19. septembrī klusi un bez lielas pompas sākās jaunlaiku Latvijas 18. čempionāts hokejā. Seši dalībnieki – "O-zolnieki/Monarch", "Liepājas metalurgs–2", Elektrēnu "E-nergija", "Latgale", HK "Ogre" un "Rīga/Profs–18" dragās sešu apļu turnīru, bet pavasarī play off viņiem pievienosies Baltkrievijas frontē sezonu aizvadījušie "Liepājas metalurgs" un "Dinamo/Juniors".
Pirms pāris gadiem valsts čempionāts visai pompozi saucās par "Samsung" premjerlīgu, it kā netīši radot asociācijas ar Anglijas premjerlīgu futbolā. Trīs gadus latvju hokejs ripas ripināja Latvijas hokeja līgā, kuras pirmā sezona (1995./1996.) man joprojām liekas augstākais punkts pašmāju hokejā. Jā, tad mums bija tikai viena halle – Rīgas Sporta pils, un visas spēles notika tur. "Bankas Baltija" kraha gadā tribīnes pulcēja no 1500 līdz 3000 skatītāju, un to pēc tam nav spējuši atkārtot mūsu klubi Austrumeiropas Hokeja līgā un Baltkrievijas atklātajā hokeja čempionātā. Nu Latvijā ir 17 (!) halles un sešu kārtu hokeja torte. Tāpat kā padomju laikos flagmanis "Dinamo" vago bijušās PSRS āres, starpsezonā stipri apgraizītie "Liepājas metalurgs" un "Dinamo/Juniors" apgūst Baltkrievijas ekstralīgu, Andreja Maticina un Ginta Bisenieka "O-zolnieki/Juniors" debitējuši baltkrievu hokeja otrajā ešelonā, piecas komandas – "LM–92", "Rīga/Profs–93", "Rīga–94", "Rīga–95" un "LM–95" piedalās Baltkrievijas junioru un jauniešu līgā, bet 67 (65) komandas startē Latvijas bērnu un jaunatnes čempionātā.
Kāpēc aiz 67 iekavās ir 65? Ļoti vienkārši: divas U–20 grupas komandas – HS "Rīga" un "Rīga/Prizma" vēl domā, vai ir jēga spēlēt četru (!) vienību turnīrā. Piektais pretendents – "Rīga/Profs–93" no šādas iespējas jau atteicies, un, ja atteiksies arī šīs abas, Latvijas junioru hokeja spēcīgākajā grupā būs tikai divi dalībnieki "LM" un "ASK/Ogre"... Pirms pāris gadiem nekas tāds nebūtu iespējams. Kirovs Lipmans ar savu brigādi būtu šiem Latvijas čempionātā nespēlētājiem uzlicis tādus iemauktus un mutes dzelžus, ka nepīkstētu pat Viesturs Koziols. Neuzmanīgāks hokeja fans to varbūt arī palaidis garām, taču LHF savulaik gribējusi neatļaut "Rīgai 2000" spēlēt BAČ, tad atļāvusi, bet ar striktu nosacījumu, ka jau no sezonas sākuma jāpiedalās arī Latvijas čempionātā, bet pērn bija uzstādījums: vai nu BAČ piedalās visi četri klubi – "LM", ASK, "Rīga 2000" un "Latgale" vai neviens.
Līdzīga filozofija valdījusi arī jauniešu un junioru sacensībās, un, piemēram, pērn
"LB/Rīga–92" tikai ar skandālu tika pie spēlēšanas Baltkrievijā. Arguments? Nav ko kavēt skolu un šķiest naudu, ja Baltkrievijas komandas nav spēcīgākas par Latvijas vienībām, turklāt mums pašiem tepat pietiek, ar ko sacensties!
