Līdz Pasaules kausa izcīņas futbolā finālturnīra pirmajai spēlei starp Brazīlijas un Horvātijas izlasēm, kas notiks Sanpaulu stadionā, palikusi tieši nedēļa, un Brazīlijā cenšas drudžaini paveikt laikus nepadarītos darbus. Ar 11 miljardiem dolāru, kas ieguldīti turnīra rīkošanā, izrādījies stipri par maz, daudzi solītie infrastruktūras uzlabošanas projekti palikuši tikai uz papīra, bet neapmierinātie iedzīvotāji, neraugoties uz to, ka dievina futbolu, ir gatavi čempionāta laikā streikot un citādi paust savu neapmierinātību par nepamatotajiem tēriņiem.
Vēl pavasarī Starptautiskās futbola federācijas FIFA pārstāvji pieļāva iespēju, ka sākotnējo spēļu kalendāru nāksies grozīt, jo neizskatījās, ka stadiona celtniecību Kuritibas pilsētā izdosies pabeigt laikus. Tomēr tagad ir skaidrs – lai gan vairākas sporta būves ne tuvu nav ideālā kārtībā, čempionāts no 12. jūnija līdz 13. jūlijam saskaņā ar iepriekš apstiprināto plānu notiks 12 pilsētu 12 stadionos. Tiek lēsts, ka Brazīlijā ieradīsies ap 600 000 futbola līdzjutēju no ārzemēm, tāpat tuvākā mēneša laikā stadionus ieplānojuši apmeklēt aptuveni 3,1 miljons brazīliešu.
Tēriņi lielāki, darbi iekavēti
Stadioniem, kuros notiks spēles, bija jābūt gataviem, vēlākais, līdz 2013. gada 31. decembrim, taču piecās arēnās, ieskaitot Corinthians stadionu Sanpaulu, kur ieplānota čempionāta atklāšanas spēle, darbi turpinās vēl šajā nedēļā, vēsta AFP. Šīs nedēļas sākumā stadionā vēl nebija ierīkota pagaidu tribīne 20 000 faniem un pabeigta VIP ložas iekšējā apdare, turklāt pilsētas ugunsdzēsības departaments bija norādījis uz būtiskiem trūkumiem ugunsdrošības jomā. Līdzīga situācija ir Kuritibā, Kujabā, Natalā un Portualegri – arī šo pilsētu stadionos turpinās celtniecības darbi. FIFA amatpersonas atzinušas, ka brazīliešu bezrūpība un ieradums visu darīt pēdējā brīdī ir vispārzināms fakts, taču visam esot savas robežas – tik lielu problēmu ar arēnu būvi kā Brazīlijā neesot bijis pat pirms četriem gadiem DĀR, neraugoties uz to, ka abu valstu futbola tradīcijas ir nesalīdzināmas. Pirms dažiem mēnešiem čempionāta rīkotāji pat atklāti atzinuši, ka nāksies pievērt acis uz nelieliem trūkumiem, kas ietekmēs stadionā esošo fanu komfortu, un koncentrēties uz tehnisko pusi – lai vismaz televizoru ekrānos viss izskatītos nevainojami.
