Vairāki Latvijas Futbola federācijas valdes locekļi atkāpjas no amatiem

 
©Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Māris Verpakovskis, Žoržs Tikmers, Juris Keišs, Vladimirs Žuks un Aleksandrs Starkovs piektdien Latvijas Futbola federācijas (LFF) ikgadējā kongresā atkāpās no organizācijas valdes locekļu amatiem.

No šiem pieciem tikai futbola kluba RFS ģenerāldirektors Verpakovskis uzrakstījis iesniegumu par atkāpšanos no amata. Verpakovskis, kura pārziņā bija elites futbola attīstība, atkāpies arī no LFF pirmā viceprezidenta amata.

Savukārt Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs un LFF otrais viceprezidents Tikmers bija atbildīgs par sieviešu futbola attīstību, Keiša pārziņā bija izglītības segmenta attīstība, bet Žuks pārraudzīja infrastruktūras un reģionālo attīstību.

Tikmēr Aleksandrs Isakovs, kurš atbildīgs par klubu sacensību attīstību, atklāja, ka lēmumu paziņos nākamajā valdes sēdē.

LFF valdē ir arī organizācijas prezidents Kaspars Gorkšs, Vadims Direktorenko, Artūrs Zakreševskis, Guntis Blumbergs un Jānis Mežeckis. Tiesa, bijušais LFF ģenerālsekretārs Mežeckis un Starkovs valdē ir bez balsstiesībām.

Ņemot vērā LFF statūtus, ja valdē atbrīvojas vairāk nekā 50% vietu, LFF izpildinstitūcija vai Speciālā komiteja viena mēneša laikā sasauc ārkārtas kongresu, lai uz atlikušo pilnvaru laiku ievēlētu citus valdes locekļus. Šobrīd LFF valde turpina darboties lemttiesīgā sastāvā.

LFF biedri kongresā noraidīja valdes ziņojumu, to atbalstot 47 no 94 sanākušajiem biedriem, tādējādi pietrūka tikai viena balss. Valdes locekļi, kuri no tribīnes publiski atkāpās no amatiem, kā iemeslu minēja LFF biedru izteikto neuzticību.

Tāpat kongresā tika paziņots, ka organizācijas jauno statūtu apstiprināšanu plāno veikt 27.septembrī ārkārtas kongresā. Sākotnēji šīs dienas kongresa darba kārtībā bija iekļauta LFF statūtu jaunās redakcijas prezentācija un apstiprināšana, tomēr organizācijas vadība nolēmusi atsaukt punktu par statūtu apstiprināšanu.

Šodienas kongresā biedriem bija jāapstiprina arī neatkarīgā revidenta atzinums par LFF 2018.gada finanšu pārskatu, tomēr LFF aicinātais revidents "Latimira un partneri" iepriekš informēja organizāciju, ka nevar sniegt atzinumu, jo nav saņemta visa nepieciešamā informācija.

Atzinums vēl joprojām nav iesniegts, tāpēc LFF biedri nevarēja to apstiprināt.

Kongresā tāpat tika prezentēts LFF ilgtermiņa budžeta veidošanas projekts, kura ieviešanas nolūkos federācijas valde nozīmējusi organizācijas ģenerālsekretāram līdz jūnijam izstrādāt budžeta pārvaldes vadlīnijas finanšu un grāmatvedības šķērsgriezumos, kā arī sagatavot LFF investīciju plānu. Kongresā tika prezentēts arī precizētais 2019.gada budžets, kurā cita starpā papildus būs ietverts no jauna piesaistīto LFF sponsoru finansējums, bet izdevumos papildus ietvertas izmaksas par virslīgas tiesnešu darba apmaksu.

Šis bija otrais LFF kongress šogad, jo februārī notika ārkārtas kongress. Tajā LFF biedri balsoja par uzticību organizācijas prezidentam Kasparam Gorkšam, kurš pārliecinoši saglabāja savu amatu.

LFF ir vienīgā futbola asociācija Latvijā, kuru ir atzinusi Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) un Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA). 1921.gadā dibinātā LFF ir atbildīga par futbola attīstību valstī, kā arī tai ir tiesības pārstāvēt Latviju FIFA, UEFA un citās sporta institūcijās. LFF pieder ekskluzīvas tiesības organizēt un vadīt visu līmeņu futbola sacensības Latvijā. Patlaban LFF ir uzņemts 141 biedrs, savukārt kandidātu statuss piešķirts 29 ar futbolu saistītām organizācijām.

 

Rīgas namu pārvaldnieks