Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs pēc zaudējuma PČ spēlē pret ASV (3:5) norādīja, ka cīņasspara un atdeves ziņā nevar Latvijas hokejistiem neko pārmest. Viņš atzīmēja, ka svarīgs bijis Roberta Bukarta metiens pa vārtu pārliktni, kas principā bijis divu vārtu vērtībā, kā arī norādīja, ka vēl nav izlemts par to, kurš vārtsargs stāsies laukumā mačā pret Krieviju.
„Pieņēmām pāris sliktus lēmumus laukumā,” sacīja Bobs Hārtlijs. „Viņi mūs pārspēja cīņā vārtu priekšā, taču ne jau tāpēc, ka tur bija vairāk amerikāņu nekā Latvijas hokejistu. Viņi izdarīja metienus asa leņķa un divreiz tika pie atsistajām ripā, tādējādi gūstot divus no saviem pirmajiem trim vārtiem. Zinājām, ka mums ir jābūt tikpat ātriem, tas bija ļoti grūti.”
„Taču tajā pašā laikā - puiši labi nocīnījās divcīņās, mūsu enerģijas līmenis bija lielisks. Man jāuzslavē Latvijas hokejisti, kuri atdeva sevi spēlei. Pēdējās minūtēs ielaidām vārtus, taču neko nevaru pārmest cīņasspara ziņā,” atzina Hārtlijs. „Mēs varējām nospēlēt labāk savu vārtu priekšā, taču ASV tika pie šīm ripām, un tā ir ļoti talantīga komanda, kas šādas iespējas prot izmantot.”
„Pirmais periods mums izdevās patiešām labs,” piekrita Hārtlijs. „Mēs iznācām laukumā ļoti enerģiski un sparīgi, domāju, ka pārsteidzām pretiniekus, vismaz nedaudz. Taču tādas komandas kā ASV, Kanāda un Krievija nevar pilnībā ierobežot visas spēles garumā. Šīm komandām ir tik daudz talanta un tik dziļš sastāvs... Paskatoties uz ASV uzvaras vārtu autoru - Endrjū Kops, ceturtās maiņas uzbrucējs. Viņš NHL spēlē svarīgu lomu savā klubā, kas arī veido ASV izlasi par lielisku izlasi. Taču jūtu līdzi saviem spēlētājiem, jo viņi bija pelnījuši labāku rezultātu.”
Hārtlijam tika pavaicāts par Roberta Bukarta aso metienu no šaura leņķa, kad ripa trāpīja pa vārtu pārliktni: „Varam analizēt spēli visādos veidos, taču parasti viss nonāk pie 4-5 momentiem katras komandas izpildījumā, kas izšķir spēles iznākumu. Ja Bukarta metiens būtu trāpījis vārtos, proti, tiesneši videoatkārtojumā konstatētu, ka ripa jau tobrīd būtu bijusi vārtos, tiktu atcelts ASV vārtu guvums. Tas bija brīdis divu vārtu vērtībā. Es arī pats tobrīd nedomāju, ka ripa bijusi vārtos - skaņa un viss pārējais liecināja, ka ripa trāpīja pa pārliktni. Šis moments bija ļoti svarīgs, taču tā nu tas notiek.”
„Vai Teodors Bļugers spēlēs NHL? To es nezinu, tas atkarīgs no viņa paša,” Hārtlijs izteicās par spēles pirmo vārtu autoru. „Kā jauns puisis viņš rāda labu hokeju un laukumā dara ļoti labas lietas. Amerikas Hokeja līga arī ir labākā skola jaunajiem hokejistiem, tur var kļūt ātrāks, spēcīgāks un reizē arī izkopt savu spēli. Daudziem jaunajiem spēlētājiem AHL ir nepieciešams laiks, lai nobriestu nākamajam līmenim. Bet Bļugers šodien nospēlēja patiešām ļoti labi.”
Hārtlijs vēl nenosauca, kuru vārtsargu sūtīs laukumā pret Krieviju, sakot, ka šis lēmums vēl nav pieņemts: „Mums paredzēta komandas fotografēšanās, treniņā droši vien piedalīsies tikai daži spēlētāji, un pēc tam novērtēsim situāciju.”
Hārtlijs neuzskatīja, ka Elvis Merzļikins pēc stāšanās vārtos pirmajās piecās spēlēs būtu noguris: „Kur gan mēs šobrīd būtu bez Elvja? Tā arī ir lieliska pieredze Elvim. Viņš ir tikai 23 gadus vecs. Precīzi šobrīd nepateikšu, bet PČ sastāvos nav daudz vārtsargu, savu komandu pirmo numuru, kuriem būtu 23 gadi. Viņam ir uzlikta liela atbildība, ar kuru viņš tiek galā ar lielisku attieksmi un lielisku spēli laukumā. Jā, šodienas spēlē Elvis droši vien gribētu ceturto vārtu zaudējumā nospēlēt citādi, taču tādas lietas hokejā notiek. Patriks Ruā ir viens no labākajiem hokeja vārtsargiem vispār vēsturē, un arī viņš ielaida šādus un līdzīgus vārtus.”
„Turklāt Elvis ir mūsu pēdējā aizsardzības līnija,” turpināja Hārtlijs. „Šodien mēs laukumā pieļāvām daudz rupjākas kļūdas nekā vārtsargs ceturto vārtu zaudējumā, taču tās palika mazāk pamanītas, jo tās pieļāva aizsargi vai uzbrucēji un pēc tam situāciju varēja labot. Vārtsargam tā nav, viņš ir nežēlīgā pozīcijā - ja kļūdies, aiz vārtiem iedegas sarkanā gaisma.”
