Edgars Masaļskis šobrīd Latvijas hokejam ir svarīgāks nekā Irbe pirms desmit gadiem un Vasiļonoks pirms trīsdesmit. Jo Edžus ir pirmais situācijā, kad otrā nav, bet trešais atpaliek vēl no otrā. Komandas biedri Vankūverā viņu uz rokām nenēsā. Un arī Edžus pats mākoņos nelidinās.
- Ko tu vari teikt par savu spēli šodien?
- Sākumā par daudz pārstresojos. Labi, Krejci sākumā izgāja viens pret mani, bet būtībā es viņam šo golu uzdāvināju.
- Par ātru nokriti uz ledus?
- Noticēju viņa pirmajai kustībai, un tas arī bija viss.
- Kas bija ar Jāgra golu?
- Ripa trāpīja pa mūsu spēlētāja nūju un uzskrēja augšā. Tas bija vienīgais no goliem, kur es nevarēju neko izdarīt. Ceturtais arī bija tāds pats.
- Tad čehi arī tevi saraustīja.
- Un es bišķi, bišķi arī pazaudēju vārtus.
- Kas notika ar otro ripu?
- Tur arī bija divi rikošeti, bet tādas ripas vienalga ir jāķer.
- Ko tu vari teikt par visu spēli kopumā? Bija 55 minūtes laba hokeja...
- Jā, bet čehiem momenti bija arī pēc tam, bet mēs kaut kā draudzīgāk aizstāvējāmies. Spēlējām daudz pašaizliedzīgāk. Spēles sākums - tā mums ir gandrīz kā slimība. To jau es arī televīzijā teicu: pusdeviņos no rīta uztaisīt iesildīšanos un citā Vankūveras hallē nekā spēlējam - nezinu, ar kuru vietu domā spēļu organizatori. Es esmu pārliecināts, ka kanādieši un krievi ātrāk par desmitiem vispār nenāk uz stadionu. Lai spēles dienā celtos jau pusseptiņos no rīta...
- Tev pašam arī spēles iesākums bija ne šāds, ne tāds...
- Ir grūti, jo katru dienu mums kaut kas mainās: tad ir treniņš pusastoņos vakarā, tad raskatka (iesildīšanās treniņš,J.M.) astoņos no rīta, tad divpadsmitos dienā, tad četros pēcpusdienā... Neko nevar saprast, organisms arī nav noķēris darba ritmu. Vajag laiku, lai pielāgotos.
- Kā būs pret slovākiem? Sāksim spēlēt no 30. minūtes?
- Pret slovākiem mums jāsāk spēlēt no paša sākuma. Un pašiem, nevis gaidīt, kā viņi spēlēs. Jāņem ripa un jāmet tajā zonā, jāskrien tai pakaļ. Jāmēģina pašiem viņus sasist un nevis gaidīt, lai viņi kļūdās.