Tikai Vankūveras olimpisko spēļu grupu turnīru pati pēdējā spēle Zviedrija – Somija deva pilnīgu skaidrību par kvalifikācijas spēļu pāriem. Latvijas izlasei 24. februārī pulksten 5 pēc Rīgas laika būs vēlreiz iespēja uzspēlēt ar Čehiju. Pēc tam Kanāda un Vācija, Slovākija un Norvēģija, Šveice un Baltkrievija.
Kā teiktu Juris Robežnieks, jums tur, Vankūverā, gan iet trakāk nekā dažreiz hokejā. Grupu turnīru pēdējās spēles bija no trako sērijas. Un pēc katras no tām veidojās pavisam cita asinsaina. Krievu uzvara pār čehiem droši vien tika gaidīta ar lielu varbūtību. Arī mani interesēja, vai tiešām neviens nenoliks pie vietas krievu atomelektrostaciju Ovečkinu. Nenolika. Tiesneši NHL zvaigzni ļoti respektē. Arī šoreiz bija vairākas epizodes, kad Ovečkins bija pelnījis pa degunu. Uzskatāmākā no tām, kad viņš laukuma centrā atņēma ripu NHL bijušajai superzvaigznei Jāgram, sekoja izspēle uz priekšu, un Magņitogorskas lielākais talants Malkins panāca 3:1. Manuprāt, šajā situācijā Ovečkins bija pelnījis vismaz divu minūšu noraidījumu – par sitienu Jāgram pa galvu vai arī par bloķēšanu. Bet Ovečkinu te ļoti ciena... Arī spēlē ar Slovākiju enerģiskais Vašingtonas kapitālists no četrām sadursmēm ar slovāku milzi Haru vismaz divas reizes bija pelnījis atpūtu uz noraidīto soliņa. Ja viņa vietā šādi nospēlētu Miķelis Rēdlihs, sods būtu gandrīz ar simtprocentīgu garantiju. Krievijas un Čehijas spēli (4:2) varēju skatīties bez lieka sasprindzinājuma, ka tikai kaut ko nepalaižu garām. Spēlētāji tiešām monstri. Malkins kritienā iemet vārtu tālajā stūrī! Krievu vārtsargs Nabokovs visu dara pareizi, bet čehs Plekaņecs tomēr trāpa tālajā devītniekā. Eh, kad mums atkal būs šāds Balderis, kurš var iemest tur, kur grib, un nevis inerces pēc uzmest pa vārtiem. Taču arī NHL spēlētāji ir tikai cilvēki. Floridas panteru vārtsargs Vokuons ar labo roku, protams, gribēja pie ledus piespiest Kozlova viegli slidināto ripu, taču piespieda gaisu, ripai ieslīdot vārtos.
Jūs domājat, kanādieši nezināja, ka zaudējums ASV (3:5) viņus gandrīz neglābjami ceturtdaļfinālā uzsūta virsū Krievijai? Pirms olimpiskajām spēlēm prognozētajam finālmačam. Skaidrs, ka zināja, bet to noteikti zināja arī amerikāņi, turklāt viņi ar vienu šāvienu nošāva trīs zaķus: satrieca ar pierēm kopā abus favorītus, atbrīvojās no viena spēcīga konkurenta pusfinālā (vai pat finālā!) un nodrošināja sev pirmo vai vismaz otro vietu pēc grupu turnīra. Zinu, ka Latvijā ir ļoti daudz Kanādas izlases cienītāju, bet es tajā šīs lielās zvaigznes pamanīju ar grūtībām. Nu slīd pa ledu Nešs kā divdurvju skapis (1,93 m, 99 kg), tāpat kā slīdēja iepriekšējā spēlē ar Šveici. Trešo maču pēc kārtas bez vārtu guvuma, bet ar 12 metieniem un lietderību mīnus viens. Vai mēs Latvijā brīžam šos NHL milžus pārāk neglorificējam?
