Pēc vienas dienas atpūtas Latvijas izlasei pasaules čempionātā nākamais mačs – spēle pret Kazahstānu. Gribētos teikt, ka mūsējiem tā būs cīņa par trīs punktiem, domājot par ceturtdaļfinālu, bet tikpat labi šis mačs var izrādīties aktuāls saistībā ar vietas saglabāšanu elitē.
Latvijas un Kazahstānas izlases pirmo brīvdienu sagaidīja vienlīdz nelāgā noskaņojumā – svētdien abas izlases piedzīvoja zaudējumus, attiecīgi pret Vāciju un Baltkrieviju. Tiesa, kazahiem šis noskaņojums ir vēl saņurcītāks, jo viņiem ir jau divi zaudējumi, un šobrīd tieši kazahi atrodas tur, kur viņiem pirms turnīra tika noteikta vieta – pašā tabulas lejasgalā, kas neko vairāk kā cīņu par vietas saglabāšanu elitē nesola. Tiesa, Latvijas izlasei šobrīd nav ne mazākā iemesla smaidīt platu muti par savu uzvaru pār somiem. Pašapziņas celšanai tā lieti noder, taču neesam tik diži, lai šodienas spēli uztvertu kā starpposmu ceļā uz kaut ko vērā ņemamu. Tādi paši kā kazahi vien esam, un tieši šodien kļūs zināms, kā latviešiem izdzīvot atlikušo čempionātu. Vai pietuvosimies to komandu pulciņam, kuri cīnās par izdzīvošanu, vai tomēr tām komandām, kuras Minskā grib uzkavēties ilgāk par priekšsacīkstēm. Starp citu, ja kāds ir piemirsis, kazahi prata atņemt punktu vāciešiem, kamēr mēs pret to pašu Vāciju palikām tukšā.
Mūsu šodienas pretinieku nometnē nav pamanītas panikas pazīmes. Tās varētu kļūt manāmas pēc šodienas mača, ja tiks piedzīvots trešais zaudējums pēc kārtas. Par savu un kazahu labsajūtu būs jāparūpējas pašiem hokejistiem. Vai tā bija vieglprātība vai īpaša recepte kaujinieciskā gara atgūšanai, kāpēc kazahi vakar neaizvadīja treniņu, atbildes uzzināsim šovakar. Kazahi palika gulšņājam savā viesnīcā, bet latvieši sev atvēlēto stundas treniņu izmantoja, kā nu kurš vēlējās. Ducis spēlētāju (visi trīs vārtsargi, Bērziņš, Laviņš, Džeriņš, Ķēniņš, Štāls, Lipsbergs, Koba Jass, Jaks un Meija) izvēlējās ledus treniņu, kamēr citi deva priekšroku nodarbībām svaigā gaisā, skrienot vai dzenājot futbola bumbu. Treniņa laikā izlases galvenajam trenerim Tedam Nolanam bija vairākas tête-à-tête sarunas ar Juri Štālu un komandas mediķiem, lai lieku reizi pārliecinātos, vai mačā pret Somiju trieciens apmalē tomēr nav atstājis kaut kādas sekas. Ja reiz Štāls rāvās laukumā jau mačā pret vāciešiem, tad par viņa gatavību rītdienas spēlei vispār nevajadzētu būt nekādām raizēm. Štāls ir gatavs atkal ņemt rokās savu darba rīku un iziet laukumā pret kazahiem. Vai tā būs, par to treneri lems spēles dienā, taču visas pazīmes rāda, ka Juris atkal būs pieteikumā. Toties treneriem nāksies paskalot kafijas biezumus un padomāt, kurš no vārtsargiem šovakar būs pilnā loze. Pirms pāris dienām it kā jau bijis skaidrs, ka pret kazahiem spēlēs Gudļevskis, taču pēc mača ar vāciešiem viņa pozīcijas vairs nav tik pārliecinošas. Norakstīts viņš nav, taču pēc pirmajiem diviem mačiem drošāka sajūta ir par Masaļski.
Būtu tikai loģiski, ja treneri kaut ko pamainītu arī uzbrucēju virknējumos. Nolans ir liels ķeneris uz spēlētāju mētāšanu no vienas maiņas uz citu, un šī ir tā reize, kad viņam jāpadomā, kā izspiest taustāmus labumus no diviem trijniekiem. Ja ar M. Rēdlihu (1+2), Daugaviņu (1+1) un Ķēniņu (0+2) viss ir kārtībā, tad ar vēl diviem virknējumiem, no kuriem tiek gaidīti vārtu guvumi, nav iemesla būt apmierinātiem. Ņiživijs, Vasiļjevs un Cipulis pa trim ir nopelnījuši vien vienu rezultatīvu piespēli, un tāds pats pienesums ir no Girgensona, Lipsberga un Indraša, un nav tā, ka šīm trijotnēm būtu atvēlēts mazāks spēles laiks. Visiem ir iespējas spēlēt arī vairākumā, taču lietderība pagaidām klibo uz abām kājām. Treneri sola, ka izmaiņas būs...
***
Latvija pret Kazahstānu PČ
• Pret kazahiem pasaules čempionātos spēlēts tikai divas reizes, un abos mačos izcīnītas uzvaras – 1998. gadā Bāzelē ar 7:2 un 2004. gadā Prāgā ar 3:1.
• Šī būs trešā spēle šajā čempionātā, un, kā liecina iepriekšējo čempionātu statistika, trešās spēles mūsējiem bijušas ļoti veiksmīgas – 11 uzvaras, viens neizšķirts, viens zaudējums pēcspēles metienos, viens zaudējums pagarinājumos un trīs zaudējumi. Vārti – 59:33.
• 1998. gada spēlē Latvijas izlase piecus vārtus guva 8 minūšu un 38 sekunžu laikā.