Pieredzējušais Latvijas hokejists Mārtiņš Cipulis, kurš pēc divu gadu pārtraukuma atkal pretendē uz vietu valstsvienības rindās pasaules čempionātā, pagaidām nelauza savu galvu par izredzēm tikt komandā, sarunā ar aģentūru LETA uzsverot, ka sagatavošanās posmā viņa plāns ir iet uz priekšu soli pa solim.
Cipulis iepriekšējos divus pavasarus uz vietu izlasē nepretendēja, taču šogad februārī ar valstsvienību piedalījās pārbaudes turnīrā Dānijā, kur izpelnījās galvenā trenera Boba Hārtlija uzslavas. Martā Cipulis ar "Kurbads" komandu kļuva par Latvijas čempionu, pēc tam saņemot uzaicinājumu pievienoties izlases kandidātiem.
"Savas izredzes [tikt uz čempionātu] es šobrīd nevērtēju. Katra diena sākas no jauna, vienu dienu nostrādāju, domāju par nākamo. Būs pārbaudes spēles, kurās ceru spēlēt. Viss būs atkarīgs no paša, jāiet soli pa solim, bet tagad negribu fantazēt, kā būs, ja būs. Uzskatu, ka vienkārši jāstrādā, un tad treneri izlems," sacīja Latvijas hokeja veterāns, kurš pasaules čempionātā debitēja 2005. gadā Austrijā.
Patlaban 37 gadus vecais hokejists neslēpa, ka sajūtas atkal esot izlasē ir ļoti labas. "Prieks, ka uzaicināja un dod iespēju ne tikai trenēties, bet arī parādīt sagatavošanās posmā, ko varu vai nevaru. Situācija ir jāizmanto, tāpēc arī esmu šeit," Cipulis norādīja, ka ir gatavs cīnīties par vietu komandā. Februārī viņš pārbaudes turnīrā Dānijā aizvadīja savu 200. spēli valstsvienības rindās, tagad atzīstot, ka šīs robežas sasniegšana bija viens no viņa mērķiem, kura realizēšana vienu brīdi šķitusi jau nereāla.
"Pēdējos divus pavasarus es nepiedalījos visā šajā pasākumā, taču iekšējais mērķis bija tās 200 spēles, kuras kaut kādā veidā gribēju sasniegt. Tas sapnis kādā brīdī varbūt arī sāka zust, bija domas, ka nesanāks, tomēr radās iespēja aizbraukt uz pārbaudes turnīru. Tobrīd biju priecīgs, bet pēc tam pavērās iespēja atnākt un arī tagad pastrādāt," atzina Cipulis.
Vairāk par Cipuli valstsvienībā spēlējuši tikai Rodrigo Laviņš (230 spēles), Aleksandrs Ņiživijs (227), Aleksandrs Semjonovs (208) un Leonīds Tambijevs (208), līdz ar to šī gada pasaules čempionātā, ja uz to izdosies aizbraukt, Cipulis var pacelties uz trešo pozīciju. Tāpat viņš ir visu laiku piektais rezultatīvākais izlases spēlētājs, aiz Tambijeva, Aleksandra Kerča, Ņiživija un Aigara Ciprusa.
Uzaicinājums uz izlases treniņnometni viņam nekļuva par lielu pārsteigumu, jo pats sapratis, ka februārī nospēlējis samērā normāli, jo ticis pie laba spēles laika. Pirms izlases treniņnometnes sākuma Hārtlijs arī atklāja, ka tieši 37 gadus vecais Cipulis Dānijā bijis ātrākais izlases spēlētājs.
"Nezinu, vai biju ātrākais vai lēnākais, bet jutos normāli. Viss turnīrs pagāja ļoti pozitīvā gaisotnē. Neteikšu, ka bija baigi viegli, bet esmu pieradis darīt visu, ko varu, spēlēt pa maksimumu. Pēc tam tad jau citiem no malas ir jāizvērtē," sacīja uzbrucējs, kurš ir vecākais izlases kandidāts, taču pats tā noteikti nejūtas. "Ir forši [kopā ar jaunajiem]. Negribas jau teikt, bet nejūtos, ka būtu mega vecs, kurš nevarētu pakustēties. Jūtos labi."
Hārtlija darba stilu un metodes Cipulis iepazinis jau pērn, kad uz dažām dienām izlases sagatavošanās noslēgumā arī piedalījās treniņos, taču uz Vāciju netika ņemts. "Jau tad sapratu, ka Hārtlija pieeja ir nedaudz citādāka nekā citiem treneriem. Viņš daudz skrupulozāk izskata visus tos sīkos momentiņus, no kā sastāv spēle. Ar to arī viņš atšķiras, jo visās epizodēs ir prasīgs," atzina Cipulis, kurš karjeras laikā piedalījies 11 pasaules čempionātos, piedevām visos pēc kārtas.
Zināms, ka Hārtlijs visiem spēlētājiem lūdz aizpildīt dažādu jautājumu anketu, ar kuras palīdzību vēlas noskaidrot vairāk par katru spēlētāju. Sarunas brīdī arī Cipulim rokās bija tieši šīs anketas papīra lapas. "Treneris vēlas zināt, kas tu esi par cilvēku. Manuprāt, tas ir normāli," piebilda uzbrucējs, kurš martā sesto reizi karjerā kļuva par Latvijas čempionu.
"Godīgi teikšu, ka nezinu, cik man ir [Latvijas] titulu, bet tā varētu būt, ka seši. Aizvadītā sezonā "Kurbadā" bija baigi OK. Viss bija ļoti pozitīvi. Tāpat sanāca palikt mājās, bija daudz brīvā laika, ko varēju pavadīt ar ģimeni un veikt papildus darbus," gandarīts bija hokejists, kurš gan pagaidām vēl par nākotnes plāniem attiecībā uz klubu hokeju neko nezināja.
Tas, ka sezona tika aizvadīta Latvijas čempionātā, viņaprāt, nebija nekāds solis atpakaļ. "Treniņos jau viss atkarīgs no tā, kā pats pieej pie tās lietas un tam, ko dari. Metieni, vienalga KHL, Latvijas čempionātā, Slovākijā vai Austrijā, ir vieni un tie paši, atšķirība tikai, kā tu izpildi vingrinājumus. Ja atnāc uz treniņu ar kreisām domām, ar laiku paliksi tajā ritmā un līmenī, bet ja domā līdzi un maksimāli strādā, tad nav tik traki. Līdz pasaules čempionātam ir mēnesis laika, kas ir pietiekoši daudz, lai uzņemtu optimālu [sportisko] formu. Šobrīd treniņos mums ir normāla slodze. Ar katru treniņu paliek intensīvāk un arī grūtāk, bet viss ir izturams un nekā pārdabiska nav," Cipulis nejūtas, ka sezonas laikā būtu "ierūsējis".