Pirms grupu turnīra pēdējās spēles Somija – Zviedrija (0:3) ar kolēģi Māri Zembergu lēšam, ka ir jābūt ļoti lielam naidam ar kaimiņu, lai, darbinot traktoru, pie viena neapartu arī viņa mazdārziņu. Protams, kad aparts jau paša lauks. Olimpiskā turnīra stratēģijas spēlē tas nozīmēja tikai to, ka nedrīkstēja būt lielas somu uzvaras, visi pārējie varianti apmierināja abas puses. Ne somu, ne zviedru ģērbtuvē pirms spēles un tās pārtraukumos nebiju, bet spēle arī nebija tā vērta. Būt vieglprātīgi apgalvot, ka abi kaimiņi spēlēja nopietni – vienīgā epizode, kad soms Pitkenens ar elkoni iebrauca Hernkvista galvā, par to saņemot 5+20. Pārējā laikā – frīstails ar hokeja elementiem.
Vai mums ir labi vēlreiz spēlēt ar čehiem? Drīzāk jā, nekā nē. Kā uzskata Latvijā populārais treneris Vladimirs Rešetņikovs, komandai, kas kādā turnīrā sāncensi jau uzveikusi, ir psiholoģiski ļoti grūti ar šo pašu vienību spēlēt vēlreiz. Optimisma gaisa pilis neceļu, taču Znaroka brigādei nu būs iespēja pierādīt, ka pusspēle ar čehiem bija mūsu spiediens, nevis čehu grožu palaišana vaļīgāk. Man liekas, ka mums daži trumpji ir. Varbūt ne akurāt kreicene, bet ir. Čehijai obligāti vajag uzvarēt, mums šāda psiholoģiskā spiediena nav. Jāgra brigāde mūs var neņemt par pilnu. Un, ja spēles sākumā Vasiļjevs vai kāds cits iemetīs, tad iespējams ir viss. Mazliet veiksmes Masaļskim, mazliet aizsargiem, un galu galā Karsums arī varēs dragāt uz pilnu aptveri – ja nu gadās lielais noraidījums, zaudētājiem tas paliek tikai statistikas ailēs. Un vēl. Krievijas un Čehijas spēles laikā tribīnēs par kaut ko intensīvi runāja Znaroks un Artūrs Irbe. Gan jau Irbem bija kas sakāms, kā sapārot Masaļski ar veiksmi un kā vislabāk dabūt ripu Vokuona vārtos. Varbūt UBC arēna, kur notika sieviešu turnīrs, Latvijai būs laimīgāka par Vankūveras Canucks mājvietu?
Olimpiskā turnīra shēma turpmāk ir šāda: ceturtdaļfinālā ASV spēlēs ar Šveices/Baltkrievijas mača uzvarētāju, Somija – ar Čehijas/Latvijas spēles uzvarētāju, un šis ir viens pusfināla zars. Zviedrija ceturtdaļfinālā spēlēs ar Slovākijas/Norvēģijas mača uzvarētāju, bet Krievija – ar Kanādas/Vācijas spēles uzvarētāju, un šis ir otrs pusfināla zars.
***
UZZIŅAI
Vankūveras OS rangs pēc grupu turnīra
1. ASV 3 3-0-0-0 14-5 9
2. Zviedrija 3 3-0-0-0 9-2 9
3. Krievija 3 2-0-1-0 14-6 7
4. Somija 3 2-0-0-1 10-4 6
5. Čehija 3 2-0-0-1 10-8 6
6. Kanāda 3 1-1-0-1 14-7 5
7. Slovākija 3 1-1-0-1 9-4 5
8. Šveice 3 0-1-1-1 8-10 3
9. Baltkrievija 3 1-0-0-2 8-12 3
10. Norvēģija 3 0-0-1-2 5-19 1
11. Vācija 3 0-0-0-3 3-12 0
12. Latvija 3 0-0-0-3 4-19 0