Ziņu aģentūra AP norāda, ka nav piepildījušās bijušā Brazīlijas prezidenta Luisa Inasio Lulas da Silvas cerības uz to, ka stadionu celtniecību finansēs privātās kompānijas. Lai gan daudzviet arēnas patiešām būs klubu īpašumā (piemēram, jau pieminētais Corinthians stadions), to celtniecībā ieguldīti milzīgi valsts un štatu budžetu līdzekļi, turklāt izmaksas bijušas krietni lielākas par plānotajām. Ar to, iespējams, varētu samierināties gadījumā, ja darbs būtu paveikts laikus un nevainojami, taču Brazīlijā tā nav noticis. Regulāri strādnieku streiki, traģēdijas, kas prasījušas vismaz astoņu cilvēku dzīvības, brūkoši stadionu jumti un tribīnes, ugunsgrēki jaunceltnēs, FIFA noteikto prasību ignorēšana – beidzamā gada laikā no Brazīlijas neskaitāmas reizes pienākušas ziņas par problēmām celtniecības gaitā. Situāciju sarežģījis tas, ka Brazīlija ir federatīva valsts, kuras štatiem ir liela autonomija, bet visas garantijas par čempionāta pienācīgu sarīkošanu sniegusi federālā valdība. Brīžam tā nokļuvusi ķīlnieces lomā un bijusi spiesta apstiprināt acīmredzami nepamatotus izdevumus. «Pašlaik izskatās, ka lielākie un teju vai vienīgie ieguvēji no Pasaules kausa finālturnīra rīkošanas būs būvfirmas un ierēdņi,» vēsta televīzijas kompānija CBS, atgādinot, ka Brazīlijas mediju uzmanības centrā jau mēnešiem ilgi ir korupcijas shēmas, kas palīdzējušas atsevišķiem negodīgiem cilvēkiem krietni nopelnīt uz čempionāta rēķina.
Leģendārais brazīliešu futbolists Romariu, kurš regulāri kritizējis pārmērīgos tēriņus, atgādinājis, ka, piemēram, Garinčas vārdā nosauktais stadions galvaspilsētā Braziljā izmaksājis trīs reizes vairāk, nekā plānots sākotnējā tāmē – 900 miljonus dolāru (tas ir otrs dārgākais futbola stadions pasaulē aiz Vemblija stadiona Londonā). Par šo naudu varēja uzbūvēt 150 000 mājokļu trūcīgajiem iedzīvotājiem vai arī uzcelt 8000 skolu, iegādāties 39 000 skolas autobusu, vai ierīkot 28 000 brīvi pieejamu sporta laukumu – iemeslu, kādēļ viņš iebildis pret čempionāta rīkošanu Brazīlijā skaidrojis Romariu.
Zudušais entuziasms
Kad 2007. gadā Brazīlijai tika piešķirtas tiesības sarīkot Pasaules kausa izcīņas finālturnīru, laikraksta Folha de Sao Paulo aptaujas dati liecināja – šo lēmumu atbalsta 80% iedzīvotāju. Taču, gadiem ritot, brazīliešu entuziasms ir būtiski mazinājies, norāda Deutsche Welle. Pagājušā gada vasarā, kad valstī notika Konfederāciju kausa izcīņa (šis turnīrs regulāri tiek rīkots gadu pirms Pasaules kausa izcīņas finālturnīra un kalpo kā ģenerālmēģinājums), ideju uzņemt pasaules spēcīgākās futbola komandas vēl atbalstīja 65% aptaujāto, taču šogad viņu skaits sarucis līdz 48%. Iespējams, jebkurā citā pasaules valstī tas netiktu uztverts tik saasināti, bet runa taču ir par Brazīliju – valsti, kurā futbols tiek uzskatīts teju par reliģiju un kuras izlase, pieckārtējie pasaules čempioni, ir vieni no galvenajiem favorītiem jebkurā turnīrā, kurā piedalās.
Šonedēļ publiskotā Pew Research Center veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka brazīliešu noskaņojuma maiņa ir cieši saistīta ar valsts ekonomisko situāciju. Pirms pieciem gadiem Brazīlijas (tāpat kā citu BRICS valstu) ekonomika piedzīvoja strauju uzplaukumu, ik gadus tika vēstīts, ka vairāki miljoni iedzīvotāju izkļuvuši no nabadzības, vēl par vairākiem miljoniem pieaudzis relatīvi turīgo vidusšķiras pārstāvju skaits. Taču cerības uz to, ka treknie gadi turpināsies mūžīgi, izrādījušās veltas – jau trešo gadu pēc kārtas Brazīlijas ekonomiskā izaugsme ir tikai simboliska, inflācija turpina pieaugt, bet 16 miljoni no aptuveni 201 miljona valsts iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa, tērējot mazāk nekā 360 dolāru gadā, vēsta CBS.
