Latvijas hokeja izlase aizvadīja divas pieklājīgas trešdaļas pārbaudes mačā Slovākijā, tomēr neveiksmīgā izskaņā ar rezultātu 3:4 (1:0, 2:1, 0:3) piekāpās mājniekiem.
Pirmajā mačā Slovākijā vārtos stājās Edgars Masaļskis, bet no laukuma spēlētājiem malā palika aizsargs Aleksandrs Jerofejevs un uzbrucēju maiņa Ņiživijs – Vasiļjevs – Cipulis.
Karsuma stiķi un Saulieša niķi
Rezultāts Skalicā tika atklāts jau ceturtās minūtes ievadā, kad Karsums apsildoja Staņas cietoksni un no aizvārtes ieķesēja ripu tīklā. Ar rezultātu 0:1 līdzvērtīgā cīņā aizvadītā pirmā trešdaļa arī noslēdzās – abām komandām radās vairākas pusiespējas, tomēr vārtu vīri strādāja pārliecinoši.
Daudz par sevi jau pirmajās desmit minūtēs lika runāt Kaspars Saulietis. Vispirms viņš mazākumā piespieda noteikumus pārkāpt pretiniekiem, tad 5.minūtē negaidīti nokļuva aci pret aci ar sāncenšu vārtsargu, tomēr situācija prasīja metienu no neērtās puses un kāroto rezultātu tas nenesa, visbeidzot devītajā minūtē savu kārtējo noraidījumu nopelnīja pats Saulietis. Kā visas šīs aktivitātes vērtēs Oļegs Znaroks, kurš no ceturtās maiņas uzbrucēja vispirms sagaida spēles disciplīnas ievērošanu, uzzināsim jau pēc dažām dienām.
Džeriņš un Pečura tuvāk, Bērziņš – tālāk
Otro trešdaļu pret mūsu divām labākajām maiņām aktīvāk iesāka slovāki un likumsakarīgi izprovocēja Galviņa noteikumu pārkāpumu. Divas minūtes izturējām un... uzreiz guvām divus vārtus. Pirmajā epizodē Miķelis Rēdlihs viduszonā atdeva labu piespēli Andrim Džeriņam, kurš līdz ar Lauri Dārziņu nokļuva pret vienu aizsargu. Andris visu izdarīja godam un ar tuvu šāvienu panāca 0:2. Nākamajā maiņā pie savas zilās līnijas pretiniekiem ripu atņēma Sergejs Pečura, izskrēja uz dueli pret Staņu, skaisti nomānīja ar augumu un jau 0:3!
Ja Džeriņš un Pečura cīņā par divām brīvajām centru pozīcijām izlasē šajās epizodēs nopelnīja plusiņus, tad mirkli vēlāk Armands Bērziņš, dodoties uz sodīto beņķīša, pretī savam uzvārdam treneru prātos ieguva tikai vienu svītriņu.
Slovāki šajā vairākumā arī likumsakarīgi guva vārtus, jo rezultāts uz tablo tomēr bija pārlieku glaimojošs Znaroka komandai. Labi nosegtais Masaļskis tika pārspēts ar precīzu pieredzējušā Lintnera metienu no zonas vidusdaļas un 27.minūtē 1:3.
Trešdaļas izskaņā bīstamāk uzbruka slovāki un reiz arī norībināja mūsu vārtu rāmi, taču ar troksni vien nepietiek, lai izkustinātu ciparus uz tablo.
Vārtu priekšā izlaista uzvara
Trešajā periodā saļodzījās Sergeja Pečuras stāvs. Gan tiešā nozīmē, kad centra uzbrucējs vārtu priekšā zaudēja divcīņās un ļāva gūt divus vārtus, gan pārnestā jau minētajā konkurencē par vietu ceturtās maiņas centrā. Ne no tās labākās puses sevi šajās epizodēs parādīja arī Kristaps Sotnieks.
Oļegs Znaroks ir mītiska personība un šodien pārliecinājāmies par vēlvienu viņa superīpašību – Znaroks nesarkst. Jo tieši tā klājās visiem parastajiem Latvijas cilvēkiem, kuri četras minūtes trešajā trešdaļā vēroja pagalam bezzobainos mūsējo mēģinājumus nostāties pretinieku zonā skaitliskā vairākuma laikā.
Spēles beigu rezultāts tika uzstādīts 58.minūtē, kad bēdīgi iekrita aizsargu pāris Širokovs – Cibuļskis un Ivans Majeskis atkārtoja Džeriņa gājienu, izcīnot slovākiem uzvaru 4:3.