Miķelis Rēdlihs ir atraktīvākais no brāļu un hokejistu Rēdlihu klana. Droši vien arī lielākais cīnītājs. Un Vankūverā Miķeļa gols no vārtu paša stūra gandrīz nolika čehus uz lāpstiņām. 2:2.
Miķeli! Vai šis varbūt ir tavas dzīves svarīgākais gols?
Ja būtu uzvarējuši, tā varētu teikt, bet mēs diemžēl zaudējām un tad šiem vārtiem vairs nav tik liela vērtība.
Vai Vankūverā sāk parādīties ''Dinamo'' skola? KHL pratāt izvilkt uzvaru no 0:3 un 0:4. Šodien ''izlīdāt'' no 0:2.
Grūti spriest, bet otro un trešo periodu mēs spēlējām baigi labi. Šī bija pirmā spēle, kad mēs uzvarējām gandrīz visas divcīņas. Rezultātam topot 1:2 un jo sevišķi - 2:2, čehiem bija panika, un viņi nezināja, ko darīt. Mēs jau bijām pārņēmuši iniciatīvu un mums bija ļoti liela pārliecība, ka ejam uz uzvaru, bet kaut kas tomēr pietrūka.
Kas?
Vienmēr jau saka, ka stiprākais uzvar. Laikam šodien čehi bija stiprāki. Bet mēs cīnījāmies un šodien laukumā atstājām visu savu spēku.
Varbūt kaut kas būtu bijis labāk, ja, spēlējot pieci pret trim, tiesneši būtu ieskaitījuši Cipuļa golu?
Tas tā vienkārši notika. Bet gan jau mums arī vēl būs šīs lielās spēles, kad uzvarēsim mēs.
Kā ir vairāk - skumju, ka jābrauc mājās, vai gandarījums, ka labi nospēlējāt ar vienu no pasaules spēcīgākajām izlasēm?
Tagad ir tāda mazliet nepiepildīta sapņa sajūta. Beigās jau likās, ka mēs varam uzvarēt čehus... Ir mazliet tāda kā vilšanās sajūta.
Kā Martinam Dukuram, kurš jau bija gandrīz čempions...
Grūti salīdzināt.
Vai šī spēle ar čehiem radīja pārliecību, ka varam spēlēt šajā līmenī?
Grūti spriest. Ja pirmās trīs spēles mums neizdevās, tad šodien ar čehiem bijām līdzvērtīgi sāncenši, bet spēka spēle viņus pat pārspējām. Arī uz pirmajām trim spēlēm laukumā negājām ar zaudētāju apziņu, bet šodien cīņasspars bija mežonīgs. Jau no paša sākuma. Arī tad, kad rezultāts bija 0:2, visi bija uzlādēti un viens otram teicām, ka varam un turpinājām spēlēt.