LHF tāpat kā Latvijas valdības un Saeimas lēmumi nav bijuši mirkļa ambīcijas, bet gan vēlme sakārtot savu saimniecību pēc iespējas labāk. Diemžēl tas nav izdevies. Tāpat kā valdībai un Saeimai... Skaidrs, ka ne jau no labas dzīves junioru un jauniešu komandas dreifē pa Baltkrievijas ceļiem un ne vienmēr tā ir vēlme izmantot iespēju, ka tā var izlietot (norakstīt, nošmugulēt) pašvaldības un sponsoru naudu. Ļoti labi saprotu Leonīdu Tambijevu. Ja viņa komandai, kas ir arī Latvijas U–18 bāzes klubs, sezonā piedāvā 12 (!!!) spēles Latvijas junioru čempionātā, tikai hokeja naidnieks var pieņemt šādu piedāvājumu. Bet aizbildināšanās ar skolas kavēšanu un mācību treniņu darbu samazināšanos ir klaja demagoģija. Vai tad PSRS laikos, kad bija šī piramīda: "Latvijas bērza" un "Dinamo" sporta skolas, PSRS jauniešu un junioru čempionāti, "Latvijas bērza" un "Dinamo" meistarkomandas, nenotika tāpat? Spēlējot tikai Latvijā, par meistariem neizauga ne Baldera, ne Beļavska un arī ne Ozoliņa vai Vasiļjeva paaudzes. Cita lieta, no kāda vecuma braukt uz Baltkrieviju, kā savienot hokeju un mācības, treniņus un spēles. Varbūt līdz 13–14 gadu vecumam jāspēlē tikai Latvijā, šad tad aizbraucot uz tuvākajām kaimiņvalstīm piedalīties kādā turnīrā? Nepārspīlējot un nepārvērtējot uzvaras Grecka un Tretjaka, Tumbas vai Dzurillas turnīros. Man nekad nav skaudis, ja kādam lepnāka māja vai šikāks auto, taču nezin kāpēc no atmiņas nezūd aina, kā "Profa" divpadsmitgadīgie hokeja profēni Vīnē, Bratislavā vai Prāgā iesoļo lidmašīnā, ar kuru no "Lotto Cup" atgriežas Latvijas vīriešu izlase... T.s. treknajos gados.
Kā apvienot skolu un hokeju? Amerika nav jāatklāj, ja mums ir bijusi Rīgas 55. vidusskola ar hokeja internātu. Demokrātiskā Latvijā gan neko ar varu uzspiest nevar, un katrs bērns drīkst mācīties tajā skolā, kur vēlas, taču 55. vidusskolas piemērs (1967.–1980. g. puiši) parāda, kāds ceļš ejams. Bet par treniņu, spēļu un sezonas kalendāra sabalansētību jārūpējas federācijas Treneru komitejai, metodiskajam centram un citām apakškomisijām.
Ja nekļūdos, PSRS laikos "Latvijas bērza" puikas no 14 gadu vecuma piedalījās arodbiedrību komandu čempionātā, dinamieši – savā, jauniešu vecumā sākās abu sporta skolu labāko spēlētāju apvienošana vienā komandā, bet juniori kā "Dinamo" vai RASMS jau spēlēja nopietnā PSRS junioru čempionātā. Ar priekšsacīkstēm un finālposmu, lai nav jābraukā no Omskas uz Rīgu un no Ļeņingradas uz Novokuzņecku. Bet dažu politiķu šļupsti, ka "Dinamo" vai kādam citam klubam labāk būtu spēlēt Zviedrijas un Somijas, nevis KHL vai Baltkrievijas čempionātā, nav vērā ņemami kā reālajai dzīvei neatbilstoši. Mēs varam iet ciemos tikai pie tā, kurš mūs aicina, bet izvairīties no kaimiņu būšanas ar Krieviju vai Baltkrieviju laikam vislabāk iespējams, ja visi emigrējam uz Īriju.
Visu rakstu lasiet 2. septembra izdevumā Sporta Avīze.