Ābols: "Centāmies savaldīt emocijas, lai nospēlētu pēdējās 20 minūtes"
Pasaules čempionātā ceturto zaudējumu četrās spēlēs piedzīvoja Latvijas valstsvienība, kas atspēlēja trīs vārtu deficītu, tomēr kapitulēja minūti un 29 sekundes līdz pamatlaika beigām - 4:5 pret Šveici. Uzbrucējs Rodrigo Ābols, kurš bija viens no trim latviešiem, kuri maču pabeidza ar pozitīvu lietderības koeficientu, arī bija viens no retajiem, kurš pēc neveiksmes aprunājās ar žurnālistiem. Viņš atzina, kā jāprot uzvarēt arī nesmukajos mačos.
"Vilšanās, dusmas. Laikam jādusmojas uz sevi," pirmās emocijas pēc laukuma pamešanas atklāja uzbrucējs Rodrigo Ābols. "Treneri iedod uzdevumu, kas jāpilda 60 minūšu garumā, taču mēs vienu maiņu atslābinājāmies, un ripa uzreiz ir mūsu vārtos. Pasaules čempionāta līmenis ir tik augsts, ka kļūdas netiek piedotas."
Kāds bija treneru dotais uzdevums?
Taktiskie zīmējumi - viss bija sarunāts. Vienojāmies, kā iziesim no zonas. Zinājām, ka šveicieši aktīvi skries virsū, neskatoties uz to, ka viņiem bija otrā spēle divās dienās. Viņi nekādi nepārsteidza, bet mēs gribējām izdomāt kaut ko labāku. Un tur arī radās kļūdas.
Cik lielā mērā izdevās izpildīt treneru uzdevumu?
Situācijās, kurās izdevās, arī bija pozitīvs iznākums. Redz, pie 0:3 savācāmies, uzreiz iemetām trīs vārtus un izlīdzinājām spēli. Bija "bum, bum" mačs, pēc kura grūti izdarīt secinājumus. Ripas lidoja iekšā pēc rikošetiem, īsti smuku golu nebija. Taču tāds ir mūsdienu hokejs. Jāmāk uzvarēt arī nesmukajās spēlēs.
Kas notika ģērbtuvēs, kad piecu minūšu laikā panācāt izlīdzinājumu?
Centāmies nomierināties. Zinājām, ka tagad nevajag skriet pa galvu, pa kaklu uz priekšu, jo Šveice ir meistarīga komanda, kas uzreiz var sodīt par pārgalvību. Centāmies savaldīt emocijas, lai nospēlētu pēdējās 20 minūtes līdz galam, bet nesanāca.
Tavuprāt, Šveices trešie vārti bija jāieskaita?
50 pret 50. Tā kā ripa ielidoja mūsu vārtos, jāsaka, ka nebija. Domāju, ka nebija, bet tas ir uz tiesneša sirdsapziņas. Vai viņš varēs naktī pagulēt, vai nevarēs. Jāskatās video.
Kāds izdevies turnīra ievads?
It kā labi spēlējam, bet tabulā pēc četrām spēlēm ir tikai trīs punkti. Ir rūgteni salda sajūta. It kā labi spēlējam, bet nevaram 60 minūtes novadīt līdz galam. Manuprāt, tas ir galvenais iemesls, kāpēc mums ir tik maz punktu.
Sajauktie uzbrucēju virknējumi nostrādāja?
Varbūt. Viņiem iekrita rikošeti, mums iekrita rikošeti. Kad izmaini virknējumus, uzreiz mainās spēles ritms. Varbūt tā ir sakritība, bet hokejā pieņemts - ja spēle neiet, tad jāmaina virknējumi.
Beigās svarīgāk bija iemest vai neielaist?
Nebija tā, ka skrējām un baigi gribējām iemest. Protams, gribējām trīs punktus, jo zinājām, cik ļoti svarīgi tie ir. Bet beigās sanāca, ka dabūjām ripu savos vārtos. Nenospēlējām gudrāk un ar vēsu galvu.
Sākumā bija divi noraidījumi par grūšanu apmalē. Pirms turnīra tas tika īpaši izcelts?
Strīdīgi. Man šķiet, ka neko nebrīdināja. Taču katru dienu noteikumi kardināli nemainās, tāpēc baigo brīdinājumu nebija. Abām komandām bija strīdīgas epizodes. Nevajag novelt vainu uz tiesnešiem - ne jau viņu dēļ nonācām iedzinējos ar 0:3, ne jau viņi lika mums sākt spēli ar 0:3.
Šveice bija vājākais pretinieks no četriem? Atšķīrās?
Grūti teikt, vai bija vājākais. Protams, ka atšķīrās, jo nebija tik meistarīgi izpildītāji kā krieviem Panarins, Dadonovs un Šipačovs. Katrai komandai ir savas īpatnības. Šveice ir aktīva un fiziski spēcīga, bet bijām tam gatavi. Pret viņiem aizvadījām divas pārbaudes spēles, analizējām video. Grūti pateikt, kurš pretinieks bija vājāks, bet kurš - spēcīgāks. Ar visiem cīnāmies, tāpēc nav ne stiprākas, ne vājākas komandas.
