Nacionālās hokeja līgas 99. regulārā sezona startējusi ar skaļu blīkšķi – vasarā ar pirmo numuru draftētajam centra uzbrucējam Ostonam Metjūzam bija nepieciešami tikai trīs metieni, lai gūtu trīs vārtus, un 40 minūtes, lai pretinieku vārtsargu pārspētu četras reizes. Stāsts par to, kā izauga vēsturiskās debijas autors, ir unikāls.
Arizonas "Coyotes" 19 pastāvēšanas gados 11 reizes nav spējusi kvalificēties izslēgšanas spēlēm, bet pirmā kārta pārvarēta tikai vienu reizi - 2012. gadā, kad Rietumu konferences finālā nācās atdurties pret nākamo čempioni Losandželosas "Kings". Arvien biežāk un biežāk tiek runāts par komandas pārcelšanu uz citu pilsētu, jo zaudējumi turpina augt. Taču tieši "Coyotes" ir galvenais iemesls, kāpēc Ostons Metjūzs nonāca hokejā.
Viņa tēvs Braiens bija daudzološs beisbolists, kura karjera pleca savainojuma dēļ beidzās, īsti nemaz nesākoties. Metjūzs vairākus gadus tika mudināts nodarboties tieši ar beisbolu, taču pēc "Coyotes" mača apmeklēšanas agrā bērnībā viņa galvā bija tikai viens sporta veids. "Viņš nespēja pacietīgi stāvēt un gaidīt. Ja varētu atsist bumbiņas ik pēc divām minūtēm, viņš atrastos pasakā," sacīja Braiens Metjūzs. Taču uz ledus izvedot momentus varēja reizi divās minūtēs.
Ostons Metjūzs ir vienīgais Nacionālās hokeja līgas draftā ar pirmo numuru izvēlētais spēlētājs, kurš nāk no pilsētas, kurā sniegs ir pārdabiska parādība, kas šokē cilvēkus. Atrast hokeja laukumu starp kaktusiem tuksnesī ir sarežģīts uzdevums, tāpēc bērnībā nācies spēlēt uz sintētiskā ledus laukumiem, kuri nebija lielāki par vienu aizsardzības zonu. Taču aizsardzības zona tā bija pārējiem - Metjūzs vienatnē varēja apspēlēt trīs pretiniekus pāris kvadrātmetros un gūt vārtus.
"Rezultāts mačos bija 45:42 vai 31:30," norādīja Braiens Metjūzs. "Nebija nevienas vietas laukumā, kur pāris metru attālumā nebūtu pretinieks. Bija jāiemācās, kā lietot rokas, kā domāt vairākus gājienus uz priekšu, kā paredzēt ripas atsišanos, kā pagriezties, kā tikt prom no spēlētājiem un iegūt brīvu vietu. Daudziem bērniem bija ļoti augsta meistarība, jo citādi vienkārši nevarēja."
"Ostons stāvēja pie apmales un gaidīja brīdi, kad komandai trūks spēlētāju, lai tiktu uz ledus," sacīja Šons Vaits, bijušais Losandželosas "Kings" spēlētājs, kurš bija vietējā hokeja laukuma pārvaldnieks. "Viņam bija pilnīgi visu komandu krekli - kādi desmit vai 12. Tiklīdz kādai komandai pietrūka spēlētāju, viņš bija gatavs iet laukumā."
Metjūzs spēlēja ne tikai pret sava vecuma bērniem. Desmit gados viņš varēja iemest piecus sešus vārtus arī trīs gadus vecākām komandām. Un mači norisinājās formātā trīs pret trim, tāpēc momentus vajadzēja veidot pašam, turklāt mazā ledus pleķītī.
Hokejs nesākas un nebeidzas ar ripas pārvaldīšanas tehniku - ļoti svarīga ir arī slidošana. Kad izjuka Padomju Savienība, ukrainis Boriss Doroženko vēlējās turpināt mācīt cilvēkiem slidošanu. Viņš nonāca vietā, kas tam bija ideāli piemērota - Meksikā.
2005. gada vasarā Doroženko ieradās Arizonā, lai vadītu slidošanas nomenti, kad viņš iepazinās ar Braienu Metjūzu un viņa septiņus gadus veco dēlu. Ostona Metjūza māte arī nāk no Meksikas, tāpēc Braiens zināja spāņu valodu un atrada veidu, kā sazināties ar treneri.
Pēc gada Doroženko bija pametis Meksiku un dzīvoja Metjūzu ģimenes mājā, pa dienu trenējot vietējos profesionāļus. Viņa metodes bija unikālas - skriešana slidās, uzspīlēta soļošana, slidošana uz papēžiem. Ledus haļļu īpašnieki viņu neieredzēja, jo pēc nodarbībām ledu rotāja dziļi caurumi.
Visas unikālās nodarbības ļāva Metjūzam palikt Arizonā, kamēr citas ģimenes maksāja 20 tūkstošus, lai nosūtītu desmit gadus vecos bērnus pie komandām, kas braukāja pa valsti. Palikšanu mājās un spēlēšanu uz mazā laukuma Braiens Metjūzs salīdzināja ar Brazīlijas futbola zvaigznēm - viņš zināja, ka lielie meistari uzauguši nabadzīgā vidē, spēlējot uz maziem laukumiem pieci pret pieciem, nevis skrienot pa lielo zālienu. Tehnika šajā vecumā bija svarīgāka nekā fiziskā sagatavotība un prasme citus noskriet.
Arī vēlāk Ostons Metjūzs izvēlējās unikālu ceļu - viņš nevis devās uz Kanādas junioriem vai ASV koledžu, bet pievienojās profesionāļiem Eiropā. 17 gadu vecumā viņš pelnīja 400 tūkstošus dolāru Šveicē, pārstāvot Cīrihes "Lions", kas uzvarēja regulārajā čempionātā. 36 spēlēs Metjūzs guva 24 vārtus un sakrāja 46 punktus, un tas kļuva par Šveices rekordu hokejistam, kurš vēl nav sasniedzis 20 gadu atzīmi.
Pirms Nacionālās hokeja līgas sezonas sākuma Metjūzs pārstāvēja Ziemeļamerikas U23 izlasi Pasaules kausā. Pirmajās pārbaudes spēlēs viņš tika pieteikts kā 13. uzbrucējs un laukumā parādījās retāk nekā komandas biedri. Tomēr sniegums bija tik iespaidīgs, ka izšķirošajos mačos Metjūzs cīnījās pirmajā maiņā kopā ar 2015. gada drafta pirmo numuru Konoru Makdeividu.
"Liekas, ka debijā ripai pieskāros četras reizes," partnera lielisko sniegumu novērtēja Makdeivids. Viņš pārstāv Edmontonas "Oilers", Metjūzs pārstāv Toronto "Maple Leafs". Makdeivids pārstāv Kanādu, Metjūzs - Amerikas Savienotās Valstis. Vai šis būs duelis, kuram sekosim turpmākajos gados?