atgriezās Miroslavs Šatans. Viņš ir lielisks hokejists, kurš ļoti noderīgs komandai. Vai nav skumji, ka manā vietā tagad pirmajā maiņā spēlē Šatans? Viņam tur jāspēlē, bet ne man. Šatans ir zvaigzne, tāpēc neviens neapvainojas. Galvenais, ka mēs uzvarējām.''
''No fiziskā viedokļa jutos labi, neskatoties uz to, ka nebiju spēlējis mēnesi,'' saka Miroslavs Šatans. ''Pāris reizes man bija izdevība gūt vārtus, taču nesanāca. Ceru, ka tālāk veiksies labāk. Mēs pēc divām trešdaļām nekritām panikā, tāpēc mūsu uzvaras noslēpums slēpjas tajā, ka mēs cīnījāmies līdz pēdējam. Mūsu gūtie vārti nebija diez ko skaisti, taču kāda tagad tam atšķirība? Nekas vēl nav zaudēts. Ar veiksmes palīdzību mums tagad pretinieks jāuzvar Rīgā, lai pēc tam atgrieztos Maskavā.''
''Protams, uz Maskavu mēs devāmies pēc uzvaras, jo gribējām pabeigt sēriju,'' iesāk Lauris Dārziņš. ''Grūti pateikt par cik procentiem bijām pārliecināti, ka arī piektajā spēlē uzvarēsim. Spēli sākām ar labu garastāvokli un lielu vēlēšanos. Viss it kā gāja labi, jo guvām pirmie vārtus, kas nav mazsvarīgi. Pēc tam mums brīžiem piederēja pārsvars. Pēc otrā perioda uz ģērbtuvēm devāmies uz pozitīvas nots...''
''Pēc gūtajiem vārtiem mēs tā kā netaisījāmies iet un spēlēt no aizsardzības. Protams, būtu bijis patīkami gūt vēl vienus vārtus, lai justos pārliecinošāk. Trešajā trešdaļā mājinieki mums nepilnu divu minūšu laikā iemeta divus vārtus. Ja godīgi, tad neko tādu negaidījām. Pretinieks sāka spēlēt nedaudz savādāk. Iespējams, viņi sāka spēlēt nedaudz ātrāk. Viņi skrēja pārāk ātri un arī uzbruka daudz aktīvāk, taču tas ir saprotams. Viņiem tajā brīdī nebija vairs kur likties. Viņiem, tāpat kā mums, vēl negribējās doties atvaļinājumā. Pēc tam, kā viņi guva pirmos vārtus, tribīnes Maskavā eksplodēja. Protams, atbalsts Maskavas ''Dynamo'' komandu vēl vairāk dzina uz priekšu. Kā rezultātā sekoja otrie zaudētie vārti.''
''Agresīva spēle nenozīmē to, ka tā uzreiz ir bez noteikumiem,'' iesāk Konstantīns Gorovikovs. ''Ir kaut kas jādara, lai uzvarētu. Rīdzinieki joprojām turpina ļoti organizēti spēlēt aizsardzībā. Arī viņu vārtsargs spēlē neslikti. Lai gūtu vārtus, ripa jānogādā vārtu priekšā, tāpēc bez agresīvas un aktīvas darbības to izdarīt ir grūti. Kāpēc mums ir tik slikts vairākums? Nezinu, vai nu mēs spēlējam slikti vai arī pretinieks labi.''