Uz šī fona 11 miljardi dolāru, kas iztērēti stadionu būvei un komandu uzņemšanai, daudziem iedzīvotājiem šķiet nepieņemami liela cena par iespēju sarīkot turnīru – jo vairāk tāpēc, ka solījumi par infrastruktūras uzlabošanu palikuši tikai uz papīra. Pat čempionāta rīcības komitejas pārstāvis, kādreiz slavenais futbolists Ronaldu pagājušonedēļ bijis spiests atzīt, ka šos projektus izdevies realizēt tikai par 30%. Ja uzsāktā lidostu rekonstrukcija agrāk vai vēlāk tiks pabeigta (ir skaidrs, ka līdz čempionāta sākumam to neizdosies paspēt), tad idejas par jaunu ātrgaitas dzelzceļa līniju, metro būvi, ūdensapgādes sistēmas uzlabošanu un citiem ieguldījumiem, kas uzlabotu iedzīvotāju dzīvi, naudas trūkuma dēļ pamestas novārtā.
Streiku un protestu laiks
Tieši pirms gada Konfederāciju kausa izcīņas laikā Brazīlijā notika vērienīgākās protesta demonstrācijas beidzamajos gados. Miljoniem cilvēku izgāja valsts pilsētu ielās, paužot savu sašutumu par to, ka nauda, ko bijis iespējams ieguldīt sociāliem mērķiem (visbiežāk tiek piesaukts slimnīcu un skolu nožēlojamais stāvoklis), izšķērdēta nepamatoti dārgu stadionu būvei. Viņu kritika ir vēsta gan pret prezidenti Dilmu Rusefu, kura pieļāvusi kļūdu, neatsakoties no čempionāta rīkošanas, gan FIFA, kas izvirza nepamatoti augstas prasības attiecībā uz stadionu komfortu, bet visu peļņu no čempionāta pievāc sev.
Protesta kampaņa nav rimusies arī pašlaik – pirms otrdienas vakarā notikušās Brazīlijas un Panamas izlašu pārbaudes spēles vairāki simti demonstrantu Goainijas pilsētā pie viesnīcas, kurā apmetusies Brazīlijas izlase, izkarinājuši plakātus, iebilstot pret čempionāta rīkošanu, dedzinājuši valsts karogus un izklieguši pret FIFA vērstus saukļus. D. Rusefa, labi pazīstot brazīliešu raksturu, gan prognozējusi, ka pat tie, kuri visaktīvāk aicina uz protestiem, jau laikus ir izdomājuši, kur un kādā kompānijā skatīties valsts izlases spēles. Tomēr tas nenozīmē, ka valdība pametusi novārtā drošības jautājumus – stadionus, tāpat kā bāzes un viesnīcas, kurās uzturēsies 32 valstu delegācijas, apsargās aptuveni 100 000 policistu un 57 000 Brazīlijas armijas karavīru. Vakar kļuva zināms, ka valdība piekritusi līdz nākamā gada janvārim par 15,8% palielināt policistu algas, turklāt 12% liels algas pieaugums policistus gaida jau nākammēnes. Līdz ar to novērsti vismaz policistu streika draudi, turklāt ne tikai futbola čempionāta laikā, bet arī oktobrī, kad Brazīlijā notiks vispārējās vēlēšanas.
Tomēr neapmierināto, kuri vēlas par savām prasībām atgādināt tieši dienās, kad visas pasaules futbola cienītāju uzmanība būs pievērsta Brazīlijai, netrūkst. Sanpaulu jau 35 dienas streiko skolotāji un augstskolu pasniedzēji, Riodežaneiro un Salvadorā algas paaugstinājumu pieprasa sabiedriskā transporta darbinieki, Belu Orizonti streiku pieteikuši ārsti un medmāsas, bet galvaspilsētā Braziljā par savām tiesībām cīnās iezemiešu cilšu pārstāvji.